“Olainfarm” jaunais vadītājs: Pārvaldības krīze īstermiņā nespēj ietekmēt uzņēmuma darbību

on April 23, 2019

Viens no lielajiem Latvijas farmācijas uzņēmumiem “Olainfarm” pēc tā lielākā īpašnieka Valērija Maligina nāves bijis ierauts pamatīgos mantinieku strīdos un nu jau vairākas reizes ir mainījusies gan uzņēmuma padome, gan valde. Nesen Uzņēmumu reģistrs reģistrēja pēdējo akcionāru sapulces lēmumu mainīt padomi, kura tūdaļ iecēla arī jaunu valdi. AS „Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Lauris Macijevskis intervijā aģentūrai LETA uzsver, ka ir jānodala uzņēmuma līdzīpašnieku attiecības un pašas kompānijas darbs. „Olainfarm” turpina ražot un tam ir stabili noieta tirgi.
Kādi ir pirmie secinājumi, nonākot šajā amatā? Kādā stāvoklī esat saņēmis uzņēmumu pēc visām peripetijām?
Pirmie secinājumi ir, ka “Olainfarm” ir stabils, veiksmīgs, uz eksportu orientēts uzņēmums ar ļoti profesionāliem darbiniekiem, ar ļoti labām ražošanas tradīcijām. Tam ir 45 gadu pieredze farmācijas produktu ražošanā. Manuprāt, tas ir vērā ņemams fakts!
Ja runājam par saimniecisko darbību un ne tik senajiem pagātnes notikumiem, tad jāatzīmē, ka korporatīvās pārvaldības krīze īstermiņā nespēj ietekmēt uzņēmuma darbību. Uzņēmums turpina ražot, mums ir stabili noieta tirgi, mums ir labi produkti, kurus veiksmīgi realizējam. Virknē no šiem tirgiem situācija ar korporatīvo pārvaldību, protams, nevarēja palikt nepamanīta. Agri vai vēlu korporatīvās pārvaldības jautājums un tās aktivitātes, kas notika, ņemot vērā šo kontekstu, ietekmētu uzņēmumu. Tāpēc ņemot vērā akcionāru vairākuma intereses un pieņemtos lēmumus, šī situācija tika labota. Es esmu piekritis izaicinājumam būt šeit un arī piedāvāju savas zināšanas un pieredzi, lai šo situāciju stabilizētu un, protams, virzītos uz priekšu jau ar lēmumiem, kas ietekmē uzņēmuma izaugsmi un ilgtspēju.
Vai vērtēsiet, kas ir noticis iepriekšējās valdes darbības laikā?
Esam saņēmuši šādu uzdevumu no “Olainfarm” padomes. Mēs vērtēsim. Šobrīd gan ir pāragri runāt par kādām izmaiņām, jo tas ir ārkārtīgi sarežģīts process. Ir ļoti daudz dažādu transakciju, kurās uzņēmums ir iesaistīts. Tas ir milzīgs apjoms. Kad mūsu rīcībā būs apkopota informācija, ar to iepazīstināsim gan padomi, gan citas iesaistītās puses.
Paziņojumā biržai par valdes locekļu nomaiņu kā viens no iemesliem tika minēts tas, ka iepriekšējā valde bija atbalstījusi un parakstījusi fiktīvas akcionāru sapulces norisi. Kā jūs to vērtējat? Vai saskatāt kādus pārkāpums?
Valdes locekļa atbildība ir pilnīgi precīzi definēta Komerclikumā. Valdes loceklim ir jārīkojas kā godīgam un atbildīgam saimniekam. Līdz ar to tas, ko jūs minējāt, manuprāt, nav akceptējams. Es esmu par maksimāli augstiem ētikas standartiem. Mans būtiskākais secinājums ir, ka tas nav pieņemami.
Kā vispār uzņēmumu kopumā ir ietekmējuši šie notikumi – akcionāru strīdi, vadības maiņas? Vai sadarbības partneru ziņā ir bijusi kāda ietekme?
