Ilgstoši jūties noguris pārslodzes dēļ, ik dienu dzīvo stresā, nav motivācijas, esi viegli aizkaitināms vai ir radies riebums pret darbu? Tās var būt pazīmes izdegšanas sindromam.
Garīgā un sociālā labklājība ir neatņemamas labas pašsajūtas un veselības sastāvdaļas, taču pārāk bieži uzmanība tiek pievērsta tikai fiziskai labsajūtai. Rakstā uzzināsi, kas ir izdegšanas sindroms, kāpēc tas rodas un kādas ir tā pazīmes, kā izvairīties no profesionālās izdegšanas un kurš spēj palīdzēt to ārstēt.
Izdegšanas sindroms, ko sauc arī par profesionālo izdegšanu, ir fizisko un garīgo spēku izsīkuma stāvoklis, kas izpaužas kā sekas ilgstošai palielinātai slodzei un nepatikai pret darbu.
Īpaši raksturīgs profesiju pārstāvjiem, kuru ikdiena saistīta ar saskarsmi ar cilvēkiem, kā arī mentālā darba darītājiem, bet tas nenozīmē, ka citu arodu pārstāvjus tas nevar skart. Ar šo slimību bieži tiek asociēti ārsti, medmāsas un slimnīcu darbinieki, sociālā darba darītāji, skolotāji, dažādu vadošo amatu pārstāvji, psihologi, ugunsdzēsēji, policisti, reklāmas industrijas pārstāvji, sabiedriskā transporta vadītāji
Ņem vērā, ka izdegšanas sindroms “nešķiro” pēc profesijas – ir jāvadās pēc savas pašsajūtas. Nav nozīmes arī dzimumam vai vecumam, taču ir novērota sakarība – jo lielāks darba stāžs, jo augstāks izdegšanas sindroma risks.
Būtiska loma ir arī notikumiem sabiedrībā, kas gan tieši, gan netieši ietekmē darba gaitu, piemēram, radot papildus pienākumus vai nemitīgas izmaiņas, nedrošības sajūtu vai pat bailes par sevi, tuviniekiem vai darba vietu, kā arī stresu.
Visbiežāk darbiniekiem ir noteiktas darba stundas, taču mēdz “uzrasties iemesli” strādāt pirms un pēc darba laika vai brīvdienās, kas rezultējas pārslodzē un pat riebumā pret darbu. Biežākās atrunas: daudz darbu, “svarīgs projekts” vai klients gaida.
Cilvēki darbā pavada lielāko dienas daļu, tāpēc ir ļoti vienkārši kā prioritāti nostādīt darbu, nevis sevi, taču tas ir pirmais solis pretī izdegšanai. Atbildēšana uz e-pastiem vēlos vakaros un ilgstoša strādāšana paaugstināta stresa apstākļos nepadara cilvēku par varoni, gluži pretēji – tas lēnām grauj psiholoģisko stāvokli. Pēc kārtīgas sportošanas ķermenis nogurst – tāpat dara arī prāts pēc ilgstošas slodzes. Atpūties cilvēks ir produktīvāks nekā tas, kurš taupa uz miega un labsajūtas rēķina.
Liela nozīme ir arī darba organizētībai, komunikācijai un attiecībām ar kolēģiem.
Domas un sajūtas par notiekošo darbā ietekmē arī cilvēka dzīves nostāja – kā uztver sevi kā personību, kāda ir attieksme pret citiem cilvēkiem (ne tikai kolēģiem), kā arī paša attieksmi pret sevi, tāpēc arī darba devējam katrs darbinieks ir jāizvērtē individuāli.
Ja šķiet, ka viss ir kārtībā, zini, ka izdegšanas sindroma pazīmes rodas nemanot, ko bieži vien cilvēki izvēlas nepamanīt, sevi attaisnojot ar tādiem faktoriem kā pavasara vai rudens depresija jeb nogurums, neizdarība, slinkums vai citiem.
