Alerģiskas iesnas vai saaukstēšanās – kā tās atšķirt un ārstēt? Šķaudi, acis asaro, deguns ir aizlikts? Simptomi alerģiskām un saaukstēšanās iesnām ir līdzīgi, tāpēc var būt grūti saprast, kurš iesnu veids ir piemeklējis. Daudzi sadzīvo ar alerģiju, pašiem to nenojaušot, arī bērni. Kas ir iesnas? Iesnas ir deguna gļotādas iekaisums, ko izraisa vīrusi, baktērijas vai alergēni. Vīrusu veidi atšķiras klīniski, kā arī dažādu iesnu veidu gadījumā atšķiras deguna gļotādas izskats un analīzes, bet iesnas ir viltīgas – to veidiem var būt arī kaut kas kopīgs un tie ir simptomi! Tādēļ cilvēki dažkārt nezina iesnu ierosinātāju. Man ir alerģiskas vai saaukstēšanās iesnas? Lai gan alerģiskās un saaukstēšanās jeb infekciozās iesnas var būt līdzīgas pēc izpausmēm, tomēr pastāv atšķirības. Infekciozās iesnas parasti sākas pakāpeniski. Tās visbiežāk pavada vēl citi simptomi, piemēram, galvassāpes vai paaugstināta ķermeņa temperatūras, kas rodas mikroorganismu radīta augšējo elpceļu iekaisuma rezultātā. Parasti iesnas ilgst no nedēļas līdz pusotrai, bet, ja tās ir ilgāk par 14 dienām, ir jāsazinās ar ārstu. Alerģiskās iesnas jeb alerģiskais rinīts sākas strauji. Bieži novēro arī acu asarošanu un izsitumus uz ādas, tomēr pašsajūta būtiski nepasliktinās. Salīdzinoši reti, bet alerģiskas iesnas mēdz pavadīt elpas trūkums, tūska rīklē un aizdegunē vai lēkmjveida klepus. Iesnas rodas, ja cilvēks ir bijis saskarē ar alergēnu, kas var būt atkarīgs arī no sezonalitātes. Pārtraucot kontaktu ar alergēnu, iesnas izzūd. Jāņem vērā – līdzko pacientam atkal būs kontakts ar alergēnu, iesnas atgriezīsies. Visprecīzāk iesnu veidu noteiks  ārsts, ievācot anamnēzi un noskaidrojot, kurās situācijās iesnas parādās. Alerģiskās iesnas tikai pavasarī? Lai arī varētu šķist, ka alerģiskas iesnas  ir raksturīgas tikai augu ziedēšanas laikam pavasarī (sezonālās alerģiskās iesnas), tās var novērot arī gada aukstajos mēnešos, kam par iemeslu varētu būt, piemēram, pelējums, putekļu ērcītes, telpaugi – alergēni, kas atrodas iekštelpās. Ja vidē, kurā cilvēks uzturas, alergēns atrodams visu gadu, piemēram, putekļu ērcītes, visticamāk arī alerģiskās iesnas būs visu gadu, kamēr būs saskare ar alergēnu. Alerģiskās iesnas var parādīties tikai brīžos, kad ir saskare ar alergēnu, piemēram, ja ir alerģija pret kaķa spalvām, alerģiskās iesnas parādīsies tad, ja tuvumā būs kaķis   . Alerģiskās iesnas dažkārt var būt viena no “alerģiskā marša” sastāvdaļām, kas raksturo pāreju no viena alerģijas veida citā, parasti sākoties ar atopisko dermatītu zīdaiņa vecumā, ko vēlāk nomaina alerģiskais rinīts un astma. Par Latvijā raksturīgākajām alerģijām varat uzzināt šajā rakstā. Infekciozās jeb saaukstēšanās iesnas Saaukstēšanās gadījumos iesnas jeb rinītu visbiežāk izraisa vīrusi, retāk – baktērijas, kas rezultējas elpceļu infekcijā un vairāk ir raksturīgas gada aukstajiem