Mūsu sadarbības partneriem interesē stabilas kvalitatīvas produkcijas piegādes, un to mēs spējam nodrošināt. Cita veida procesi, ieskaitot juridiskos, kas netieši skar uzņēmumu, mūsu saimniecisko darbību nevar ietekmēt un neietekmē. Līdz ar to, ja vērtējam mūsu saimnieciskās darbības modeli un spēju darboties šādos apstākļos, tad atbilde ir “mēs spējam”.
Vai, jūsuprāt, uzņēmuma darbību varētu ietekmēt iespējamās tiesvedības, par ko izskanējusi informācija no iepriekšējā padomes vadītāja?
Šīs tiesvedības nav vērstas pret uzņēmumu, bet pret vieniem vai otriem kompetento iestāžu lēmumiem, piemēram, Uzņēmumu reģistru. Mēs droši vien runājam par divām dažādām pozīcijām. Viena ir juridiskā pozīcija, tie ir jautājumi, kas tiek risināti starp akcionāriem. Otra ir uzņēmuma pozīcija – uzņēmuma fundamentālu darbību šāda veida procesiem nevajadzētu ietekmēt.
Mazākuma akcionāri – pensiju fondi, ieguldījumu fondi – bija diezgan satraukušies par situāciju uzņēmumā. Vai jau ir notikusi vai ir plānota tikšanās ar viņiem, lai stāstītu par to, kas tagad uzņēmumā notiks?
Mēs esam biržā kotēts uzņēmums, līdz ar to informācijas plūsmai par to, kas notiek, ir jābūt vienādai gan attiecībā uz lielajiem, gan mazajiem akcionāriem, vai tas ir privātais ieguldījumu fonds, vai pensiju fonds. Nedrīkstam kādu no šīm grupām prioritizēt. Plānojam publiskot mūsu darbības rādītājus tāpat, kā to esam darījuši līdz šim. Informācijas apmaiņa ar mūsu iesaistītajām pusēm, mūsu akcionāriem notiks atbilstoši esošajam grafikam. Mūsu mērķis ir sniegt informāciju maksimāli korekti, caurskatāmi – tā, lai uzņēmums nenostātos kādas noteiktas puses vai interešu loka pusē. Mēs darbojamies visu akcionāru interesēs.
Ja mēs skatāmies uz instrumentiem, kurus plānojam izmantot, arī turpmākregulāri informēsim akcionārus par darbības rezultātiem un turpināsim iesākto vebināru praksi, kuros ir iespēja piedalīties ikvienam akcionāram.
Vai ir plānots ko mainīt komunikācijā vai turpināsiet līdzšinējo praksi? Piemēram, saistībā ar akcionāriem.
Tas notiks esošajā standarta kārtībā. Ja mēs kaut ko plānotu mainīt, mums, protams, būtu korekti par to informēt biržu un ar tās starpniecību visus akcionārus. Tas ir mūsu darbības princips.
Iepriekš ļoti lielu vadības lomu uzņēmās padome. Kāds ir pašreizējais uzņēmuma pārvaldes modelis? Kāds būs ietekmes sadalījums starp valdi un padomi?
Šeit mēs atkal atgriežamies pie juridiskām niansēm. Padomes uzdevums ir uzraudzības funkcijas, stratēģiju definēšana, valdes darba uzraudzība. Diemžēl jāsaka, ka iepriekšējā periodā šis pamatuzdevums netika veikts. Šobrīd padome ir definējusi pamatfunkcijas – uzraudzīt, izvērtēt valdes darba rezultātus, strādāt pie stratēģijām kopā ar valdi, bet neiejaukties uzņēmuma operacionālajā darbībā. Tas ir būtiskākais. Uzņēmuma operacionālo darbību nodrošina uzņēmuma valde. Tā ir atbildīga par pieņemtajiem lēmumiem, tiem, kas ir vērsti viņu kompetences, pilnvaru ietvaros un kas ir vērsti uz uzņēmuma darbības nodrošināšanu. No vienas puses, tas varbūt izklausās sausi un juridiski korekti, bet ne par velti starptautiski un arī lokāli ir definēti korporatīvās pārvaldības standarti. Tie nosaka, kāds ir atbildības sadalījums, ja tas nav precīzi atrunāts dažādos likumos un normatīvajos aktos. Mēs fokusējamies uz ikdienas darbību, bet padome fokusējas uz uzraudzības funkciju.
