Jaunumi

“Izaugsmei farmācijā nepieciešama ilgtermiņa stratēģija un skaidras prioritātes”

on July 13, 2021

Raugoties no visdažādākajiem aspektiem, ir skaidrs, ka veselības un farmācijas nozarei ir nepieciešams stratēģisks, valstisks skatījums, lai panāktu nozares attīstību un izaugsmi, Dienas Biznesam intervijā atklāj AS Olainfarm jaunais padomes priekšsēdētājs Juris Bundulis

Nupat esat kļuvis par AS Olainfarm padomes priekšsēdētāju, esat bijis AS Grindeks valdes priekšsēdētājs, ilgus gadus bijis valsts ierēdnis – Farmācijas departamenta direktors un valsts sekretāra vietnieks Veselības ministrijā. Kāda šobrīd ir farmācijas un veselības nozares kopējā aina?

Redzējums no abām pusēm man dod zināmas priekšrocības, jo esmu redzējis nozari gan no valsts skatupunkta, gan arī no privātā biznesa pozīcijām. Personīgi uzskatu, ka Latvijas farmācijas nozare ir tā, ar kuru pamatoti var lepoties. Arī šajā kritiskajā laikā, kad bija jārisina Covid-19 pandēmijas izraisītas sarežģītas situācijas, tieši privātais sektors bija tas, kas spēja uzņemties atbildību un arī finanšu riskus un palīdzēja valstij risināt dažādas sarežģītas situācijas. Pat nakts laikā tika atrisinātas nepieciešamās piegādes, dažādi ar vakcīnu loģistiku saistīti jautājumi. Viss uzreiz un īsā laikā nebija vienkārši, bet tas tika paveikts. Krīzes situācijās ir būtiski, lai cilvēkiem nesāktos panika, un vieni no pirmajiem, kas nomierināja cilvēkus, tieši bija farmaceiti aptiekās. Gribu uzsvērt, ka viņi, protams, sadarbībā ar citiem nozares profesionāļiem, paveica milzīgu darbu.

Zāļu ražotāji un farmācijas industrija!?

Neraugoties uz ļoti stingrām prasībām, zāļu ražotāji ir spējuši tām pielāgoties.

Farmācija ir viena no stingrāk regulētajām nozarēm. Var teikt, ka mūsu farmācija ilgtermiņā ir spējusi izdzīvot – vienīgā no visām trim Baltijas valstīm. Jāuzsver, ka mums ir nacionālie uzņēmumi ar vietējo kapitālu, un tas ir daudz, ja paraugāmies uz tuvākajiem kaimiņiem. Tie ir ne tikai izdzīvojuši, bet arī turpina veiksmīgi attīstīties un veiksmīgi konkurēt.

Ja paraugāmies uz aptiekām, kas arī ir nozares sastāvdaļa, nereti tās pielīdzina mazumtirdzniecības veikaliņiem. Vai, jūsuprāt, šāda uztvere ir pieļaujama?

Noteikti nē. Aptieka un farmaceitiskā aprūpe ir veselības aprūpes neatņemama sastāvdaļa.

To nevar uztvert gluži tāpat kā avīžu kiosku vai dzērienu veikalu! Tā ir atbildība par cilvēku veselību. Visā pasaulē ir atzīts, ka medikamentozā terapija ir viena no izmaksu efektīvākajām pieejām veselības aprūpē. Protams, profilaksi neaizmirstam, jo neslimot ir visizdevīgāk. Tomēr brīdī, kad slimība ir diagnosticēta, šis ir viens no lētākajiem veidiem, kā palīdzēt izārstēties, jo ielaistu slimību ārstēšana slimnīcās ir daudz sarežģītāks un dārgāks process.

Šobrīd ļoti daudz runu ir par to, cik, kad un kur slimo ar Covid-19. Citu slimību, izklausās, nav, vai arī par tām ir piemirsts?