mēnešiem, dažiem cilvēkiem slimojot  vairākas reizes sezonā. Akūtie respiratorie vīrusi izraisa elpceļu (no deguna līdz bronhiem un plaušām) infekciju. Vīrusi ķermenī iekļūst caur deguna gļotādu, taču, ņemot vērā, ka ierosinošie vīrusi ir dažādi,  atšķiras to piesaistes vieta, piemēram, rinovīrusi pieķeras deguna gļotādai, paragripas vīrusu tipiskie simptomi ir bronhos, kam raksturīgs balss aizsmakums, jo skar arī balss saites. Jāņem vērā, ka katram cilvēkam ir sava “vājā vieta”, piemēram, kāds atzīst, ka brīžos, kad ir saaukstējies, vienmēr sāp kakls, bet nav iesnu, savukārt citam ir iesnas, bet nav kakla sāpju. Par šādām īpatnībām ir jāinformē savs ārsts, īpaši, ja vēlās saprast, vai ir piemeklējusi saaukstēšanās vai tomēr alerģiskas iesnas. Kāpēc cilvēki saaukstējas? Aukstā laikā cilvēki biežāk slimo straujo temperatūras maiņu dēļ, pārvietojoties no siltām telpām uz vēsiem laikapstākļiem ārā. Deguna skropstiņu kustība gaisa temperatūras izmaiņu rezultātā nespēj reaģēt iepriekšējā ātrumā un atjaunoties. Brīdī, kad nenoris skropstiņu kustība, deguna gļotāda ir vairāk ievainojama, kas izskaidro to, kāpēc cilvēki biežāk slimo vēsā laikā. Vīrusu koncentrācija augstāka ir vietās, kur atrodas vairāk cilvēku, tāpēc iesakām regulāri mazgāt rokas, vēdināt telpas un doties biežāk ārā. Pastaigājoties svaigā gaisā, ir mazāka iespēja “noķert” vīrusu, nekā telpās, kas ilgi nav vēdinātas un kurās atrodas daudz cilvēku. Brīvā vidē vīrusi nav tik dzīvotspējīgi kā ārā, jo tiem ir vajadzīgs pēc iespējas ātrāk nokļūt cilvēkā. Deguna gļotādai labvēlīgāks ir mitrs gaiss, kas ir vēl viens aspekts, kāpēc cilvēks aukstā laikā slimo biežāk. Gada vēsajos mēnešos telpas tiek apsildītas, kā rezultātā ne tikai gaiss kļūst sausāks, bet arī deguna gļotāda, un izžūst deguna aizsargslānis. Līdzīga situācija veidojas caurvēja apstākļos – lielas un straujas gaisa plūsmas ietekmē temperatūra telpā var strauji pazemināties, veicinot sausākas deguna gļotādas. Telpu ar caurvēju labāk vēdināt brīžos, kad tajā neatrodas cilvēki. Jo mitrāka deguna gļotāda, jo  vairāk tā spēj cīnīties pret vīrusiem un citiem ierosinātājiem. Ķermeņa adaptāciju pret straujām temperatūras svārstībām var veicināt rūdīšanās. Kad iesnu gadījumā ir jādodas pie ārsta? Parasti atveseļošanās no iesnām notiek divu nedēļu laikā. Ja tās ieilgst, ir jāsazinās ar ārstu – īpaši, ja nav uzlabojumu vai pievienojas vēl citi simptomi, piemēram, deguna blakusdobuma iekaisums, bronhīts, plaušu karsonis. Ar ārstu jāsazinās arī tad, ja  jutīgums ir novērojams zobu, vaigu kaulu vai acu rajonā, ir sāpes pieres apvidū, arī spēcīgas galvassāpes vai parādās   dzeltenīgi zaļgani deguna izdalījumi. Gadījumā, ja ģimenes ārstam būs aizdomas par alerģisko rinītu, viņš nosūtīs uz konsultāciju pie alergologa vai pulmonologa. Alerģiju, ieskaitot, alerģisko rinītu, diagnostiku parasti sāk ar ādas dūriena