Visu no šo notikumu ietekmē ir samazinājusies “Olainfarm” akciju cena. Kāds jūsu skatījumā ir objektīvais uzņēmuma akcijas cenas līmenis? Ja tagad cena svārstās pie 6 eiro, vai tā varētu atgriezties pie kādreizējo 8 eiro līmeņa?
Es nevaru komentēt konkrētus cenu līmeņus, saukt tos par pareiziem vai nepareiziem. Tā kā esam biržas uzņēmums, tā no manas puses būtu spekulācija, ko arī varētu tulkot kā kaut kādu informācijas izpaušanu. Līdz ar to nevarēšu atbildēt.
Runājot par to, ko mēs darīsim, izmantosim tostarp manu pieredzi, lai stabilizētu situāciju, fokusējoties uz ilgtermiņa attīstību un izaugsmi, uz tām darbībām, kas šobrīd ir manā dienas kārtībā. Attiecīgi uzņēmuma finanšu situāciju turpināsim saglabāt stabilu. Protams, mēs vēlētos redzēt pozitīvu, augšupejošu tendenci.
Manuprāt, arī korporatīvās pārvaldības modeļa sakārtošanai kas šobrīd ir veikta un tūlīt sāks dot rezultātus, varētu atsaukties uz akciju cenu. Akciju tirgus tomēr ir publisks. Šo tirgu var ietekmēt visdažādākie faktori – gan valsts, gan reģiona ekonomiskā situācija, globāli notikumi finanšu tirgos utt. Līdz ar to akciju cena nav tikai vienas vai otras darbības atspoguļojums, tā ir dažādu faktoru mijiedarbība. Tāpat jāņem vērā akcionāru noskaņojums – vai viņi vēlas pārdot akcijas, vai vēlas fiksēt akciju cenu. Kas attiecas uz mani – jāveic konkrētas darbības, izdarīsim no savas puses, ko varam, un tas palīdzēs arī akcionāriem saprast, ka ar uzņēmumu viss ir kārtībā.
Spekulācijas bijušas arī par to, ka ap šā brīža lielākajām uzņēmuma akcionārēm spieto akciju pircēji. Ir interese par “Olainfarm” no citiem uzņēmumiem, kas vēlētos to pārņemt?
Manā rīcībā nav šādas informācijas.. Šo visdrīzāk varēs komentēt paši akcionāri.
Kādi ir jūsu kā valdes priekšsēdētāja galvenie mērķi? Kas ir galvenie uzdevumi šim gadam?
Gads ir pietiekami ilgs periods. Attiecībā uz 2019.gada budžetu esam definējuši, ka plānojam apgrozījumu 133 miljonu eiro apmērā. Pirmkārt mani fundamentālie uzdevumi ir iepazīties ar finanšu detaļām, saprast, kuriem punktiem nepieciešams pievērst papildu uzmanību, lai mēs šo mērķi sasniegtu.
Vēl viena ne mazsvarīga sadaļa ir fokuss uz ražošanu. Mums svarīgi ir produkti un to kvalitāte. Tostarp joma, kam es pievēršu papildu uzmanību, ir izpēte, dokumentu sakārtošana esošajos tirgos, lai varētu efektīvi tajos darboties, kā arī skatīties uz jaunu produktu reģistrēšanu un izstrādi.
Trešā lieta, protams, ir pārdošanas kanāli un tirgi. Šī pilnā vērtību ķēde man ir ārkārtīgi svarīga, lai saprastu katrā no šīm būtiskākajām jomām darāmos uzdevumus, lai man būtu pieejama nepieciešamā informācija katrā no šīm jomām, kā arī, lai katrs darbinieks darītu savu darbu.
Vai uzņēmuma stratēģiskajā attīstībā ir plānotas kādas izmaiņas? Vai turpināsiet īstenot iepriekš nospraustos mērķus?
Manā rīcībā šobrīd nav plānu par fundamentālām izmaiņām. Ir darbi, kas ir jāizdara. Padome un valde kopīgi strādās pie stratēģijas. Tad, kad būsim vienojušies par stratēģijas modeli, kā tālāk virzīsimies, par to informēsim.
