Mirdzaritmija – tuva “draudzene” insultam. 3 veidi, kā to atpazīt.

Tu vari justies labi, bet, iespējams, insulta risks jau pastāv – mirdzaritmija ir kluss ienaidnieks, ar ko saskaras pārāk daudzi, tajā skaitā arī gados jauni cilvēki. Labā ziņa – laicīgi diagnosticēta slimība sniedz iespēju izvairīties no smagām sekām!

Vai man ir mirdzaritmija?

Mirdzaritmija nav tikai gados vecāku cilvēku kaite, taču ir novērota sakarība, ka, jo vecāks cilvēks, jo lielāka iespēja ar to saslimt, tomēr tas nav izšķirošais raksturlielums. Tās simptomi ir pavisam vienkārši nosakāmi:

  • elpas trūkums,
  • nespēks,
  • drebēšanas sajūta krūšu rajonā,
  • sirdsklauves,
  • sāpes aiz krūšu kaula un diskomforta sajūta krūtīs.

Ja kādu no minētajiem faktoriem novēro savā ikdienā, mirdzaritmijas atpazīšana var izrādīties būtiska Tavai veselībai!

Kas ir mirdzaritmija?

Ātriju fibrilācija – tā ārsti dēvē izplatītu slimību, kas tautā zināma kā mirdzaritmija un ir viens no aritmiju veidiem. Lai arī nosaukumā iekļauts  gana skaists vārds “mirdzēt”, tomēr patiesībā tas apzīmē procesu, kura sekas var būs skaudras – pareizi neārstēta mirdzaritmija, neatbilstoša medikamentu lietošana vai nezināšana par slimību rada lielāku risku insultam, sirds mazspējai un nāvei. Sirds “drebēšana”, “mirdzēšana” simbolizē haotisku un neritmisku sirds darbību, kad sirds priekškambari nevis ritmiski saraujas, bet trīc jeb mirgo. Tā rezultātā asinis nevienmērīgi plūst uz kambariem un rada neritmisku pulsu.

Haotiskā asins plūsma kreisajā priekškambarī var veidot stāzi – daļa asiņu no priekškambara neplūst tālāk, kas rada trombu veidošanās risku, īpaši vietās, kur asins kustība ir mazāka – priekškambaru austiņās, kas ir kā mazi priekškambaru maisiņi. Ja trombs pilnībā vai daļēji nonāk asinsritē, tas plūst uz kreiso kambari un var nonākt miega un galvas smadzeņu artērijās, radot asinsvadu aizsprostojumus un pārtraucot asins apgādi, kas var veicināt kardioembolisko insultu. Mirdzaritmija ir viens no būtiskākajiem insulta riska faktoriem, kas visbiežāk iepriekš ir savlaicīgi neārstēta vai pat nav konstatēta. Tāpat tā var būt iemesls sirds mazspējai, jo orgāni tiek sliktāk apasiņoti, tādā veidā samazinot darba spējas gan fiziski, gan mentāli, un pazeminot dzīves kvalitāti.

Mirdzaritmijas cēloņi

Tās rašanos var veicināt neārstēts un ilgstoši paaugstināts asinsspiediens, bet tas nevar būt cēlonis. Riska grupai pieder cilvēki, kur sirgst no sirds mazspējas, vārstuļu slimībām, vainagartēriju aterosklerozes vai endokrīnajām jeb vairogdziedzera slimībām.

Mirdzaritmija ir slimība, kuru var gan pārmantot no paaudzes paaudzē, gan var būt dzīvesveida sekas, ko ietekmē ēšanas paradumi, mazkustīgums, tajā skaitā arī ilgstoša sēdēšana, smēķēšana un pārmērīga alkohola lietošana. Neveselīgie dzīvesveida paradumi un stress ir galvenie iemesli, kāpēc ar mirdzaritmiju sirgst aizvien jaunāki cilvēki.

Stresa ietekme ir kaitīga, tomēr ir visgrūtāk izmērāmā – psihoemocionālie pārdzīvojumi var rezultēties metabolajā stresā, kas var izraisīt metaboliskas izmaiņas. Lai arī sākumā var šķist pretēji, bet monotona rutīnas darba darītājiem un cilvēkiem, kuri nespēj vai nevar pieņemt lēmumus un ir atkarīgi no citiem,  ir novērots augstāks stresa līmenis. Ilgstošas bailes vai satraukums kombinācijā ar neveselīga dzīvesveida paradumiem ir viens no sirds un asinsvadu slimību izraisītājiem. Iesakām sekot līdzi savam psihoemocionālajam stāvoklim darba vietā un nepieciešamības gadījumā uzdrošināties runāt ar vadību, citādi sekas var būt ļoti nepatīkamas!

Kā atpazīt mirdzaritmiju?

Pats svarīgākais ir regulāras pārbaudes pie ārsta, jo tad ir vislielākā iespēja savlaicīgi slimību atpazīt. Mirdzaritmijas lēkmes gadījumā pacienti visbiežāk sūdzas par vibrēšanas sajūtu krūšu rajonā, ātru sirdsdarbību vai sirdsklauvēm, ģībšanas sajūtu, elpas trūkumu un galvas reiboņiem, tomēr simptomi var būt individuāli. Diemžēl mirdzaritmiju var arī nejust, tāpēc aptuveni puse no cilvēkiem, kuriem šī slimība varētu būt, par to nezina. Līdzīgi simptomi ir ekstrasistolēm jeb sirds ritma pārsitieniem, kas ir mazāk bīstami, bet arī noteikti ir jāizmeklē – ja atpazīsti simptomus, nekavējoties sazinies ar ārstu!

