Latvijā jau šobrīd trūkst skolotāju un kritiskā situācija veidojas tieši dabas zinātņu un tehnoloģiju (STEM) priekšmetos. Novērtējot jaunos skolotājus un motivējot arī citus jauniešus izvēlēties skolotāja profesiju, šā gada 29.aprīlī trīs izcilākajiem jaunajiem ķīmijas un trīs bioloģijas skolotājiem pasniegtas Latvijas zāļu ražotāja AS “Olainfarm” un SIA “Centrālā laboratorija” stipendijas 3000 eiro apmērā katram, kopsummai sasniedzot 18 000 eiro. Kopumā stipendijām pieteicās 33 jaunie speciālisti. Izvērtējot pretendentu sekmes un motivācijas vēstules, šogad stipendijas “Starp mums ir ķīmija!” saņēma Latvijas Universitātes studenti Niks Grīnbergs, Agnese Bicāne, Tīna Deina Kukurīte un Gustavs Daniels Loris, kā arī Rīgas Tehniskajā universitātē studējošie Artjoms Ubaidullajevs un Alise Anna Stīpniece-Jekimova.

“Ikviens esošais un arī jaunais speciālists, kurš izlēmis savu dzīvi saistīt ar skolotāja profesiju, ir nenovērtējams ieguvums visai Latvijai. Jau šobrīd ir kritisks STEM skolotāju trūkums virknē skolu  un nākotnē situācija nekļūs vieglāka, jo prognozējams, ka cīņā par Latvijas skolotājiem iesaistīsies arī citas Eiropas valstis. Bez skolotājiem, kas bērnus un jauniešus māca un ieved aizraujošajā zinību pasaulē, nevarēsim izveidot arī Latvijas eksporta un veiksmes stāstu, jo gluži vienkārši nebūs, kas bērnus māca un dara to iedvesmojoši un kvalitatīvi. Secinājums patiesībā ir ļoti vienkāršs – ja nav skolotāja, nav arī Latvijas ekonomikas izaugsmes iespēju. Tāpēc mums ir svarīgi jau tagad praktiski atbalstīt jaunos skolotājus viņu turpmākajā ceļā un darbā, pasakot un reāli parādot, ka viņi ir vajadzīgi, gaidīti un novērtēti,” uzsver AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

“Starp mums ir ķīmija!” ir ilgtermiņa stipendiju programma topošajiem skolotājiem, ko 2023. gadā pēc uzņēmuma akcionāru iniciatīvas sāka “Olainfarm”. Kopējais “Starp mums ir ķīmija!” stipendiju fonds piecu gadu periodam veido 135 000 eiro. Programmā piecu gadu laikā “Olainfarm” investēs 75 000 eiro, katru gadu piešķirot piecas 3000 eiro stipendijas jaunajiem ķīmijas skolotājiem. Savukārt “Centrālā laboratorija” šim mērķim nākamo četru gadu laikā plāno novirzīt 60 000 eiro, katru gadu pasniedzot piecas stipendijas bioloģijas skolotājiem. Pērn tika pasniegtas piecas stipendijas ķīmijas skolotājiem, bet no šā gada 10 jaunie izcilākie speciālisti katru gadu tiks sveikti ar īpašām stipendijām. Sešas stipendijas tiek pasniegtas pavasarī, bet vēl četras rudenī.

“Bioloģija ir mācību priekšmets, kas rada jauniešos interesi pētīt, analizēt un iedziļināties. Motivēts skolotājs ir tas, kurš var šo interesi pastiprināt un mēs vēlamies, lai šādu skolotāju būtu daudz. Mēs kā ievērojams Latvijas darba devējs, kas nodarbina vairāk nekā 750 cilvēkus, jau šobrīd saskaramies ar speciālistu trūkumu darba tirgū. Pat situācijā, ja strauji uzlabosies demogrāfiskie rādītāji, bērni un jaunieši kādam būs jāmāca. Jauno skolotāju enerģija un jaunrades spēks izglītības sistēmā pašlaik ir vitāli nepieciešams. Stipendijām pieteicās 33 jaunie bioloģijas un ķīmijas skolotāji, par ko mums ir patiesi liels prieks, ņemot vērā, cik maz jauno speciālistu šobrīd izvēles skolotāja profesiju STEM priekšmetos. Mēs ceram, ka šīs stipendijas kalpos kā iedvesma gan šiem jauniešiem, gan arī citiem izvēlēties skolotāja profesiju, kas paver plašas karjeras iespējas un kļūs arvien novērtētāka arī nākotnē,” norāda SIA “Centrālā laboratorija” valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa.