Pēdējos gados “Olainfarm” ir paplašinājis savu darbību, iegādājoties vairākus mazākus uzņēmumus. Vai šāda paplašināšanās, pārņemot citus uzņēmumus, jūsu ieskatā turpināsies? Vai arī kādu laiku strādāsiet ar to, kas ir?
Šobrīd, tā teikt, jau ir daudz bumbiņu gaisā, un vēl izmest kādu un to visu nožonglēt būtu pietiekami sarežģīti, lai gan ne neiespējami. Mūsu koncerns ir audzis ļoti strauji. Salīdzinājumā ar 2011.gadu, pirms tika iegādāts aptieku tīkls, darbinieku skaits ir dubultojies, uzņēmumu skaits ir pieaudzis vairākas reizes. Tas viss prasa zināmu fokusu uz to, kā uzņēmuma iekšienē šie uzņēmumi mijiedarbojas. Visiem šiem uzņēmumiem koncerna darbības ietvaros ir noteikta pievienotā vērtība, tāds arī bija mērķis to iegādē. Pašmērķis noteikti nav vienkārši iegādāties kādu uzņēmumu, mērķis ir gūt ekonomisko labumu.
Šodien es fokusējos uz esošo uzņēmumu darbību. Ir lietas, kas arī tajos ir jāizdara, kam jāpievērš uzmanība. Veicot atsevišķu darbības rādītāju vai faktoru uzlabošanu, mēs iegūstam kopēju efektu. Ja mums būs interesants piedāvājums vai mēs paši atradīsim kādu uzņēmumu, kuru vēlētos redzēt sava koncerna sastāvā, tostarp pēc virknes faktoru izanalizēšanas, tad kāpēc ne. Ja jūs jautātu, vai šodien uz mana galda ir piedāvājums iegādāties virkni jaunu uzņēmumu, tad atbilde būtu nē.
Kā jūs kopumā vērtētu koncernā ietilpstošo uzņēmumu darbību?
Pozitīvi! Tas, ko mēs redzam, liecina, ka šo uzņēmumu iegāde ir sniegusi pozitīvu pienesumu visam koncernam. Runāju par visu vērtību ķēdi. Ja paši esam zāļu ražotāji, tad viens no galvenajiem realizācijas kanāliem ir “Latvijas aptiekas”. Arī “Silvanols” ļoti labi papildina mūsu produktu klāstu, mēs varam diversificēt produktu tirgu un portfeli. Ja skatāmies budžeta rezultātus, meitas uzņēmumu darbības loma pakāpeniski arvien pieaug. Menedžmentam tam ir jāpievērš arvien lielāka uzmanība. Ja tā būtu nebūtiska daļa no apgrozījuma, varbūt varētu atļauties būt distancētāki, bet šobrīd ietekme uz kopējiem rezultātiem pieaug, līdz ar to mūsu kā menedžmenta fokuss uz to kļūst spēcīgāks.
Kādi ir jūsu nākotnes mērķi attiecībā uz šiem uzņēmumiem? Piemēram, “Silvanolu”, “Latvijas aptiekām”?
“Latvijas aptiekas” ir mazumtirdzniecības tīkls, un to darbību ietekmē gan zāļu cenas, gan iedzīvotāju pirktspēja, gan ekonomiskā situācija valstī. Mūsuprāt, tas ir efektīvs pārdošanas kanāls. Mēs sekmīgi realizējam gan savas, gan citu ražotāju produktus, kas ir nepieciešami cilvēkiem. Kā pārdošanas kanāls tas darbojas ļoti labi.
Runājot par “Silvanolu” un “Tonus Elast”, tie ir ražotāji, kas fokusējas uz cita veida produktiem. Mēs esam ar šiem uzņēmumiem procesos, kuros tiek izstrādāti produkti vai uzlabota esošo produktu kvalitāte, tehniskās īpašības. Tas ir nepārtraukts process. Noteikti vienā dienā nepaziņosim, ka tagad vienā uzņēmumā vairs neko jaunu neražosim un nefokusēsimies uz attīstību. Tas, kas šobrīd notiek, ir normāls process. Tas pats attiecas uz citiem meitas uzņēmumiem.
Iepriekšējās padomes laikā tika nomainīta vadība vairākos meitas uzņēmumos. Vai ir bažas, ka kaut kas nenotiek pietiekami efektīvi meitas uzņēmumu valžu darbā?
