Kad ar dzērveņu sulu vairs nepietiek: kāpēc urīnceļu infekcijas atgriežas? Aukstāka laika iestāšanās daudzām sievietēm nozīmē arī urīnceļu infekciju jeb UCI sezonu. Diskomforts, sāpes, urinācijas traucējumi – nepatīkamā kaite ir bieži sastopama un mēdz piemeklēt vairākas reizes dzīves laikā. Kāpēc tā notiek un kā saslimšanas atkārtošanos novērst? Kas ir urīnceļu infekcija? Urīnceļu infekcija visbiežāk piemeklē tieši sievietes, jo sievietes ķermeņa uzbūve atšķiras no vīrieša. Urīnizvada kanāls sievietēm ir platāks un īsāks kā vīriešiem, tāpēc tajā vieglāk var iekļūt infekcijas izraisītāji – mikroorganismi. Vīriešiem urīnceļu infekcijas mēdz izpausties ar vecumu, jaunākiem vīriešiem sastopamas retāk. Urīnceļu iekaisums gan vīriešiem, gan sievietēm mēdz izpausties kā: diskomforts vai sāpes urinējot; jutīgums ap urīnizvada kanālu; steidzama vēlme urinēt; bieža urinēšana; spēcīgāka urīna smaka; grūtības saturēt urīnu; asiņu piejaukums urīnā; paaugstināta ķermeņa temperatūra. Slimība vieglā stāvoklī var pāriet bez iejaukšanās, bet akūta, neārstēta saslimšana var nopietni pasliktināt dzīves kvalitāti un turpināt atgriezties regulāri. Kas izraisa urīnceļu infekcijas? Lai ar slimību cīnītos, vispirms jāizprot tās cēloņi. Vīriešiem pēc 60 slimību mēdz izraisīt prostatas palielināšanās, kas apgrūtina urīnpūšļa pilnīgu iztukšošanos, urīnpūslī palikušajam urīnam kļūstot par vidi nelabvēlīgu mikroorganismu augšanai. Sievietes urīnceļu infekcijas mēdz piemeklēt biežāk neatkarīgi no vecuma. Pastāv mīts, ka infekcija rodas apaukstējuma dēļ, taču patiesībā laikapstākļu maiņa ietekmē mūsu imunitāti, tāpēc mikroorganismiem, kas ir patiesais saslimšanas cēlonis, ir vieglāk izraisīt iekaisumu jeb cistītu. Mikroorganismi urīnceļos un tālāk līdz urīnpūšļa sieniņai nonāk dažādu iemeslu dēļ. Līdz pat 95%  cistīta gadījumu izraisa zarnu nūjiņas Escherichia coli, kas ir normāla zarnu mikrofloras sastāvdaļa, taču, nonākot urīnceļos, tās izraisa iekaisumu. Zarnu nūjiņas mēdz nonākt urīnceļos nepareizi ievērotas higiēnas dēļ, kā arī seksa laikā, dzimumloceklim “aiznesot” baktērijas tuvāk urīnizvades kanālam, kas var notikt ne tikai anālā, bet arī vaginālā dzimumakta laikā. Retāk sastopami cēloņi ir citi mikroorganismi, kas nereti ir seksuāli transmisīvo slimību izraisīti, piemēram, mikoplazmoze. Tāpat cistītam līdzīgi simptomi var veidoties, piedzīvojot tā saukto “medusmēneša kaiti” intensīvas dzimumdzīves periodā, kad makstī rodas mikrotraumas, vai menopauzes laikā fizioloģisko izmaiņu rezultātā, tāpēc būtiski konsultēties ar ārstu. Infekcijas sākums mēdz atšķirties, atkarībā no iekaisuma smaguma un izraisošajiem iemesliem. Iespējams, ka pāris dienas var just tikai nelielu diskomfortu vēdera lejasdaļā un pastiprinātu vēlmi urinēt, tālāk slimībai pazūdot dienas, divu laikā, taču iespējama arī situācijas pasliktināšanās, iekaisumam progresējot. Tāpat infekcija var sākties arī strauji ar lielām sāpēm vēdera lejasdaļā un urinējot, asins pilieniem urīnā, vājumu, svīšanu un paaugstinātu ķermeņa temperatūru. Noteikti nevajadzētu gaidīt, lai infekcija pāriet pati no sevis, bet gan nepieciešams konsultēties ar ārstu par atbilstošāko medikamentu lietošanu. Kā ārstē cistītu? Urīnceļu infekcija ir bakteriāla – to var izārstēt tikai ar antibiotikām. Tautas medicīnā UCI ārstēšanai un profilaksei plaši lietoti ir augu izcelsmes produkti, taču bieži dzirdētais teiciens: “Viss, kas dabisks, ir drošs un labs veselībai,” diemžēl nav patiess. Kāpēc? Tie nav medikamenti, nav pakļauti stingrām efektivitātes un kvalitātes pārbaudēm. Augi nav pietiekami izpētīti, dažas aktīvās vielas to sastāvā un to iedarbība uz cilvēka organismu vēl nav zināma. Daži augi lielās devās var būt kaitīgi vai pat indīgi. Augi var būt nesaderīgi ar medikamentiem. Brīvā dabā auguši augi var saturēt nesamērīgi daudz pesticīdu, smago metālu un citu kaitīgu vielu. Uzmanība ir jāpievērš arī fitoterapijas preparātu izcelsmei un