5 veidi kā izvairīties no profesionālās izdegšanas un justies labi

Ilgstoši jūties noguris pārslodzes dēļ, ik dienu dzīvo stresā, nav motivācijas, esi viegli aizkaitināms vai ir radies riebums pret darbu? Tās var būt pazīmes izdegšanas sindromam.

Garīgā un sociālā labklājība ir neatņemamas labas pašsajūtas un veselības sastāvdaļas, taču pārāk bieži uzmanība tiek pievērsta tikai fiziskai labsajūtai. Rakstā uzzināsi, kas ir izdegšanas sindroms, kāpēc tas rodas un kādas ir tā pazīmes, kā izvairīties no profesionālās izdegšanas un kurš spēj palīdzēt to ārstēt.

Kas ir izdegšanas sindroms?

Izdegšanas sindroms, ko sauc arī par profesionālo izdegšanu, ir fizisko un garīgo spēku izsīkuma stāvoklis, kas izpaužas kā sekas ilgstošai palielinātai slodzei un nepatikai pret darbu.

Īpaši raksturīgs profesiju pārstāvjiem, kuru ikdiena saistīta ar saskarsmi ar cilvēkiem, kā arī mentālā darba darītājiem, bet tas nenozīmē, ka citu arodu pārstāvjus tas nevar skart. Ar šo slimību bieži tiek asociēti ārsti, medmāsas un slimnīcu darbinieki, sociālā darba darītāji, skolotāji, dažādu vadošo amatu pārstāvji, psihologi, ugunsdzēsēji, policisti, reklāmas industrijas pārstāvji, sabiedriskā transporta vadītāji

Ņem vērā, ka izdegšanas sindroms “nešķiro” pēc profesijas – ir jāvadās pēc savas pašsajūtas. Nav nozīmes arī dzimumam vai vecumam, taču ir novērota sakarība – jo lielāks darba stāžs, jo augstāks izdegšanas sindroma risks.

Būtiska loma ir arī notikumiem sabiedrībā, kas gan tieši, gan netieši ietekmē darba gaitu, piemēram, radot papildus pienākumus vai nemitīgas izmaiņas, nedrošības sajūtu vai pat bailes par sevi, tuviniekiem vai darba vietu, kā arī stresu.

Kāpēc rodas izdegšana?

Visbiežāk darbiniekiem ir noteiktas darba stundas, taču mēdz “uzrasties iemesli” strādāt pirms un pēc darba laika vai brīvdienās, kas rezultējas pārslodzē un pat riebumā pret darbu. Biežākās atrunas: daudz darbu, “svarīgs projekts” vai klients gaida.

Cilvēki darbā pavada lielāko dienas daļu, tāpēc ir ļoti vienkārši kā prioritāti nostādīt darbu, nevis sevi, taču tas ir pirmais solis pretī izdegšanai. Atbildēšana uz e-pastiem vēlos vakaros un ilgstoša strādāšana paaugstināta stresa apstākļos nepadara cilvēku par varoni, gluži pretēji – tas lēnām grauj psiholoģisko stāvokli. Pēc kārtīgas sportošanas ķermenis nogurst – tāpat dara arī prāts pēc ilgstošas slodzes. Atpūties cilvēks ir produktīvāks nekā tas, kurš taupa uz miega un labsajūtas rēķina.

Liela nozīme ir arī darba organizētībai, komunikācijai un attiecībām ar kolēģiem.

  • Organizētība – darba devējam ir skaidri jānosaka pienākumi un atbildība, nevis jāpiešķir papildus darbi tiem, kuri šķietami spēj izdarīt daudz, jo, iespējams, tas ir galvenais iemesls, kāpēc darbinieks strādā virsstundas.
  • Komunikācija – kādam patīk runāt vairāk, kādam mazāk, taču ir jābūt sajūtai, ka darbiniekam nav bail runāt kā ar darba devēju, tā ar kolēģiem. Ja komunikācijas barjeras pastāv, var rasties emocionāla spriedze. Tāpat darbiniekam ir jāizjūt darba vadītāja atbalsts, lai justos droši.
  • Labsajūta kolektīvā – ja darbinieks kolektīvā nejūtas labi, ir liela iespēja, ka arī darbu izpilde būs apgrūtināta, tāpēc liela nozīme ir kolektīva saliedēšanai.
  • Atalgojums un karjeras izaugsme – lai darbinieks justos pārliecināts par sevi un novērtēts, ir jānodrošina konkurētspējīgs atalgojums, karjeras izaugsmes iespējas, elastīgs darba grafiks (ja darba specifika to ļauj), kā arī iespēja izglītoties.

Domas un sajūtas par notiekošo darbā ietekmē arī cilvēka dzīves nostāja – kā uztver sevi kā personību, kāda ir attieksme pret citiem cilvēkiem (ne tikai kolēģiem), kā arī paša attieksmi pret sevi, tāpēc arī darba devējam katrs darbinieks ir jāizvērtē individuāli.

Kādas ir izdegšanas sindroma pazīmes?