Jau minēju, ka nesaskaņas vai nepareizs pārvaldības modelis labu uzņēmuma darbu nespēj ietekmēt īsā termiņā. Teikšu, ka “Silvanols”, “Tonus Elast” un “Latvijas aptiekas” ir tieši tādi paši piemēri, kuros izmaiņas notika salīdzinoši nesen. Ja pietiekami ātri sakārtojam šo situāciju, tad varam to stabilizēt un nodrošināt, ka tas viss nekādā veidā neietekmē uzņēmuma darbību.
Rebenoka kungs iepriekš stāstīja, ka ir iecere iegādāties kādu ražotāju Vācijā. Tas ir procesā?
Runa ir par elastīgo un kompresijas medicīnisko izstrādājumu ražotāju Vācijā saistībā ar meitas uzņēmumu “Tonus Elast”. Šis ir viens no jautājumiem, kas ir uz mana darba galda.
Koncerna kontekstā mazliet no kopējā portfeļa “lec ārā” uzņēmums “Kivvi Cosmetics”. Kā redzat tā turpmāko attīstību un iekļaušanu kopējā koncerna koncepcijā?
Ir atsevišķi produkti, kuru turētājs ir šis uzņēmums. Šobrīd esam procesā, lai precīzi izvērtētu, a) kā tas iekļaujas mūsu kopējā stratēģijā un realizācijā, b) kas ir visefektīvākais veids, lai šos produktus ražotu, izplatītu un pārdotu. Šis uzņēmums ir mūsu koncernā, tas varbūt nav prioritāšu augšgalā, bet ir mūsu dienaskārtībā.
Neplānojat tikt vaļā no tā?
Šobrīd nav tāda plāna.
Ir paziņots, cik liels ir plānotais šā gada apgrozījums. Ar kādu peļņu plānojat šogad strādāt?
Šo informāciju nevarēšu izpaust. Publiski esam minējuši 133 miljonu eiro plānoto apgrozījumu. Salīdzinot ar iepriekšējo periodu, tas ir būtisks pieaugums.
Uz kā rēķina plānojat apgrozījuma pieaugumu?
Diversificējot produktu portfeli, kā arī pārdošanas tirgus. “Olainfarm” koncerna realizācija šogad pirmajos trijos mēnešos, pēc provizoriskiem datiem, pieaugusi par 14% salīdzinājumā ar 2018.gada attiecīgo periodu. Tas atbilst plānotajai stratēģijai.
Kādas izmaiņas ir paredzētas produktu portfelī?
Mūsu produktu portfelī ietilpst zāles, gatavās zāļu formas, izejvielas zāļu ražošanai, “Silvanols” produkti, kas nav medikamenti, “Tonus Elast” medicīniskie izstrādājumi. Šī ir jau notikusī diversifikācija. Kaut vai nedaudz palielinot pārdošanas apjomu katrā no šiem posteņiem, mēs iegūstam labu rezultātu.
“Olainfarm” dominējošais tirgus vienmēr ir bijusi Krievija. Vai plānojat izmaiņas šajā ziņā?
Krievija ir bijis dominējošais tirgus, bet, paskatoties apjoma ziņā, Krievijas nominālais īpatsvars lēnā garā samazinās. Arī salīdzinot 2018. un 2017.gada pārdošanas apjomus, tas ir redzams. Jā, tie ir svarīgi un nozīmīgi tirgi, bet neplānojam tajos būtiskas svārstības. Mēs šobrīd pārdodam tajos noteiktu apjomu, to arī plānojam turpināt darīt. Arī šā gada pirmie rezultāti parāda, ka šie apjomi ir stabili. Jā, ir kaut kādas izmaiņas, bet vairāk pozitīvas nekā negatīvas. Tās atbalsta mūsu redzējumu par šiem tirgiem.
Svarīgi, ka mēs palielinām apjomus citos tirgos.
Kuros?