Koncentrēšanās uz Covid-19 tiešām ir novedusi pie situācijas, kad rodas apziņa, ka citu slimību vairs nav, bet tas nu tā nav.

Aizvien vairāk speciālisti norāda, ka pieaug ielaistu onkoloģisku, kardioloģisku slimību problēmas, atklājas citas ielaistas hroniskas kaites.

Iznāk, ka kopējo situāciju redzēt ir aizmirsuši?

Stratēģisks redzējums par visa veselības segmenta ainu, tā attīstību, par farmācijas nozares attīstību nākotnē ir ļoti svarīgs.

Valdības deklarācijas 139. punktā ir rakstīts, ka jāizstrādā farmācijas nozares stratēģija.

Tātad sapratne, ka mums ir stratēģiski svarīgs tautsaimniecības segments, stratēģiski svarīga nozare, ir, bet risinājuma vēl nav?

Ar šo praktisko pusi mums ir ļoti skumji.

Deklaratīvā nozīmē ir pateikts un ļoti skaidri, bet viena lieta ir deklarēt, savukārt pavisam cita – skaidri definēt prioritātes, kādas izriet no konkrētās stratēģijas.

Kas ir svarīgi?

Mana un, teikšu plašāk, daudzu nozares profesionāļu sapratne ir, ka būtiskas ir divas lietas – pakalpojumu pieejamība un kvalitāte. Protams, tas viss kaut ko maksā, tāpēc valsts finansējums pakalpojuma pieejamības nodrošināšanai ir gan kritisks, gan arī ļoti jutīgs jautājums. Piemēram, Latvijas kompensācijas sistēma kopumā ir izgājusi dažādus pārbaudījumus gan laika ziņā, gan dažādu ekspertu vērtējumā.

Šobrīd ir skaidrs, ka pieeja, kas balstīta uz saslimstību smaguma gradāciju, ir pareizā, nosakot šādi kompensācijas līmeņus.

Tā tikai jānodrošina ar nepieciešamiem resursiem. Šeit ir līdzīgi kā ar asinsriti vienotā organismā – ja asiņu ir par maz, tad viss pārējais arī labi nestrādā.

Runa ir par zāļu iegādes kompensēšanu?

Jā, un acīmredzamā problēma, ko apliecina arī skaitļi, – zāļu kompensācijas sistēmai ir nepiedodami zems finansējums.

Iespējams, tādēļ, lai šo problēmu nerisinātu, pievērš uzmanību zāļu cenām, normatīviem aktiem, lai gan šī ir pati būtība un sāls. Tajās valstīs, kur visas recepšu zāles ir apmaksātas ar lielāku vai mazāku procentu no valsts finansējuma un pacienta līdzfinansējums ir salīdzinoši neliels, tur šīs tēmas nav aktuālas.

Tātad var teikt, ka zāles visur maksā līdzīgi, tikai pie mums valsts sedz daudz mazāku daļu cenas?

Latvijā liela daļa zāļu tiek apmaksāta no ģimeņu budžeta, nevis no valsts. Ja skatās valsts kompensējamo zāļu cenas Latvijā, tad atbilstoši regulējumam tās ir vienādas visās Latvijas aptiekās un ir vienas no lētākajām Eiropas ekonomiskajā telpā. Daudzas Eiropas valstis Latvijas zāļu cenas skatās kā references cenas. Kā zināms, tās gandrīz vienmēr ir zemākās cenas. Līdz ar to mums mazinās medikamentu pieejamība, jo cilvēki nespēj zāles nopirkt.

Paraugoties uz to, cik daudz līdzekļu tiek izdalīti dažādu ārkārtas situāciju dzēšanai, cīnoties ar dažādām sekām, un redzot tos skaitļus, gribas jautāt – vai 15% no tā visa nav iespējams novirzīt kompensējamām zālēm? Situācija būtiski uzlabotos!

Tajā pašā laikā ik pa laikam kāds normatīvais akts tiek atvērts un labots. Neveiksmīgi?

