Kā atpazīt sezonālās alerģijas – 5 galvenie simptomi Vidēji katrs ceturtais cilvēks Eiropā augu ziedēšanas laiku pavasarī gaida ar bažām par nepatīkamām reakcijām. Latvijā lielākoties augi un koki, kuru ziedēšana izraisa alerģisku reakciju cilvēka organismā, sāk ziedēt pavasara mēnešos un līdz rudens beigām ir noziedējuši. Bet vai tiešām pat ziemas sezona nesniedz atvieglojumu alerģiskiem cilvēkiem? Kas ir sezonālā alerģija? Alerģija ir imūnsistēmas reakcija, kas rodas, organismam pārmērīgi reaģējot uz kādu apkārtējā vidē esošu alergēnu, bet sezonālo alerģiju cilvēkiem visbiežāk izraisa dažādu koku, puķu, graudzāļu un nezāļu ziedu putekšņi no vēja apputeksnētiem augiem. Kukaiņu apputeksnēto augu putekšņi ir pārāk smagi, lai ilgstoši paliktu gaisā, un tie, visticamāk, neizraisīs alerģisku reakciju. Alerģiju, kas rodas noteiktā sezonā, biežāk sauc par siena drudzi – tas rodas, imūnsistēmai reaģējot uz ārēju alergēnu, piemēram, ziedputekšņiem, izraisot alerģisku reakciju. Siena drudzis rodas, ja imūnsistēma identificē gaisā esošu vielu, kas parasti ir drīzāk nekaitīga kā bīstama. Ķermenis reaģē uz šo vielu vai alergēnu, izdalot Tavā asinsritē histamīnus un citas ķīmiskas vielas. Šīs ķīmiskās vielas rada alerģiskas reakcijas simptomus. Ziemā sezonālās alerģijas ir retāk sastopamas. Dažādi augi izdala savus ziedputekšņus dažādos gada laikos, tāpat alerģisku reakciju iespējams piedzīvot, organismam reaģējot uz iekštelpu alergēniem, piemēram, pelējumu vai mājdzīvnieku blaugznām. Cilvēku, kuriem ir alerģija pret pelējuma sporām vai ziedputekšņiem, imūnsistēma izturas pret alergēniem kā iebrucējiem un izdala ķīmiskas vielas, tostarp histamīnu, lai aizsargātos pret tām. Tieši šo ķīmisko vielu izdalīšanās izraisa alerģijas simptomus. Sezonālo alerģiju simptomi Cilvēkiem var būt alerģija pret vienu vai vairākiem ziedputekšņu vai pelējuma veidiem, ko var noteikt tikai pēc simptomu parādīšanās. Sezonālo alerģiju simptomi var būt dažādi: šķaudīšana; iesnas vai aizlikts deguns; acu asarošana un nieze, nieze degunā, kaklā vai ausu kanālos, izsitumi. Retāk sastopamie simptomi ir: galvassāpes; elpas trūkums; sēkšana; klepus. Daudziem cilvēkiem, kuri saskaras ar siena drudzi, ir arī astma –  siena drudzis kombinācijā ar astmu sezonālas alerģijas uzliesmojuma laikā var būt par pamatu astmas lēkmei. Izplatītākie alergēni Latvijā – ziedputekšņi Parastie siena drudža izraisītāji dažādās sezonās atšķiras. Ziedputekšņi ir gaisā esoša viela, kas nāk no zāles, ziedošiem augiem, kokiem un nezālēm. Tā koncentrācija gaisā atkarīga no atrašanās vietas un gadalaika. Katram alerģiskam cilvēkam ir savs jutīguma slieksnis, pie kādas putekšņu koncentrācijas gaisā viņam parādās simptomi jeb polinoze. Kāds jūtas slikti, ja ir 50 putekšņi 1 m3 gaisa, kas ir zema koncentrācija, cits, kad – 500. Latvijā ļoti izplatīta ir alerģiska reakcija pret bērzu ziedputekšņiem, jo šo koku ir gana daudz un šo putekšņu koncentrācija ziedēšanas sezonā var sasniegt pat 2000 uz 1m3 gaisa. Bērzu ziedēšanas laiks katru gadu ir atšķirīgs, citreiz tas ievelkas līdz pat Jāņiem. Daudziem arī pavasara polinozei pievienojas alerģija pret pļavu zālēm un graudzālēm. Vasarā viskairinošākie putekšņi ir vībotnei, pietiek, ka koncentrācija ir 50-100 uz 1m3 gaisa. Nezāļu putekšņi ir mazāki un adataināki, dziļāk nokļūst elpceļos un biežāk izraisa