kvalitātei, kā arī jāņem vērā, ka lēti preparāti ne vienmēr ir efektīvi un kvalitatīvi. Fitoterapija UCI gadījumā var sniegt pozitīvu efektu, jo veicina urīna izdalīšanos, mazinot baktēriju koncentrāciju urīnā un izvadot toksiskās vielas. Vairākiem augiem piemīt arī pretsāpju, pretiekaisuma un spazmolītisks efekts, kas var atvieglot UCI simptomātiku. Kopumā fitoterapija UCI gadījumā atzīstama par pozitīvu, bet jāatceras, ka tā neaizstāj antibiotikas un lietojama tikai kā papildu metode. Dzērvenes urīnceļu veselībai? Dažus gadus atpakaļ lielu popularitāti UCI ārstēšanā izpelnījās dzērvenes. Diemžēl dzērveņu efektivitāte nav pierādīta ne UCI ārstēšanā, ne profilaksē. Meta–analīzē (24 pētījumi, dati par 4473 dalībniekiem) konstatēts, ka, lietojot dzērveņu produktus, simptomātisku UCI biežums nesamazinās. ASV institūcija National Center for Complementary and Integrative Health norāda, ka dzērvenes neārstē UCI, un infekcijas jāārstē ar antibiotikām. Dzērveņu produktus nav ieteicams dot arī  bērniem. Dzērvenes satur A tipa proantocianidīnus (PAC), kas teorētiski varētu mazināt E. coli fimbriju pielipšanu uroepitēlijam, bet katra suga (Vaccinum macrocarpon — Amerikas dzērvene, Vaccinum oxycoccus — Eiropas dzērvene, Vaccinum vitis–idaea — brūklenes) satur atšķirīgus PAC un to lietošanas rezultāti nav savstarpēji salīdzināmi. Dzērveņu efekts ir tieši proporcionāls devai: pozitīvs efekts novērots tikai pēc ievērojama to patēriņa (pieaugušo pētījumos dzērveņu sula lietota devās līdz četriem litriem dienā, kas atbilst sešiem kilogramiem dzērveņu). Skaidrs, ka neviens cilvēks šādu dzērveņu daudzumu ikdienā patērēt nevar, turklāt jāņem vērā arī gremošanas trakta pārslodze ar skābēm un oksalātiem rada nierakmeņu veidošanās risku, tāpēc tiek ražoti dzērveņu koncentrāti. Kā ārstē urīnceļu iekaisumu vīriešiem? Lai gan vīrieši ar urīnceļu infekcijām nesaskaras tik bieži kā sievietes, arī vīriešiem visas dzīves laikā ir iespēja ar šo kaiti sastapties. To nevajadzētu ignorēt arī vieglāku simptomu gadījumā, jo, infekciju neizārstējot, var veidoties paliekošas un nopietnas veselības problēmas, apgrūtinot urināciju, iespējams, uz visu atlikušo mūžu, veicināt nieru darbības traucējumus un pat izraisīt neauglību. Tas notiek tāpēc, ka infekcijas rezultātā var sašaurināties urīnizvada kanāls un veidoties rētaudi, kas apgrūtina spermatozoīdu iekļūšanu ejakulātā. Vispirms būtiski pareizi diagnosticēt slimību, tāpēc simptomu gadījumā jāgriežas pie ārsta un jāveic urīna analīzes. Pēc analīzēm ārsts varēs noteikt, vai pietiek ar medikamentu lietošanu vai nepieciešamas tālākas konsultācijas pie urologa prostatas jautājumu dēļ. Kā izvairīties no urīnceļu infekciju atgriešanās? Lai izvairītos no atkārtotas saslimšanas, iespējami profilaktiski pasākumi.  Liela nozīme ir higiēnai, taču, ja mikroorganismi jau ir vienreiz nokļuvuši urīnceļos, tie var nebūt pilnībā no organisma izvadīti. Ikdienā patērējot atbilstošu šķidruma apjomu, mikroorganismi tiks izvadīti no ķermeņa līdz ar citām liekajām vielām un toksīniem. Tāpat, protams, jāstiprina sava imunitāte, lai rudeni varētu izbaudīt bez nepatīkamās infekcijas! Sabiedrībā  ir izplatīti vairāki ieteikumi UCI atkārtošanās profilaksei, taču tikai daži no tiem izvērtēti kvalitatīvos pētījumos, no kuriem izriet ar pierādījumiem pamatoti ieteikumi. Ieradumu revīzija – uzmanība jāpievērš potenciāli riskantiem ieradumiem: urinācijas aizturēšanai, samazinātam šķidruma patēriņam, nepareizam noslaucīšanās virzienam pēc defekācijas, cieši piegulošai apakšveļai u.c. Hormonāla profilakse pēcmenopauzes periodā – vaginālie (bet ne orālie) estrogēni samazina risku UCI attīstībai. Ja piemeklējusi infekcija, būtiski piefiksēt visus simptomus un konsultēties ar ārstu vai farmaceitu. Neatstāj ārstēšanu uz vēlāku laiku, tādējādi ļaujot mikroorganismiem savairoties! Vērsies pie palīdzības pie mūsu kolēģiem, “Latvijas aptieka” farmaceitiem visā Latvijā! Uz blogu