Šajā pavasarī stipendijas no “Olainfarm” 3000 eiro apmērā saņēma Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes students, pamatskolas “Rīdze” un Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas ķīmijas, fizikas un ģeogrāfijas skolotājs Niks Grīnbergs, Rīgas Tehniskās universitātes Dabaszinātņu un tehnoloģijas fakultātes students, Inženierzinātņu vidusskolas padziļinātā ķīmijas kursa skolotājs Artjoms Ubaidullajevs un Latvijas Universitātes projekta “Mācītspēks” indukcijas gada studente, Jēkabpils 2. vidusskolas un Ābeļu pamatskolas ķīmijas skolotāja Agnese Bicāne.

Savukārt “Centrālā laboratorija” 3000 eiro lielo stipendiju piešķīra Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes studentei un Smiltenes vidusskolas bioloģijas skolotājai Tīnai Deinai Kukurītei, Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes studentam Gustavam Danielam Lorim un Rīgas tehniskās universitātes Dabaszinātņu un tehnoloģijas fakultātes studentei un Elizabetes Āgenskalna privātās vidusskolas bioloģijas skolotājai Alisei Annai Stīpniecei-Jekimovai.

Stipendiju programmas nolikums un pieteikuma anketa pieejami projekta mājaslapā www.starpmumsirķīmija.lv. Stipendija tiek piešķirta studentiem ar augstākajām sekmēm iepriekšējā mācību semestrī. Stipendijai varēja pieteikties jaunie speciālisti, kuri šobrīd apgūst ķīmijas vai bioloģijas pedagoga profesiju vai apgūst dabaszinātnes un paralēli arī māca ķīmiju vai bioloģiju skolā. Pieteikšanās stipendijām notiek divas reizes gadā.

Lai arī skolotāji sevis izvēlēto karjeras ceļu atzīst par prestižu un patiesi mīl strādāt ar bērniem un jauniešiem, statistika rāda, ka Latvijā pirmajos piecos darba gados no skolas aiziet 75% jauno skolotāju. Šī mācību gada sākumā skolās trūka vairāk nekā 1000 pedagogu.[1] Liela daļa no tiem ir dabas zinātņu un tehnoloģiju (STEM) skolotāji. Lai nodrošinātu STEM skolotāju paaudzes nomaiņu, tuvāko 10 gadu laikā ir jānodrošina aptuveni 2100 jaunu šīs jomas pedagogu jeb 210 skolotājus gadā. Šobrīd studijas absolvē vien 94 STEM skolotāji, turklāt ne visi turpina darbu skolās. 

Ir aprēķināts, ka jau tuvāko trīs gadu laikā varam neiegūt aptuveni 14000 STEM speciālistus, jo nebūs skolotāju, kas viņus apmācīs.[2] Tāpēc Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar citām iestādēm un organizācijām ir steidzami jārod komplekss risinājums, lai noturētu esošos skolotājus profesijā un darbā Latvijā, un motivētu jauniešus apgūt šo sabiedrībai tik būtisko un perspektīvo profesiju. Pretējā gadījumā tas negatīvi ietekmēs mūsu valsts kopējo ekonomisko izaugsmi, jo darba tirgū nebūs augsti kvalificētu speciālistu, secināja eksperti 29. aprīlī notikušajā diskusijā “Skolotājs kā vietējais un starptautiskais zināšanu eksportētājs”.

Teju katrs otrais (43%) Latvijas skolotājs atzīst, ka regulāri apsver profesijas maiņu, liecina Latvijas Zāļu ražotāju asociācijas un pētījumu kompānijas “Norstat” veiktā skolotāju aptauja.[3] No aptaujātajiem skolotājiem profesijas maiņu reti apsver tikai 38%, bet nekad – 13%. Profesijas maiņu visvairāk apsver skolotāji tieši reģionos Latgalē, Kurzemē un Zemgalē. Rīgā un Pierīgā ir lielāks skaits ar pedagogiem, kas salīdzinoši retāk apsver domu mainīt profesiju. Vienlaikus Latvijas izglītības sistēma ir pakļauta pieaugošam migrācijas riskam: skolotājiem aizplūstot gan no reģioniem uz pilsētām, gan no pilsētām – uz ārzemēm.