Mums būtisks tirgus ir Latvija. Mums tas ir veiksmes stāsts – koncerna pārdošanas apjomi Latvijā jau ir pārsnieguši Krieviju. Vēl mums būtiski tirgi ir Baltkrievija un Ukraina. Arī tajos situācija ir stabila, apjomi ir ar augošu tendenci. Tas mums ļauj sabalansēt, un ierobežot “vienas valsts faktoru”. Protams, mēs apzināmies, ka Krievija ir tirgus ar vēsturisku specifiku, bet tāpat jāapzinās, ka tajā esam ilgstoši un veiksmīgi strādājuši. Un tā arī plānojam turpināt to darīt.
Kā jums iet Ukrainā? Iepriekš karadarbības dēļ bija vērojams grivnas vērtības kritums. Kāda situācija ir šobrīd?
Ukrainas tirgus ir nostabilizējies, apjomi ir ar augošu tendenci. Koncerna konsolidētie rezultāti liecina, ka gada pirmajos trīs mēnešos pieaugums Ukrainā ir 21%, arī “Olainfarm” kā mātes uzņēmuma pārdošanas apjomi Ukrainā 1.ceturksnī uzrāda 22% pieaugumu. Kopējais pārdošanas apjoms ir nepilni 3 miljoni eiro. Tas ir vērā ņemami, un mēs esam par to priecīgi. Tas ir vēl viens tirgus, ar kura palīdzību varam sabalansēt Krievijas īpatsvaru portfelī.
Vai ir plānots ieiet jaunos tirgos?
Nevaru teikt nē. Mēs esam uzsākuši realizāciju virknē valstu – Kanādā, Japānā u.c., bet jāsaprot, ka atsevišķos pārdošanas tirgos var būt salīdzinoši nelieli apjomi, kas uz kopējo koncerna darbību fundamentālu ietekmi neatstāj.
Protams, mēs izvērtējam dažādas iespējas. Mūsu mērķis ir atrast tirgus, kuros a) varam ieiet, b) varam realizēt pietiekami labus apjomus, c) varam radīt pozitīvu ekonomisko efektu koncerna darbībai. Tas viss notiek pakāpeniski. Farmācija ir tā nozare, kurā nekas nenotiek ātri. Ir specifiski regulējumi, kas katrā valstī, ekonomiskajā zonā atšķiras. Mūsu atbildīgie darbinieki meklē šīs iespējas, un tad, kad visi faktori saliekas kopā un ir skaidrs, cik mums izmaksās un ienesīs ienākšana kādā tirgū, lēmumu pieņemt ir viegli, bet darbu apjoms līdz šim lēmumam ir liels.
Cik viegli vai grūti ir ieiet jaunā tirgū?
Tirgi ir ļoti aizsargāti. Vai tās ir noteiktas valstis vai ekonomiskās zonas, vai Krievijas vai Baltkrievijas tirgus. Ir jāveic virkne precīzi dokumentētu darbību, lai varētu ieiet kādos tirgos. Tas viennozīmīgi nav vienkārši.
Uz kuriem tirgiem jūs šobrīd balstāties?
Tie paši – Krievija, Latvija, Baltkrievija, Ukraina. Noteiktu apjomu varam izbalansēt virknē valstu, kurās tiek tirgoti mazāki apjomi.
Minējāt, ka Krievijā nesagaidāt īpašu apjomu pieaugumu. Kādēļ?
Es teiktu, ka mūsu apjomi ir stabili ar pozitīvu tendenci. Trīs mēnešos koncerna pārdošanas apjomu pieaugums Krievijā bija 11%. Kāpēc nepārdot šajos tirgos, ja tajos varam pietiekami labi nopelnīt?
Cik procentus no noieta koncerna apgrozījumā šobrīd veido realizācija Latvijā?
Kā liecina 1.ceturkņa publiskotie rezultāti, grupas apgrozījums Latvijā sasniedzis 28%, apsteidzot Krieviju.
Kā to ir izdevies panākt? Sākotnēji “Olainfarm” realizācija Latvijā bija salīdzinoši maza.
Tas ir pārdomātas stratēģijas – pārdošanas kanāla “Latvijas aptiekas” izveides – rezultāts. Tie ir biznesa lēmumi, kas ir savlaicīgi pieņemti, bet kuru augļi ir redzami šobrīd.
“Olainfarm” vienmēr bijusi svarīga dalība Pasaules Veselības organizācijas programmā attiecībā uz tuberkulozes zālēm. Tas turpinās?