Normatīvie akti ir tik ļoti saistīti, ka raustīt kādu vienu atsevišķi, neredzot kopējo ainu, ir bīstami. Farmācija ir pierādījusi savu dzīvotspēju un arī dod pienesumu valstij gan darbavietu, gan nodokļu, gan ekonomikas attīstības ziņā. Tās ir inovācijas!

Farmācija ir viena no inovāciju ietilpīgākajām nozarēm. Bez skaidra redzējuma, mēģinot paraut aiz viena stūra šo milzīgo regulējumu kalnu, var visu kāršu namiņu sagāzt. Šādu atsevišķu lietu nepārdomāta risināšana rausta visu nozari un bremzē attīstību. Piemēram, aptieku atvēršanas noteikumi, kas jau kuro reizi tiek atvērti un virzīti izskatīšanai valdībā, izskatās kā neizdevies joks, vienlaicīgi tracinot visus nozares profesionāļus. Beigās neviens nesaprot, kas īsti notiek, kam tas ir izdevīgi. Deklaratīvie mērķi ir skaisti, bet realitātē rodas iespaids, ka ir vēlme pārdalīt tirgu par labu kādam konkrētam tirgus spēlētājam, nevis uzlabot pakalpojumu pieejamību, kas būtu ieguvums katram iedzīvotājam.

Vai stāsts ir par lauku aptiekām un farmaceitiem?

Ievērojot, ka speciālisti ir ierobežotā skaitā, ja notiks tirgus pārdale uz pilsētām, tad cietēji būs lauku rajoni. Ja vēlme ir atrisināt zāļu pieejamību, samazinot citus riskus, tad Covid-19 laikā ir rasts labs risinājums – zāļu piegāde iedzīvotājiem mājās. Šobrīd šāda iespēja ir pagarināta līdz gada beigām. Tas ir viens no risinājumiem, kā nodrošināt medikamentus tuvāk cilvēka dzīvesvietai, kur aptieka nav pieejama. Tas ir stratēģijas jautājums, kur profesionāļiem ir iespēja sanākt un vienoties, kā ir labāk. Pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, ir iespējams nodrošināt arī kvalitatīvu farmaceita attālinātu konsultāciju.

To var izdarīt! Veselības ministrijas piedāvātais MK noteikumu projekts problēmu neatrisina, bet rada daudz jautājumu un neskaidrību.

Ja runājam par farmācijas nozari kā stratēģiski nozīmīgu, tad mums pēdējā pusotra gada laikā netrūkst stratēģisku iepirkumu, kurus ar šo nozari varētu saistīt. Kā redzat šo valsts rīcību? Jautāšu tieši – vai, stratēģiski rīkojoties, nevarēja vairāk pasūtīt vietējiem uzņēmumiem?

Es gribētu uzsvērt, ka farmācijas nozare ir arī viens no valsts drošības elementiem.

Visādās krīzes situācijās kas tad ir tas, kas iedzīvotājiem visvairāk ir vajadzīgs?

Pārtika, medikamenti, drošs mājoklis, siltums, elektrība utt. Protams, ka valstīs, kur ir stipra nacionālā farmācijas industrija, kur tā ieņem 40% no tirgus, nevis kā Latvijā 4%, ir citādi. Labums ir tāds, ka no vietējiem ražotājiem var prasīt atbildību.

Tajā pašā jautājumā par vakcīnu piegādi citu valstu kompānijas vienkārši var teikt, ka nevarēs piegādi nodrošināt pēkšņi, jo viņiem cits pasūtījums var būt svarīgāks. Līdzīgi var būt ar atsāpinošiem līdzekļiem, kas katastrofu brīžos var izrādīties deficīts.

Sakiet, var Latvijā vakcīnas ražot?