“Situācija ar speciālistu pieejamību darba tirgū nākotnē veidojas vēl kritiskāka ne vien demogrāfiskās situācijas dēļ, bet arī tāpēc, ka skolās arvien vairāk sāks trūkt skolotāju. Vai zinājāt, ka jau šobrīd lielākā daļa STEM priekšmetu skolotāju ir pirmspensijas vai pensijas vecumā? Lai tāda augstas pievienotās vērtības nozare kā farmācija varētu sekmīgi attīstīties, ir nepieciešami jaunie speciālisti, kas orientējas mūsdienu tehnoloģijās un procesos. Taču kādam viņi skolās jāmāca un jārada interese par ķīmiju, bioloģiju, fiziku un matemātiku. Laikā, kad teju puse Latvijas skolotāju atklāj, ka regulāri domā par profesijas maiņu, un jau otro reizi gada laikā plāno doties streikā, nevaram turpināt cerēt, ka problēma atrisināsies pati no sevis. Atbildīgajām institūcijām un politiķiem ir jāgrib meklēt un piedāvāt efektīvi risinājumi,” uzsver Latvijas Zāļu ražotāju asociācijas izpilddirektore Raina Dūrēja-Dombrovska.

Piemēram, turīgākās Latvijas pašvaldības ar dažādiem labumiem cenšas pārvilināt skolotājus no citām pilsētām vai reģioniem. Tas saasina konkurenci skolu un pašvaldību vidū, taču kopējo problēmu nerisina un reģionos mācībspēku trūkuma riski tikai pieaug. Taču kvalitatīvu izglītību ir pelnījuši saņemt visi Latvijas bērni. Viens no risinājumiem skolotāju trūkuma mazināšanai būtu speciālistu piesaistīšana no citām valstīm, kas jau notiek augstākās izglītības līmenī. Tomēr nevar cerēt, ka uz Latviju ieplūdīs mācībspēki no ārzemēm caur Erasmus+ un citām programmām, jo Latvija nav pievilcīgs galamērķis atalgojuma ziņā. Kā liecina Latvijas skolotāju aptauja, nepietiekams atalgojums ir arī otrs populārākais iemesls, kāpēc mūsu pašu skolotāji zaudē motivāciju mācīt.

“Pasniedzēji no ārvalstīm sniedz būtisku pienesumu Latvijas augstākajā izglītībā. Nešaubos, ka tā tas būtu arī skolu līmenī. Taču ir jāsaprot, ka mēs spēsim piesaistīt augsti kvalificētus speciālistus tikai tad, ja varēsim viņiem nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu un pievilcīgu darba vidi, un nosacījumus, jo skolotāju trūkums ir aktuāla problēma ari citviet Eiropā. Tāpēc esošajā situācijā mums drīzāk ir jādomā par to, kā motivēt jaunos skolotājus palikt Latvijā, nevis doties strādāt uz kādu no Rietumeiropas valstīm, kurās mūsu sniegtā augstākās izglītības kvalitāte tiek novērtēta un ir pieprasījums arī pēc Latvijas pedagogiem un citiem mācībspēkiem,” norāda Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš. Viņš piebilst, ka mums ir visas cerības situāciju atrisināt veiksmīgi, jo jau šobrīd trešā daļa “Norstat” aptaujāto skolotāju piekrīt, ka skolotājs ir stabila profesija, kas vienmēr būs vajadzīga.

Teju puse jeb 49% aptaujāto skolotāju atklājuši, ka viens no efektīvākajiem veidiem, kā sekmēt viņu labbūtību un motivāciju, būtu kontaktstundu samazināšana. Savukārt 35% atzīst, ka sagaidītu tieši materiālo atbalstu no valsts vai pašvaldības par papildu darbu.

“Lai gan skolotājs ir viena no misijas profesijām, arī viņu darbam ir jābūt pienācīgi atalgotam – gan materiāli, gan emocionāli un arī ar sabiedrības nedalītu atbalstu. Skolotāju aptauja rāda, ka prēmijas ir otrais svarīgākais aspekts pedagogu labbūtības celšanai, tāpēc īpaši lepojamies ar to, ka pēc “Olainfarm” akcionāru iniciatīvas esam sākuši ilgtermiņa stipendiju programmu. Tā paredz piecos gados piešķirt stipendijas 3000 eiro apmērā 25 labākajiem jaunajiem ķīmijas skolotājiem. Prieks, ka iniciatīvai šogad pievienojās “Centrālā laboratorija”, kas arī katru gadu nodrošinās vēl piecas stipendijas jaunajiem bioloģijas skolotājiem. Tādējādi mēs ne tikai runājam un diskutējam, bet arī ar konkrētiem soļiem palīdzam jaunajiem skolotājiem jau tagad,” stāsta “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Sagaidām, ka arī citi nacionālpatriotiski uzņēmumi pievienosies mūsu iniciatīvai un atbalstīs mūsu kopīgās valsts bērnu izglītības kvalitātes nodrošināšanu finansiāli vai citos veidos. Varam valsti pelt, taču tas rezultātus neatnesīs – speram konkrētus soļus mūsu visu nākotnes labā, aicina AS “Olainfarm”.