Izplatītākie izdegšanas sindroma simptomi ir:
Ja kāda no pazīmēm šķiet pazīstama, uzdrošinies domāt par sevi! Daudzi baidās vai kaunas atklāt savas sajūtas, jo šķiet, ka kolēģi vai tuvinieki noturēs cilvēku par vāju, bet gluži otrādi – spēja atklāt savas jūtas ir drosmes un spēka izpausme!
Iesakām ņemt vērā šos priekšnoteikumus, lai ik dienas justos labi, jo rūpes par sevi ir pirmajā vietā!
Ja pats jūties labi, atceries pajautāt līdzcilvēkiem, kā viņiem klājas – bieži vien ārēji šķiet, ka mīļajiem viss ir kārtībā, tāpēc neuzdodam tik vienkāršus jautājumus.
Izdegšana ir jāuztver kā ķermeņa lūgumu pēc palīdzības, kas ir normāli un pašsaprotami, īpaši, ja jūti, ka tas ir nepieciešams. Pats galvenais – nebaidies runāt, pat, ja sevi sauc par ļoti intravertu personu! Ar kādu no ģimenes, draugiem, kolēģiem, skolasbiedriem, kaimiņu, sievu, vīru vai mīļoto – atrodi cilvēku, kuram uzticies un stāsti viņam par savām emocijām, sajūtām un pārdzīvojumiem. Sajūta, ka jebkurā brīdī vari kādam piezvanīt, sniedz drošības sajūtu un ļauj vieglāk rast sirdsmieru.
Ja jūti, ka ar tuvāko atbalstu nepietiek, zini, ka izdegšanas sindroma pazīmju gadījumā palīdzēt spēj arī profesionāļi: psihologi, psihoterapeiti, kognitīvi biheiviorālie terapeiti. Iesakām sākumā vērsties pie ģimenes ārsta, kurš var palīdzēt izdarīt speciālista izvēli.
Izdegšana jeb pārslodze ir nopietna slimība, pret ko ir jāizturas atbildīgi, ko atzīst arī ārsti. Gadījumos, kad tas ir nepieciešams, ārstējošais speciālists var piešķirt slimības lapu un nepieciešamības gadījumā izrakstīt piemērotus medikamentus, tāpēc iesakām – neklusē, ja jūties slikti!
Plašāku informāciju par darba radītā stresa negatīvo ietekmi un izdegšanu vari uzzināt mentālās veselības sarunu sērijā “Pandēmijas nogurums – kā tikt galā ar izdegšanas sindromu?”, kur par to vēsta ārste psihoterapeite Dr. Gunta Andžāne.
Vai Tu savā darba vietā jūties labi?
Uz blogu
Lai personalizētu Jums sūtāmās informācijas saturu, var tikt ņemta vērā informācija par Jūsu specialitāti, profesionālās darbības vietu, amatu un iepriekšējo komunikāciju. Norādot savus personas datus un nospiežot “PIEKRĪTU”, Jūs piekrītat, ka akciju sabiedrība “Olainfarm” (turpmāk - Olainfarm) ir tiesīga Jūsu personas datus izmantot, lai Jūs informētu par Olainfarm un tā grupas uzņēmumu izplatītajiem produktiem un organizētajiem pasākumiem veselības aprūpes speciālistiem. Šo piekrišanu Jums būs tiesības jebkurā brīdī atsaukt Olainfarm informatīvā sūtījumā norādītajā veidā, vai rakstot uz e-pasta adresi: dataprotection@olainfarm.com. Pārzinis: akciju sabiedrība Olainfarm, reģistrācijas Nr.40003007246, kontaktinformācija personas datu aizsardzības jautājumos: adrese: Rūpnīcu iela 5, Olaine, Olaines novads, LV-2114, e-pasta adrese: dataprotection@olainfarm.com, mobilā tālruņa numurs: +371 28327856. Papildu informācija par personas datu apstrādi pieejama ŠEIT.