Mirdzaritmiju var atklāt ar eletrokardiogrammu, tomēr svarīga nianse – pārbaude jāveic brīdī, kad ir mirdzaritmijas lēkme. Diemžēl var gadīties tā, ka lēkme ir vairākas reizes dienā, tajā skaitā arī miegā, bet ne tad, ka tiek veikts izmeklējums. Te talkā nāk sirds darbības monitorēšanas jeb Holtera monitorēšanas izmeklējumi, kuru laikā ar pārnēsājamu elektrokardiogrāfijas iekārtu fiksē sirdsdarbības rādītājus 24 stundu, 48 stundu vai nedēļu ilgā laika periodā. Jo ilgāks ir Holtera monitorēšanas periods, jo lielāka iespēja fiksēt ritma traucējumus.

Mirdzaritmijas ārstēšana

Ātriju fibrilācijas ārstēšanas mērķis ir sirds ritma un ātruma kontrolēšana, kā arī trombu un insulta veidošanās riska novēršana. Mirdzaritmiju var ierobežot vai pārtraukt ar medikamentu vai elektrošoka (elektrokardioversijas) starpniecību, taču jāņem vērā, ka to nevar izārstēt bez ārstu palīdzības.

Viena no efektīvākajām ārstēšanas metodēm ir radiofrekvences katetra ablācija – metode, kurā ārsts, sasaldējot vai piededzinot, ierobežo vai likvidē aritmijas veidošanās vietu, izolējot aritmogēnās vietas. Līdzīga invazīva metode  ir kreisā priekškambara austiņas mehāniska slēgšana ar īpašu ierīci, ievadot to sirdī caur katetru. Augsta insulta riska gadījumos pacientiem, arī pēc iepriekš minēto metožu pielietošanas, ir jāturpina lietot medikamenti. Starp citu, sirds slimniekiem ir pieejami valsts kompensētie medikamenti, par ko vari uzzināt pie ārstējošā ārsta!

Ja pašam vai tuviniekam parādās sirdsklauves bez kāda iemesla, nepalieciet vienaldzīgi, ka “tas jau pāries”, “man tā dažreiz gadās” – tas ir iemesls zvanīt ātrajai neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, jo ir ļoti svarīgi mirdzaritmiju ne tikai pārtraukt, bet arī diagnosticēt.

Kā izvairīties no mirdzaritmijas?

Ātrs un neregulārs pulss ir biežākā pazīme, kas liecina par mirdzaritmiju. Ikviens no mums var veltīt vienu minūti dienā un pārbaudīt savu pulsu arī mājās! Kā? Miera stāvoklī noliec divus pirkstus plaukstas locītas iekšpusē vai pie miega artērijas kakla sānu daļā un turi aptuveni minūti, skaitot sirds sitienus un sekojot, vai pulss ir ritmisks. Miera stāvoklī sirdsdarbībai ir jābūt vienmērīgai. Normāls pulss ir līdzīgs pulksteņa rādītāja darbībai, kas ir 60 līdz 70 sitieni minūtē. Fiziskas un emocionālas slodzes laikā pulsam ir jāpieaug.

Sekot līdzi sirdsdarbībai palīdz arī viedpulksteņos iebūvētie mērītāji, sporta pulsametri un asinsspiediena mērītāji. Ja ir šaubas par sirdsdarbības ātrumu un tās ritmiskumu, aicinām vērsties pie ārsta.

Vai ir iespējams sadzīvot ar mirdzaritmiju?

Jā, protams, ar mirdzaritmiju ir iespējams sadzīvot – ir daži priekšnoteikumi, lai justos pēc iespējas labāk!

  • Nodarbojies ar fiziskām aktivitātēm regulāri un vismaz 30 minūtes dienā.
  • Samazini alkohola patēriņu un pārtrauc smēķēšanu.
  • Ēd veselīgi.
  • Guli vismaz septiņas stundas diennaktī.
  • Pavadi laiku kopā ar ģimeni vai draugiem, nevis vienatnē ar viedierīcēm.
  • Regulāri  pārbaudi pulsu un asinsspiedienu, veic ārsta nozīmētos izmeklējumus, kā arī lieto nepieciešamos medikamentus.

Neatkarīgi no tā, kāds gadskaitlis redzams Tavā pasē un kāda ir pašsajūta – ja kādu laiku neesi bijis pie ārsta, iesakām neatlikt regulāro vizīti, jo mirdzaritmiju var nejust!

Kad Tu pēdējo reizi pārbaudīji sirdsdarbības pulsu?

Klīnikā DiaMed augsti kvalificēti jomas speciālisti veic sirdsdarbības pārbaudes, kā arī sastāda individuālu ārstēšanās plānu. Pieteikties vizītei vari tiešsaistē www.diamed.lv, zvanot uz 27873073 vai rakstot e-pastu uz info@diamed.lv.