Ekspertu diskusijā “Skolotājs kā vietējais un starptautiskais zināšanu eksportētājs ” par aktuālo situāciju skolotāju pieejamībā un nākotnes izaicinājumiem piedalījās Gundars Bērziņš, Latvijas Universitātes rektors, Rūdolfs Kalvāns, Latvijas izglītības vadītāju asociācijas prezidents un Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors, Raina Dūrēja-Dombrovska, Latvijas Zāļu ražotāju asociācijas izpilddirektore, Stella Lapiņa, SIA “Centrālā laboratorija” valdes priekšsēdētāja un Kristaps Jaudzems, Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes profesors, Latvijas Organiskās sintēzes institūta Fizikāli organiskās ķīmijas laboratorijas vadītājs.

[1] https://www.delfi.lv/193/politics/55896004/ar-trauksmes-signaliem-pirms-jauna-macibu-gada-trukst-vismaz-1000-pedagogu

[2] Valsts izglītības informācijas sistēma

[3] Sabiedriskās domas pētījumu 2024.gada aprīlī veica “Norstat”, reprezentatīvā aptaujā aptaujājot vairāk nekā 100 Latvijas skolotājus.

Latvijas zāļu ražotājs AS “Olainfarm” mērķtiecīgi turpina paplašināt savu darbību Rietumeiropas tirgos gan dibinot meitas uzņēmumus, gan reģistrācijai iesniedzot arvien jaunus patentbrīvos medikamentus. AS ”Olainfarm” jau nodibinājis meitas uzņēmumus Francijā, Itālijā, Spānijā, Vācijā un Polijā, kur darbu sākuši arī vietējie vadītāji. Līdztekus tam šā gada pirmajos trīs mēnešos Eiropas Savienības (ES) tirgos reģistrācijai iesniegti vēl pieci jauni produkti, kopējam reģistrācijā esošajam jauno produktu skaitam sasniedzot jau 26 medikamentus dažādās terapeitiskajās grupās.

“Farmācija ir nozare, kur nepietiek izdomāt produktu, sākt to ražot un tirgot. Katram jaunam preparātam ir jāveic detalizēta izstrāde, pētījumi, jāpierāda efektivitāte, kvalitāte un drošība, jāveic reģistrācija katrā tirgū un jāizpilda vēl virkne prasību. Šis process pat vienkāršākiem preparātiem, kuriem tirgū jau ir analogi, prasa milzīgas investīcijas un arī laiku. Turklāt konkurence farmācijas nozarē ir ļoti sīva, tirgū ir izteikti globālie līderi, kas lielā mērā spēj diktēt kopējo tā attīstību. Taču “Olainfarm” jau līdz šim ir pierādījis, ka esam nozīmīgs vietējais zāļu ražotājs un mūsu produkti spēj konkurēt arī ar daudzmiljardu kompāniju piedāvājumu. Piesakot sevi ES tirgos ar jauno produktu portfeli, kura pirmās komercializācijas sāksies jau šogad, redzam iespēju dot savu papildus ieguldījumu arī visas Latvijas ekonomikas izaugsmē,” saka “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Līdz ar uzņēmuma vairākuma akcionāru maiņu, kas noslēdzās vien 2021. gada nogalē, “Olainfarm” nekavējoties mainīja attīstības stratēģiju, par galveno prioritāti izvirzot mērķi kļūt par vienu no desmit Eiropas medikamentu ražotājiem savās terapeitiskajās grupās. Šajā laikā produktu portfelī ir apstiprināti vairāk nekā 50 jauni produkti, no kuriem 26 jau iesniegti reģistrācijai ES valstīs. Pieciem jaunajiem medikamentiem reģistrācijas process ir sākts šogad un līdz gada beigām plānots šo procesu sākt vēl vismaz 16. Četri jaunie produkti, kas aptver kardioloģiju, uroloģiju un onkoloģiju, vairākos tirgos saņēmuši arī reģistrācijas apliecības, lai jau šovasar varētu sākt to komercializācijas.

Kopumā visvairāk reģistrācijai ir iesniegtas zāles sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai – astoņi preparāti. Tam seko neiroloģija ar sešiem medikamentiem un onkoloģija ar pieciem jauniem medikamentiem. Pa trim produktiem iesniegtiem reģistrācijai uroloģijā un pret diabēta zāļu grupā. Savukārt pretalerģijas terapeitiskajā grupā reģistrācijā ir viens jauns preparāts.