astmu. Tiem, kam ir alerģija arī pret graudzālēm, alerģija var traucēt līdz pat rudenim. Koki ir atbildīgi par lielāko daļu pavasara sezonālo alerģiju. Bērzs ir viens no izplatītākajiem alergēniem mūsu platuma grādos, kur daudziem cilvēkiem ir alerģiska reakcija uz tā ziedputekšņiem, tāpat arī izplatītas ir reakcijas uz alkšņa, kastaņa, vītola un papeles ziedputekšņiem. Vasaras sezonā aktuālais siena drudzis savu nosaukumu ieguvis no siena pļaušanas sezonas, kas tradicionāli ir vasaras mēnešos. Bet īstie vasaras sezonālo alerģiju vaininieki ir stiebrzāles, un graudzāles, kā arī noteiktas nezāles. Citi augi, kas rudenī nomet ziedputekšņus, ir nātres, sārņi, skābenes un ceļmallapas. Ziemas sezonā lielākā daļa āra alergēnu ir neaktīvi, kā rezultātā aukstais laiks sniedz atvieglojumu daudziem siena drudža slimniekiem. Bet tas arī nozīmē, ka vairāk cilvēku pavada laiku telpās. Cilvēkiem ar noslieci uz sezonālām alerģijām nereti nākas saskarties ar alerģiskām reakcijām arī uz iekštelpu alergēniem, piemēram, pelējumu, mājdzīvnieku blaugznām, putekļu ērcītēm vai tarakāniem. Atbrīvo mājas no alergēniem! Iekštelpu alergēnus bieži vien ir vieglāk izslēgt no apkārtējās vides, atšķirībā no dabā sastopamajiem alergēniem. Lai atbrīvotu savu māju no izplatītajiem alergēniem: mazgā gultas veļu ļoti karstā ūdenī vismaz reizi nedēļā; pārklāj gultas segu un spilvenus ar alergēnus necaurlaidīgiem pārvalkiem; atbrīvojies no paklājiem un mīkstajām mēbelēm; novērs ūdens noplūdes, kas var palīdzēt rasties pelējumam un kaitēkļiem; notīri sapelējušās virsmas un visas vietas, kur var veidoties pelējums, tostarp mitrinātājus, gaisa kondicionierus un ledusskapjus. izmanto gaisa sausinātāju, lai samazinātu lieko mitrumu. Veic pasākumus, lai izvairītos no sezonāliem alergēniem. Piemēram, lai vasarā atdzesētu māju, izmantojiet gaisa kondicionieri ar gaisa filtru, nevis griestu ventilatorus. Mēģini palikt telpās, kad putekšņu skaita koncentrācija gaisā ir augsta. Laikā, kad Tavas sezonālās alerģijas ir visaktīvākās, turi ciet logus un ierobežo savu laiku ārpus telpām, kā arī apsver iespēju valkāt sejas masku, kad atrodies ārā, īpaši vējainās dienās. Ir svarīgi arī izvairīties no cigarešu dūmiem, kas var saasināt siena drudža simptomus. Kad vērts vērsties pie ārsta? Sezonālo alerģiju simptomi var būt neērti un tie var apgrūtināt ikdienu. Ja Tev ir aizdomas par sezonālu alerģiju, konsultējies ar savu ārstu. Lai veiksmīgi ārstētu alerģiju un novērstu tās simptomus, svarīga ir precīza diagnostika. Agrāk precīzākie alergēnu noteikšanai bija ādas dūriena testi, tomēr šobrīd pieejams molekulārais tests, ar kura palīdzību asinīs var precīzi noteikt ļoti daudzus alergēnus dažādos vielas stāvokļos. Vispirms jādodas pie alergologa, izvērtētu, uz kurām vielām pārbaudīt reakciju. Piemēram, ja ir alerģija uz bērzu ziedputekšņiem, ir vērts noskaidrot vai drīksti ēst medu. Ja ir polinoze, visprecīzākā diagnostika ir ārpus sezonas – gada aukstajos mēnešos. Ja Tev ir konstatēta paaugstināta alerģija pret ziedputekšņiem, bet Tu jūties labi, medikamenti var nebūt jālieto. Par novecojušu atzīts ieteikums, ka visiem pacientiem, kas saskaras ar polinozi, jāsāk lietot pretalerģijas medikamenti divas nedēļas pirms ziedēšanas sezonas. Jaunākās paaudzes pretalerģiju medikamenti iedarbojas ļoti ātri, lai strauji reaģētu uz simptomu izpausmēm. Uz blogu