Atsevišķus elementus vai komponentus noteikti var. Kas attiecas uz vakcīnu ražošanu, tas nav vienkāršs process. Tur ir mazliet augstākas prasības no drošības viedokļa. Pavisam nesen, pateicoties ekonomikas ministra aktivitātēm un Eiropas Komisijas vēlmēm nodrošināt, lai vakcīnas ir pieejamas, šīs aktivitātes, lai nodrošinātu valstu spējas ražot vakcīnas, bija dienas kārtībā.

Šobrīd tas ir procesā un nav gala lēmuma.

Ir svarīgi, ja šajā jomā virzāmies uz priekšu, lai mēs runājam par noteiktu produktu klāstu un nākotnes iespējām. Ja runājam par pašreizējām Covid-19 vakcīnām, tad pieprasījums pilnīgi noteikti ir. Iespējas to nodrošināt ir ierobežotas. Šajā jomā mums ir lielas iespējas – ne tikai tādēļ, ka mums ir spēcīgi farmācijas uzņēmumi, bet arī tādēļ, ka ir spēcīga farmācijas zinātne. Mums ir Organiskās sintēzes institūts ar ļoti lielu pieredzi, ar radītiem oriģinālproduktiem, mums ir Biomedicīnisko pētījumu centrs, kura darbība ir saistīta ar jaunajām tehnoloģijām medicīnā. Ja ir zinātne, ja ir izstrādes iespējas un ir iespēja ražot, tad, protams, šādas nišas un jaunu produktu grupas būtu jāattīsta. Bet tas ir arī izmaksu ietilpīgs pasākums.

Atbalstīt pētījumu programmas un novest tās līdz ražošanai – tas ir investīciju jautājums. Visi kopā mērķtiecīgi strādājot, mēs varam to panākt. Īstermiņa risinājums vakcīnu ražošanai ir iegādāties licenci, bet tad esi atkarīgs no cita ražotāja. Nepieciešams pilns ražošanas cikls, tad ir iespēja risināt šo jautājumu pēc būtības.

Runājot par klasiskajām zālēm – kādas ir mūsu valsts ražotāju iespējas?

Gan Olainfarm, gan Grindeks, gan citi ražotāji ir pierādījuši, ka zāļu izstrādi var nodrošināt. Ja zināšanas, kā to darīt, ir, ja tas jau ir paveikts klasiskā produkta gadījumā, tad to var paveikt arī sarežģītākos procesos.

Ja pareizi saprotu, tad arī Olainfarm saimē ir uzņēmumi, kas var saražot, piemēram, aizsardzības līdzekļus, kvalitatīvas maskas, iespējams, pat respiratorus.

Arī citi uzņēmumi šo un to var.

Ja mēs to varam, atsevišķi vai vairākiem sadarbojoties, tad kādēļ mēs ievedam maskas no Ķīnas, par kurām rodas šaubas, ka tās neatbilst prasībām?

Varētu taču paši ražot! Vietējo ražotāju kontrolēt būtu daudz vieglāk, un arī neatbilstības novērst varētu ātrāk, ja tādas ir.

Nenoliedzami. Ārkārtas situācijās, kurām neviens nav pilnībā gatavs un kad ir milzīga ažiotāža visā pasaulē, un produktus uzreiz izpērk, es zinu, ka pie Latvijas uzņēmējiem ir vērsušies ar lūgumiem aizsarglīdzekļus pārdot, lai tos varētu izvest no valsts. Jā, tā ir taisnība, ka vietējo ražotāju uzraudzīt ir iespējams, kontrolēt ir iespējams un ir iespējams nodrošināt, lai vajadzīgais tepat arī paliek. Tomēr jebkura jauna produkta ražošanas uzsākšana ir pietiekami sarežģīts process. Pat maskām ir jāatbilst prasībām. Skaidrs, ka Covid-19 krīze mums ir bijusi laba mācība. Ražot ir iespējams. Tomēr, lai to paveiktu, visiem ir jāiet vienā virzienā, koordinēti un saskaņoti darbojoties. No vienas puses jau ir stingrās valsts prasības, konkursi, kas prasa laiku, ko pati valsts uzrauga, un no otras puses ir ražotāji, kuri tās nevēlas pārkāpt.