““Olainfarm” akcionāri ir definējuši skaidru uzstādījumu un stratēģisko mērķi – izveidot Rietumvalstu un pasaules tirgiem atbilstošu un konkurētspējīgu produktu portfeli, lai varētu straujāk attīstīties tieši šajos tirgos, samazinot vēsturisko tirgu ietekmi uz uzņēmuma darbību. Pārorientēšanās uz citiem tirgiem, kā arī vēsturiski izveidoto meitas uzņēmumu atsavināšana, ir sarežģīts un laikietilpīgs process. Lai aiztaisītu ciet vecās durvis, ir jāver vaļā jaunās. Veltam tam milzīgu daļu savu spēku un resursu. Svarīgi saprast – zāļu ražošanā pat viens mazs solis var prasīt vairākus gadus. Tie nav pārtikas produkti, luksusa drēbes vai kokmateriāli, ko var viegli un bez aizķeršanās iekrāmēt transportā un piegādāt uz citu galamērķi. Mūsu attīstības mērķim tiek novirzītas arī apjomīgas investīcijas. Kopējais plānotais investīciju apjoms sasniedz 100 miljonus eiro, kas tiek ieguldīti gan jaunajā produktu portfelī, gan ražotņu modernizācijā, digitalizācijā un ražošanas paplašināšanā, lai uzņēmums būtu vēl konkurētspējīgāks starptautiskajos tirgos. Ieguvēji no tā būs arī visi Latvijas iedzīvotāji. Spēcīgi vietējie medikamentu ražotāji ir viens no būtiskiem valsts ekonomikas un veselības drošības pīlāriem, jo ievērojami samazina riskus, ka ārkārtas situācijās nevarēsim nodrošināt pamata medikamentu pieejamību Latvijas pacientiem. Vietējie ražotāji situācijās, kad starptautiskās piegādes apstājas,  ir izšķiroši svarīgi,” uzsver “Olainfarm” padomes priekšsēdētājs Jānis Buks.

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) iedibinātā Solomona Hillera balva šogad tika piešķirta ķīmijas zinātņu doktorei, Latvijas Organiskās sintēzes institūta pētniecei Elīnai Līdumniecei par darbu “Malārijas enzīmu inhibitoru izveide”. Solomona Hillera balva šogad pasniegta jau 20. reizi. Līdz ar augsto novērtējumu E. Līdumniece saņems arī 2 000 eiro, ko nodrošina AS “Olainfarm”.

Savu disertācijas darbu “Malārijas enzīmu inhibitoru izveide” jaunā zinātniece E. Līdumniece veltīja jaunu SUB1 inhibitoru izveidei, kam nākotnē ir liels potenciāls kļūt par jauniem pretmalārijas medikamentiem.

“Mēs varam būt lepni, ka Latvijā, atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm, ir nacionālā farmācijas industrija, un mums ir arī izcili jaunie zinātnieki, kuri strādā pie jaunu medikamentu izstrādes. Zinātne un pētniecība ir tie virzieni, caur kuriem varam radīt inovatīvus produktus un pakalpojumus, kas palīdz mums stiprināt savu konkurētspēju un veidot arī spēcīgāku ekonomisko izrāvienu Latvijai. Atbalsts jaunajiem zinātniekiem ir neatsverams šī procesa elements. Latvijas zinātnieki un speciālisti ir pieprasīti visā pasaulē, bet ar savu atbalstu varam parādīt, ka viņi un viņu darbs ir augstu novērtēts arī Latvijā,” uzsver “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Arī LZA prezidents Ivars Kalviņš ir pārliecināts, ka nozares uzņēmumu atbalsts izcilākajiem jaunajiem zinātniekiem ir ļoti svarīgs, lai viņi varētu turpināt iesāktos pētījumus tieši Latvijā.

“Izcili un perspektīvi jaunie zinātnieki ir pieprasīti visos lielākajos pasaules pētniecības institūtos un universitātēs, tādēļ mums ir svarīgi atbalstīt un motivēt jaunos talantus palikt Latvijā. Solomona Hillera balva ir ļoti nozīmīga atzinība un vienlaikus arī aicinājumus turpināt iesākto ceļu jaunu medikamentu izstrādē vai biomedicīnas pētījumos. Man ir prieks, ka šoreiz to saņem zinātniece, kuras pētījumi var būt pamats jaunu efektīvu pretmalārijas medikamentu izstrādē, jo, kā zināms, ik gadu ar to slimo aptuveni 2,5 miljoni cilvēku un mirstība arī turpina būt ļoti augsta. Turklāt rezistences veidošanās pret pašlaik lietotajām zāļvielām rada nepieciešamību atrast jaunus ceļus, kā ārstēt un ierobežot slimības izplatību,” skaidro Ivars Kalviņš. 

Šogad aprit 20 gadi, kopš pirmās Solomona Hillera balvas pasniegšanas. Solomons Hillers (1915 – 1975) bija ievērojams Latvijas ķīmiķis, kurš 1957. gadā dibināja Latvijas Organiskās sintēzes institūtu un bija tā direktors.