testiem, lai noteiktu to izraisītāju. Alergēna precizēšanai var izmantot arī molekulāro diagnostiku. Ja kāda iesmesla dēļ minētie izmeklējumi nav pieejami vai veicami, var noteikt specifiskās IgE antivielas, kas saistāms ar alerģiju. Tāpat atsevišķos gadījumos no deguna gļotādas ņem iztriepes un ārsts pēta šūnas, lai noskaidrotu, vai tajās atrodas eozinofīlie leikocīti. Tie parasti paaugstinās alerģisku iekaisumu gadījumā. Savukārt saaukstēšanās gadījumā analīzes uzrādīs paaugstinātus  neitrofīlos leikocītus vai limfocītus. Kā ārstēt iesnas? Ņem vērā, ka alerģiska rinīta gadījumā pašārstēšanās nav ieteicama! Te vislabāk spēs palīdzēt alergologs, kurš nozīmēs nepieciešamos medikamentus un profilaktiskos pasākumus. Laika gaitā neārstētas alerģiskas iesnas var rezultēties astmā, tāpēc ārsta palīdzība ir būtiska! Viena no medikamentu grupām, kuru izmanto alerģiska rinīta ārstēšanā, ir pretalerģijas zāles jeb antihistamīni, kas samazina alerģisko reakciju izraisošo vielu izdalīšanos, kā arī aizkavē alerģiskā procesa attīstīšanos. Šo medikamentu lietošanas rezultātā samazinās deguna tūska, atvieglojot elpošanas procesu. Antihistamīnus iesaka lietot, ja nav iespējams izvairīties no kontakta ar alergēna vai ja alergēns nav noteikts. Saaukstēšanās iesnu gadījumā pacienti visbiežāk tiek mudināti lietot deguna pilienus, taču jāņem vērā, ka tos nevajadzētu izmantot ilgāk par 10 dienām. Tāpat nav vēlams uzreiz sākt lietot antibiotikas, ja vien tās nav nozīmējis ārsts. Pirms jebkura medikamenta lietošanas konsultējies ar ārstu vai farmaceitu! Vislabākās “zāles” ir palikt mājās un atpūsties, dzert tējas un baudīt veselīgus un spēcinošus ēdienus. Infekciozo iesnu gadījumā dažkārt talkā nāk “tautas medicīna”. Viena no izplatītākajām metodēm ir tvaika elpošana (piemēram, tikko vārītu kartupeļu, kumelīšu vai vienkārši karsta ūdens), taču šādā veidā elpceļiem var nodarīt vairāk ļaunu. Lai arī mitra vide gļotādai var nākt par labu, tam nevajadzētu būt karstam tvaikam, jo tādā veidā iespējams apdedzināt elpceļus, kā arī var attīstīties vai pastiprināties tūska. Var vārīt, piemēram, kumelītes un vienkārši atrasties blakus, bet noteikti nav ieteicams liekties pāri tvaikam un to elpot. Krietni labāka ir kāda cita tautā iemīļota iesnu ārstēšanas metode – pēdu karsēšana. Ir pierādīts, ka, ja saaukstēšanās laikā karsē pēdas, reaģē tajās esošie receptori, kā rezultātā degunā samazinās tūska. Ir viens padoms, kuru iesakām ievērot, neatkarīgi no tā, kāda veida iesnas ir piemeklējušas – degunu šņaukt pēc iespējas maigāk un retāk, sākot ar vienu nāsi un tad otru. Kāpēc? Šņaucot degunu ar lielu spēku, sekrēts ar mikrobiem var nokļūt deguna blakusdobumos, izraisot gan tā, gan vidusauss iekaisumu. Jebkuras iesnas ir jāārstē laikus! Ārstēšanas plānu vislabāk ir uzticēt ārstam! Vai arī Tev ir bijušas šaubas par iesnu izcelsmes veidu? Uz blogu