Ja šķiet, ka viss ir kārtībā, zini, ka izdegšanas sindroma pazīmes rodas nemanot, ko bieži vien cilvēki izvēlas nepamanīt, sevi attaisnojot ar tādiem faktoriem kā pavasara vai rudens depresija jeb nogurums, neizdarība, slinkums vai citiem.

Izplatītākie izdegšanas sindroma simptomi ir:

  • motivācijas trūkums, nepatika pret darbu un izsīkstoša interese par to, kā arī sava paveiktā negatīvs novērtējums (“man nekas nesanāk”);
  • grūtības koncentrēties, nespēja pieņemt lēmumus, pasliktināta atmiņa, nolemtības sajūta;
  • emocionālās izpausmes – nomāktība, trauksme, riebums pret ikdienu, biežas garastāvokļa maiņas, viegla aizkaitināmība;
  • fiziskās izpausmes – kakla un plecu muskuļu saspringums, muguras sāpes, biežas galvassāpes un saaukstēšanās, miega traucējumi, hronisks nogurums, , kuņģa un zarnu trakta traucējumi, , sirdsklauves, paaugstināts spiediens un hronisku slimību saasināšanās.

Ja kāda no pazīmēm šķiet pazīstama, uzdrošinies domāt par sevi! Daudzi baidās vai kaunas atklāt savas sajūtas, jo šķiet, ka kolēģi vai tuvinieki noturēs cilvēku par vāju, bet gluži otrādi – spēja atklāt savas jūtas ir drosmes un spēka izpausme!

Kā izvairīties no izdegšanas sindroma?

Iesakām ņemt vērā šos priekšnoteikumus, lai ik dienas justos labi, jo rūpes par sevi ir pirmajā vietā!

  • Ikdienas rutīna – saplānojot dienu vai nedēļu, iekļaujot arī laiku sev un atpūtai, radīsi paredzamības sajūtu, kā rezultātā ilgtermiņā samazināsi stresu.
  • Samazini ierīču patēriņu – Tev nav jābūt pieejamam 24/7. Pēc darba laika izslēdz telefonam skaņu un paziņojumus, lai varētu netraucēti atpūsties.
  • Kusties – ķermenis būs pateicīgs, ja regulāri kustēsies. Ilgstoša sēdēšana pie galda un skatīšanās ekrānā ir “jaunā smēķēšana”.
  • Miegs – nekas nav svarīgāks par miegu. Lai arī var šķist, ka 7 līdz 8 stundas no diennakts ir par daudz un tajā laikā varētu pastrādāt, iesakām ieklausīties ķermeņa labsajūtā.
  • Raksti – rakstīšana ļauj sakopot domas, izprast savas sajūtas un mierpilni rast risinājumus. Iesakām rakstīt vismaz trīs reizes nedēļā, veidojot to kā ieradumu, lai rezultātu saglabātu ilgtermiņā.

Ja pats jūties labi, atceries pajautāt līdzcilvēkiem, kā viņiem klājas – bieži vien ārēji šķiet, ka mīļajiem viss ir kārtībā, tāpēc neuzdodam tik vienkāršus jautājumus.

Kurš var palīdzēt tikt galā ar izdegšanas sindromu?

Izdegšana ir jāuztver kā ķermeņa lūgumu pēc palīdzības, kas ir normāli un pašsaprotami, īpaši, ja jūti, ka tas ir nepieciešams. Pats galvenais – nebaidies runāt, pat, ja sevi sauc par ļoti intravertu personu! Ar kādu no ģimenes, draugiem, kolēģiem, skolasbiedriem, kaimiņu, sievu, vīru vai mīļoto – atrodi cilvēku, kuram uzticies un stāsti viņam par savām emocijām, sajūtām un pārdzīvojumiem. Sajūta, ka jebkurā brīdī vari kādam piezvanīt, sniedz drošības sajūtu un ļauj vieglāk rast sirdsmieru.

Ja jūti, ka ar tuvāko atbalstu nepietiek, zini, ka izdegšanas sindroma pazīmju gadījumā palīdzēt spēj arī profesionāļi: psihologi, psihoterapeiti, kognitīvi biheiviorālie terapeiti. Iesakām sākumā vērsties pie ģimenes ārsta, kurš var palīdzēt izdarīt speciālista izvēli.

Izdegšana jeb pārslodze ir nopietna slimība, pret ko ir jāizturas atbildīgi, ko atzīst arī ārsti. Gadījumos, kad tas ir nepieciešams, ārstējošais speciālists var piešķirt slimības lapu un nepieciešamības gadījumā izrakstīt piemērotus medikamentus, tāpēc iesakām – neklusē, ja jūties slikti!

Plašāku informāciju par darba radītā stresa negatīvo ietekmi un izdegšanu vari uzzināt mentālās veselības sarunu sērijā “Pandēmijas nogurums – kā tikt galā ar izdegšanas sindromu?”, kur par to vēsta ārste psihoterapeite Dr. Gunta Andžāne.

Vai Tu savā darba vietā jūties labi?