Šā gada 21. martā notikušajā Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) labāko mediķu sumināšanas pasākumā “Gada balva medicīnā 2023” vietējā zāļu ražotāja AS “Olainfarm” īpašo speciālbalvu “Gada iedvesma” saņēma neiroloģe, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Reto neiroloģisko slimību centra virsārste un Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Viktorija Ķēniņa. Kolēģi, studenti un pacienti viņu raksturo kā ļoti harizmātisku un aizrautīgu līderi, kura katrā lietā iesaistās simtprocentīgi.

Līdztekus darbam ar pacientiem un studentiem V. Ķēniņa ir arī Latvijas Neiroimunologu asociācijas valdes priekšsēdētāja un Latvijas Imunologu asociācijas un Neirologu biedrības biedre. Viņas pienesums reto neiroloģisko slimību pacientu ārstēšanā un aprūpē ir ļoti nozīmīgs Latvijas un starptautiskā mērogā.

“Neiroloģija ir ļoti komplicēta un sarežģīta medicīnas nozare. Pie neirologiem bieži nonāk tie pacienti, kuriem citi ārsti nav varējuši atrast veselības problēmu cēloni un attiecīgi arī efektīvāko veidu, kā palīdzēt. Tā kā reto neiroloģisko slimību diagnostikā un ārstēšanā vēl ir daudz nezināmā, tādi ārsti kā Viktorija Ķēniņa un viņas komanda ir uzskatāmi par īstiem ledlaužiem, kuru darbs un pūles paver ceļu daudziem pacientiem saņemt labāko iespējamo ārstēšanu un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Viņa sniedz nenovērtējumu ieguldījumu ne tikai neiroloģisko slimību ārstēšanā un terapijas uzlabošanā Latvijā, bet arī ar savu pozitīvo, enerģisko un vienmēr profesionālo pieeju ir iedvesmojošs piemērs mums visiem, skaidri apliecinot, ka tad, ja ir vēlme, būs arī iespējas,” uzsver Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece.

Augstu tiek novērtēts arī V. Ķēniņas ieguldījums citu veselības aprūpes speciālistu izglītošanā par neiroloģiskajām saslimšanām. Viens no šādiem projektiem ir “Acetilholīna skola”, kas darbojas “Olainfarm” izveidotajā mācību platformā veselības aprūpes speciālistiem “OpenOlainfarm.com”. Tā sniedz iespēju mediķiem ērtā laikā attālināti uzzināt jaunāko un aktuālāko informāciju, kas ir noderīga dažādu slimību diagnostikā un ārstēšanā.

“Mēdz teikt, ka veiksmīgai ārstēšanai izšķiroša nozīme ir tam, kā veidosies pacienta sadarbība ar ārstu. Ārsts ir cilvēks, kura rokās un izvēlēs nereti nonāk mūsu veselība un arī dzīvība. Tāpēc ir tik svarīgi, lai viņam varam uzticēties un veidojas savstarpējā pozitīvā ķīmija, kas palīdz pacientam atgūt un uzlabot veselību un caur to arī visu viņa dzīves kvalitāti. Ārste Viktorija Ķēniņa ir iedvesmojošs piemērs, kur augsts profesionālisms mijas ar patiesu cilvēkmīlestību un vēlmi arī dalīties zināšanās ar citiem ārstiem, nozares speciālistiem un pacientiem,  lai neiroloģisko un reto slimību pacientu diagnostika un ārstēšana Latvijā uzlabotos,” uzsver AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Balvu “Iedvesma” ārstei Viktorijai Ķēniņai pasniedza jaunais ķīmijas skolotājs Mārtiņš Mārcis Pavļukovskis, kurš 2023.gadā saņēma AS “Olainfarm” stipendiju jaunajiem ķīmijas skolotājiem. Arī viņš savā ķīmijas skolotāja profesijas izvēlē un darbā ir iedvesmojošs piemērs ikvienam, interesantā un aizraujošā veidā ievadot skolēnus ķīmijas pasaulē, bez kuras nav iedomājama arī ārstu profesija.

“Gada balvu medicīnā” Latvijas Ārstu biedrība sadarbībā ar Latvijas Jauno ārstu asociāciju un Latvijas Māsu asociāciju, kā arī Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti organizē kopš 2008. gada. Viens no ilggadējiem pasākuma atbalstītājiem ir arī AS “Olainfarm”.