Viennozīmīgi! Tas ir vēl viens labs pārdošanas kanāls, kuru vēlamies un varam izmantot. Protams, ir jautājums par zināmu specifiku un piegādes apjomiem.
Vai ir kādas jaunas ieceres attiecībā uz produkcijas ražošanu?
Protams, mēs domājam par jauniem produktiem un esam jaunu produktu izstrādes un dokumentācijas izveidošanas procesā. Pagaidām par to ir pāragri stāstīt publiski. Kā jau minēju, tas ir pietiekami sarežģīts process. Ar šo informāciju gribētu dalīties, kad tas būs izdarīts.
“Olainfarm” katru gadu ievērojamas summas novirza pētniecībai. Vai ir plānotas izmaiņas šajā ziņā?
Pētniecība ir viens no mūsu darbības stūrakmeņiem, tāpēc viennozīmīgi turpināsim ieguldījumus tajā. Esošo zāļu failu sakārtošana, pētniecība, metodes, viss, ko mēs izmantojam un kur investējam, nodrošina mūsu ilgtermiņa stabilitāti un izaugsmi.
Farmācijas uzņēmumi pēdējos gados sūdzas par darbaspēku un tieši iespējām piesaistīt pētniekus Latvijā vai no citām valstīm. Kā jums šajā ziņā sokas?
Gribētu precizēt, ka mums ir speciālisti un departamenti, kuri nodarbojas ar pētniecību. Pētniecība ir arī jāveic ārpakalpojumu sniedzējiem, lai varētu nodrošināt konkrētu sertifikāciju, konkrētu pakalpojumu kvalitāti. Ja runājam par mūsu iekšējo resursu, tas ir pietiekošs. Tālāk ir jautājums par to, kā konkrētā valstī varam izmantot konkrētas iestādes, laboratorijas, lai veiktu pētījumus. Mēs sadarbojamies gan ar lokālām izglītības iestādēm, piemēram, Rīgas Tehnisko universitāti, Rīgas Stradiņa universitāti, Latvijas Universitāti. Tā ir nākotne, kuru apzināmies, nav Latvijas uzņēmumiem tādas kapacitātes, lai vieni paši tiktu galā ar produktu ieviešanu. Sadarbība ar jaunuzņēmumiem, izglītības iestādēm turpināsies. Mums jau ir labas tradīcijas šajā ziņā.
Vēl gribētu uzsvērt inovāciju svarīgumu. Jaunuzņēmumu idejas ir tas, kas mūs interesē. “Olainfarm” ir izveidota Biznesa attīstības nodaļa, kas norāda, ka pastiprināti fokusēsimies uz šo virzienu, kas ir inovācijas un attīstība.
Ņemot vērā kopējās darba tirgus problēmas, kāda ir situācija jūsu koncernā? Vai ir grūti aizpildīt vakances?
Tā nav viena uzņēmuma vai vienas nozares problēma, bet fundamentāla problēma. Jā, mums ir problēmas aizpildīt brīvās darba vietas, tieši tāpat kā jebkuram citam uzņēmumam. Nav nekādu atšķirību šajā jautājumā. Protams, mūsu gadījumā ir specifiskas prasības pret darbiniekiem, bet tāpat ir arī citās nozarēs. Šobrīd aktuālākais jautājums ir par eksakto zinātņu speciālistu piesaisti. Mums ir pieredzējusi darbinieku paaudze, bet aktuāls ir jautājums, kas nāks vietā. Mēs jau sen sadarbojamies ar Rīgas Tehnisko universitāti, Rīgas Stradiņa universitāti, esam izveidojuši stipendiju fondu, lai stimulētu jauniešu interesi par profesijām, kas saistītas ar ķīmiju un farmāciju.. Esam arī izveidojuši prakses vietas, lai studenti šeit varētu iegūt praktisku pieredzi. Šobrīd pasaulē ir izteikti iezīmējies pieprasījums pēc šo profesiju pārstāvjiem.
Tāpat mums ir veiksmīgi piemēri ārvalstu speciālistu piesaistē. Piemēram, uzņēmumā ir integrējušies baltkrievu speciālisti. Tas ir labs piemērs atvērtībai, jo “Olainfarm” strādā dažādu tautību un paaudžu cilvēki.