Operatīvai rīcībai ir nepieciešama operatīva pieeja. Ir jāvienojas, kā var uz vietas to ātrāk izdarīt. Ir iespējams savlaicīgi saprast, kas ir stratēģiski nozīmīgi produkti.

Krīzes situācijas jau ir pēkšņas, kad visiem vajag, bet to, ko, iespējams, vajadzēs, var arī paredzēt, var prognozēt produktus, kurus ražotnēm pēkšņi vajadzētu saražot, ja vien ir tāda vajadzība. Tas arī ir jautājums par plānošanu un stratēģiju.

Olainfarm ir savs stratēģiskais plāns?

Ir, protams. Tam vajadzētu iet kopā ar valsts vajadzībām, tikai tad tas strādā normāli.

Esat kļuvis par Olainfarm padomes priekšsēdētāju. Vai uzņēmums ir viens no šiem stratēģiskās nozīmes uzņēmumiem valstī?

Nenoliedzami.

Ne reizi vien esmu Dienas Biznesā rakstījis par Olainfarm akcionāru strīdiem.

Kā ir šobrīd – vai esat pārliecināts par akcionāriem, par viņu izvēli, viss ir droši?

Par juridiskiem jautājumiem es nerunāšu, jo ne velti ir teiciens, ka nav nekā nestabilāka kā pilnīgi stabila situācija. Tas, ko varu pateikt, – ja man nebūtu pārliecības, ka akcionāri grib uzņēmuma attīstību, tad nebūtu uzņēmies šo amatu. Akcionāri ir vienoti vēlmē attīstīt uzņēmumu, un tas ir galvenais. Ir beidzies ļoti smags periods.

Protams, eksistē vēl kaut kādas juridiskas fineses, bet tās neattiecas uz uzņēmuma operatīvo darbību un padomi. Juristi atrisinās to, kas vēl attiecas uz kādiem strīdiem, un noteikti visi procesi beigsies.

Man nozīmīgākais ir akcionāru vēlme un sapratne, ka to vērtību, kas ir nonākusi viņu rokās, nevar vienkārši raustīt pa labi un pa kreisi, ka tā ir jāattīsta mērķtiecīgi un ka šim uzdevumam ir veltāma visa enerģija un līdzekļi. Attīstības iespējas ir – gan jauni produkti, gan jauni tirgi. Uzņēmumam ir izstrādāta ambicioza attīstības stratēģija, tur ir lietas, kas, iespējams, vēl precizējamas, tomēr nebūs tāda mētāšanās un raustīšanās. Tūdaļ pusgads būs pagājis, un mēs izvērtēsim, cik skaidri virzāmies atbilstoši stratēģijā noteiktajiem mērķiem un principiem. Noteiksim, vai ir iespējas kaut ko darīt labāk, vairāk. Ir jāturpina intensīvi strādāt kopējam mērķim.

Līdz šim Olainfarm savu produktu nebija pārāk daudz. Vai šis ir viens no attīstības virzieniem?

Tieši tā. Jaunu produktu izstrāde, ieviešana tirgū prasa laiku, bet ir veidi un iespējas, kā to paveikt ātrāk. Partnerībā, uz atsevišķiem projektiem. Otrs attīstības virziens ir esošo produktu reģistrācija jaunos tirgos. Visbeidzot svarīgi ir noslogot visas ražošanas līnijas. Atslēgas vārds attīstībai ir personāls. Olainē ir tie cilvēki, kas ir lojāli un uzticīgi uzņēmumam un ir pierādījuši, ka, neskatoties ne uz kādām svārstībām un krīzēm, medikamenti tiek nodrošināti. Ir pozīcijas, kur mums ir nepieciešams pastiprinājums, kur meklējam speciālistus. Latvijā ir ierobežotas iespējas, tādēļ skatāmies arī ārpus Latvijas. Šīs ir prioritātes, kurām Olainfarm padome veltīs savu uzmanību un enerģiju.