Foto autors: Ģirts Miksons

Video par Viktoriju Ķēniņu 

Jau otro gadu pēc kārtas jaunie ķīmijas skolotāji ir aicināti pieteikties Latvijas zāļu ražotāja AS “Olainfarm” iedibinātajai stipendijai “Starp mums ir ķīmija!”, kuras ietvaros pieciem jaunajiem speciālistiem ik gadu ir iespēja saņemt vienreizēju atbalstu 3000 eiro apmērā. Šogad iniciatīvai ir pievienojusies arī SIA “Centrālā laboratorija”, kas piešķirs stipendijas izcilākajiem jaunajiem bioloģijas skolotājiem. Attiecīgi kopējais stipendiju fonds ir pieaudzis jau līdz 135 000 eiro un turpmāk gadā tiks pasniegtas jau 10 stipendijas. Līdz 15.aprīlim jaunie speciālisti aicināti pieteikties kopskaitā sešām stipendijām, bet vēl četrām stipendijām pieteikšanās norisināsies rudenī. 

“Publiskajā telpā bieži dzirdam aicinājumus valstij domāt un risināt dabaszinātņu speciālistu trūkumu darba tirgū. Taču ar aicinājumiem valdībai risināt vai bērniem mācīties šos priekšmetus vien nepietiks. Ir jābūt profesionāliem, motivētiem un aizrautīgiem skolotājiem, kuri jauniešiem palīdz atklāt dabas zinību aizraujošo pasauli un plašās iespējas karjeras izvēlē. Tāpēc “Olainfarm” ir ieviesis jau konkrētus risinājumus, lai motivētu un novērtētu jaunos skolotājus, kuri ir pamatu pamats, kas veido un nostiprina interesi par ķīmiju, matemātiku, bioloģiju un fiziku.  Šis būs jau otrais gads, kad piešķirsim stipendijas izcilākajiem jaunajiem ķīmijas skolotājiem. Priecājamies, ka šogad iniciatīvai ir pievienojusies arī “Centrālā laboratorija”, ar kuras atbalstu stipendijas saņems arī topošie bioloģijas skolotāji,” uzsver AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

“Starp mums ir ķīmija!” ir ilgtermiņa stipendiju programma topošajiem skolotājiem, ko 2023. gadā sāka “Olainfarm”. Programmā piecu gadu laikā “Olainfarm” investēs 75 000 eiro, katru gadu piešķirot piecas 3000 eiro stipendijas jaunajiem ķīmijas skolotājiem. Savukārt “Centrālā laboratorija” šim mērķim nākamo četru gadu laikā plāno novirzīt 60 000 eiro, katru gadu pasniedzot piecas stipendijas bioloģijas skolotājiem.

“Bioloģija ir mācību priekšmets, kas rada jauniešos interesi pētīt, analizēt un iedziļināties. Izvēloties studēt bioloģiju pirms vairākiem gadiem un pielietojot iegūtas zināšanas medicīnas laboratorijā, ar pilnu pārliecību varu teikt, ka bioloģija ir aizraujoša zinātne, kas veido pamatu visam mums apkārt un dod iespēju iegūt cienījamu profesiju. Līdz šim dažādos projektos “Centrālā laboratorija” ir strādājusi ar jauniešiem, organizējot atvērtas bioloģijas stundas laboratorijā, ko arī turpināsim darīt, bet skolotājs ir tas, kurš bērnam dod pirmos impulsus, interesi un zināšanas par kādu konkrēto priekšmetu. Jauno skolotāju enerģija un jaunrades spēks mūsu izglītības sistēmā pašlaik ir vitāli nepieciešams, lai uzlabotu kopējo izglītības kvalitāti un skolēnu zināšanas dabas zinību priekšmetos. Skolotājam jābūt ne vien labi atalgotam, bet arī sabiedrībā novērtētam un cienītam. Tāpēc esam gandarīti, ka varam būt daļa no tik sabiedriski nozīmīga projekta,” norāda SIA “Centrālā laboratorija” valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa. 

Jaunie un ķīmijas un bioloģijas skolotāji stipendijai aicināti pieteikties no 18.marta līdz 15.aprīlim. Stipendiju programmas nolikums un pieteikuma anketa pieejami projekta mājaslapā www.starpmumsirķīmija.lv. Stipendija tiks piešķirta studentiem ar augstākajām sekmēm iepriekšējā mācību semestrī. Stipendijai aicināti pieteikties jaunie speciālisti, kuri šobrīd apgūst ķīmijas vai bioloģijas pedagoga profesiju vai apgūst dabaszinātnes un paralēli arī māca ķīmiju vai bioloģiju skolā. Pieteikšanās stipendijām notiek divas reizes gadā – trīs stipendijas ķīmijas skolotājiem un trīs stipendijas bioloģijas skolotājiem tiks piešķirtas pavasarī, bet vēl kopskaitā četri stipendiāti tiks izraudzīti rudenī.