Kā šobrīd vērtējama konkurence farmācijas nozarē?
Runājot par mazumtirdzniecību, mēs esam viens no „top” aptieku tīkliem. Veicam zāļu lieltirgotavas funkciju. Šo jomu ietekmē gan ekonomiskā situācija valstī, gan zāļu cenas, gan cilvēku pirktspēja. Mūsu pozīcijas ir stabilas, bet, protams, konkurence ir augsta. Izmantojam savu priekšrocību, ka esam arī ražotājs.
Attiecībā uz zāļu vairumtirdzniecību sadarbojamies arī ar citām zāļu lieltirgotavām, iepērkam produkciju normālas konkurences ietvaros.
Ražošanā Latvijā mēs esam tikai divi lieli ražotāji.
Tātad nav tā, ka īpaši konkurējat ar “Grindeks”.
Kopumā produktu specifika atšķiras, bet ir atsevišķi produkti, kas pārklājas.
Ar kuru valstu ražotājiem konkurējat?
Teju katrā valstī ir lokālie ražotāji, kas ir spējīgi nodrošināt līdzvērtīgu produktu. Vienmēr gan ir jāatceras par kvalitāti, tā ir viens no mūsu darbības stūrakmeņiem.
Viena no jaunās veselības ministres prioritātēm ir zāļu cenu samazināšana. Viņa arī teikusi, ka vēlas sakārtot zāļu tirgu. Vai redzat kādas nepieciešamas izmaiņas no valsts puses vai labāk lai valsts nejaucas?
No mirkļa, kad zāles tiek saražotas, līdz mirklim, kad zāles nonāk pie patērētāja, zāļu cenas ietekmē daudz un dažādi faktori. Pirmkārt, tā ir likumdošanas bāze, otrkārt – daudzi tirgus faktori, kas atstāj ietekmi uz gala cenu. No ražotāja perspektīvas redzam, ka šobrīd varam realizēt savu produktu par konkurētspējīgu cenu tirgos un veiksmīgi strādāt. Politika mūs kaut kādā mērā ietekmē, bet ne tik ļoti.
Ik pa laikam izskan, ka valstij vajadzētu atbalstīt lielos uzņēmumus. Vai saskatāt tādu nepieciešamību?
Valsts var realizēt savu atbalstu dažādās formās. Ir pieejamas dažādas Eiropas struktūrfondu programmas, atbalsts izpētei vai nodrošinot noteiktu darbaspēka kvalitāti u.tml. Tas viss notiek. Jau gadiem strādājam šādā vidē un esam pieraduši izmantot tos instrumentus, kas tiek doti. Protams, kā vienam no lielākajiemdarba devējamvalstī un ražotājam mums ir būtiska nodokļu politika, tās paredzamība, energoresursu cenas un valdības dialogs ar uzņēmējiem.
Vai tagad var teikt, ka lielās izmaiņas “Olainfarm” ir beigušās un ir iestājies stabilitātes periods?
Gribētu, lai tā būtu. Esmu šeit, lai nodrošinātu uzņēmumu operatīvo darbību. Mans būtiskākais un fundamentālākais uzdevums ir stabilitāte uzņēmums, bet es nevaru garantēt to, kas notiek citos procesos. Es būtu priecīgs izmantot visas savas zināšanas un pieredzi, lai uzņēmums attīstītos un mums būtu ilgtermiņa mērķi, plāni un vīzija un, protams, arī fundamentāli rezultāti, kas ir par labu visiem iesaistītajiem – gan darbiniekiem, gan ekonomikai, gan akcionāriem.
Kas ir tieši jūsu stiprās puses, kas palīdzēs uzņēmuma vadīšanā?
Esmu ilgstoši strādājis ražošanas uzņēmumos, tā ir viena no manām mīļākajām jomām. Man ir ļoti laba pieredze vadīt lielas komandas, uzņemties atbildīgus lēmumus un reaģēt uz visdažādākajām situācijām.

 

Avots: LETA

“Olainfarm” jaunais vadītājs: Pārvaldības krīze īstermiņā nespēj ietekmēt uzņēmuma darbību