Daudz runājām par stratēģiju un nozari kopumā, bet ko jūs kā Olainfarm vadītājs saredzat kā uzņēmuma pienesumu valstij un ko uzņēmumam vajag no valsts, ko sagaidāt? Skaidri un konkrēti, tieši uzņēmumam Olainfarm?

Tas, ko mēs dodam valstij un sabiedrībai un varam dot vēl vairāk, ir kvalitatīvi, visiem Eiropas standartiem atbilstoši medikamenti. Tai skaitā mēs varam atbilstoši valsts vajadzībām izstrādāt jaunus medikamentus. Ja šādas vēlmes un vajadzības ir. Tirgus tendences nosaka mūsu izvēli, bet mēs varam un esam ieinteresēti piedalīties arī valsts iepirkumos.

No valsts mēs sagaidām atbalstu zinātnē, inovācijās, kas finanšu ziņā ir ārkārtīgi ietilpīgi jautājumi. Bet, ja nevar palīdzēt, tad vismaz netraucēt darbību. Tas, protams, nav labais princips, jo, tikai kopīgi strādājot, stratēģiskā nozarē ir iespējams sasniegt vēlamo. Visiem mums ir viena galvenā rūpe – cilvēku veselība. Un tā ir arī valsts prioritāte.

Kā zāļu ražotājam – cilvēki uzskata, ka farmaceiti, gan ražotāji, gan komersanti, par to vien sapņo, kā pārdot vairāk zāļu. Kā ir ar šo biznesa apetīti?

Farmācijas profesionāļi savu darbu dara kvalitatīvi un profesionāli. Ir ļoti svarīgi, lai cilvēki pareizi un atbildīgi lieto zāles, tikai tad tiks sasniegts vēlamais rezultāts.

Svarīgi ir tas, lai tad, kad cilvēkam nepieciešami medikamenti, viņš tos arī saņem.

Nereti norāda, ka mums ir ļoti daudz recepšu zāļu. Gribētu pirkt zāles lielveikalos. Ir komentārs?

Eiropā šis tirgus sadalījums – 70% recepšu zāles, 30% bezrecepšu – ir ļoti līdzīgs.

Recepšu zāļu gadījumā ārsts, kas tās izraksta, uzņemas atbildību par to, ko pacientam nozīmē lietot. Tādā veidā sadarbībā ar farmaceitu pacients tiek pasargāts no pārmērīgas zāļu lietošanas, no konfliktējošiem medikamentiem, no zāļu ar līdzīgām aktīvām vielām nepamatotas vienlaicīgas lietošanas un citiem riskiem.

Pēdējās nedēļas Latvija priecājas par Eiropas Savienības Atjaunošanas un noturības mehānisma līdzekļu piešķiršanu, un tie jau tiek dalīti. Arī veselībai tiek miljoni. Esam aizņēmušies pamatīgas summas, teju miljardu pusgadā.

Arī no šīs naudas veselības jomā daudz kas maksāts. Kā saredzat šīs naudas izlietojumu?

Šo naudu vajadzētu izlietot, kā rūpīgam saimniekam pieklājas, cilvēku interesēs.

Nevis vienkārši jāapgūst, bet saimnieciski jāizmanto. Aizņēmušies esam pusgada laikā tik, cik ir veselības budžets gadā. Es atceros, cik savulaik grūti bija no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem dabūt papildu finansējumu, kad nepieciešamība bija mērāma 10 vai 100 tūkstošos. Tiešām bija nepieciešamība, bet dabūt naudu bija ļoti grūti. Šo naudas tērēšanu es pilnībā nesaprotu.

Paldies par sarunu!

Dienas bizness 06.07.2021. Foto: Evija Trifanova/ LETA

“Izaugsmei farmācijā nepieciešama ilgtermiņa stratēģija un skaidras prioritātes”