Piektdien, 8. martā, Latvijas zāļu ražošanas uzņēmumu AS “Olainfarm” reģionālās vizītes laikā apmeklēja Latvijas Republikas finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Tikšanās laikā augstā amatpersona un uzņēmuma vadība pārrunāja Eiropas Savienības (ES) programmu pieejamību un atbilstību Latvijas ražotāju attīstības vajadzībām, cilvēkresursu attīstības jautājumus un uzņēmuma sadarbību ar izglītības  iestādēm. Tāpat tika diskutēts par risinājumiem, kā valsts no savas puses var palīdzēt uzņēmumam turpināt veiksmīgi attīstīties.

“Redzu, ka “Olainfarm” gaidāms jauns un pozitīvs attīstības posms: akcionāru maiņas process ir pilnībā noslēdzies, ir skaidrs, saprotams un nopietns investīciju plāns, kā arī labi pārdomāti uz Eiropas tirgu orientēti eksporta apjoma izaugsmes plāni. Priecājos, ka ES fondu programmu līdzekļi arī līdz šim veiksmīgi ieguldīti pētniecībā, jaunu produktu izstrādē, tehnoloģiskā attīstībā, zaļākā ražošanas procesā un efektivitātes uzlabošanā. Svarīgi, ka uzņēmumam ir arī plāni sadarbībai ar lielajām Latvijas zinātņu universitātēm – RSU, RTU un LU, jo biotehnoloģiju un zāļu industrija šobrīd ir viena no straujāk augošajām ekonomikas nozarēm pasaulē. “Olainfarm” izaugsmei ir spēcīgs potenciāls, tāpēc vēlu veiksmi un turēsim īkšķus, lai izdodas kļūt par nākamo Latvijas uzņēmumu, kura pārdošanas apjomi un izaugsmes temps to ierindotu Latvijas TOP 5!”,” saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Ministrs ar lielu interesi uzklausīja vadības komandas – Andreja Leiboviča, Jāņa Buka, Jura Bunduļa, Jāņa Leimaņa, Andra Jegorova, Anša Pekša un Evitas Osītes sniegto detalizēto un pārliecinošo informāciju par uzņēmuma attīstības stratēģiju un personāla politikas attīstību un iepazinās ar “Olainfarm” zāļu ražotni un jau sāktajiem, kā arī plānotajiem investīciju projektiem.

Pateicoties pieejamajām valsts un ES struktūrfondu programmām, kompānija tuvākajos gados investēs vairāk nekā 40 miljonus eiro ražotnes modernizācijā, digitalizācijā, ražošanas paplašināšanā un arī zaļās enerģijas projektos, kas ļaus īstenot vēl straujāku un ilgtspējīgāku uzņēmuma izaugsmi. Vairāki no investīciju projektiem tiek realizēti “ALTUM” lielo investīciju projektu programmā, paredzot ražošanā ieviest vismaz 10 jaunus produktus un eksporta apjomus jaunos tirgos palielināt par vismaz 80%. Kopējais “Olainfarm” investīciju plāns tuvākajai piecgadei sasniedz 100 miljonus eiro.

“Mūs kā Latvijas uzņēmumu un ražotāju interesē, lai nodokļu politika būtu prognozējama un konkurētspējīga vismaz Baltijas līmenī. Ik gadu Latvijā valsts budžetā nodokļos vidēji iemaksājam ap 13 miljoniem eiro, no kā lielāko daļu veido tieši darbaspēka nodokļi. Taču raugoties uz darba tirgus attīstības tendencēm, svarīgi, lai darbaspēka nodokļu slogs nepieaugtu. Tas mums un arī citiem darba devējiem ierobežotu iespējas piedāvāt konkurētspējīgu atalgojumu kvalificētiem speciālistiem, kuri ir gaidīti arī citu valstu tirgos,” skaidro AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis, norādot, ka uzņēmums ik gadu palielina darbinieku atalgojuma fondu, investē papildu labumu grozā, kā arī īsteno sociālās atbildības iniciatīvas, kas vērstas uz izglītības un zinātnes attīstību Latvijā un jauno speciālistu sagatavošanu. Piemēram, pērn tika sākta stipendiju programma topošajiem ķīmijas skolotājiem, bet ikdienā uzņēmums sadarbojas ar RTU Olaines Tehnoloģiju koledžu, Latvijas Universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, Rīgas Stradiņa universitāti un citām izglītības iestādēm, lai palīdzētu veidot prasmēs balstītu izglītību.

Tikšanās laikā puses pārrunāja arī nepieciešamību turpināt stiprināt Latvijas farmācijas nozares uzņēmumus un to konkurētspēju. Piemēram, Latvijas zāļu tirgū 94% veido importētie medikamenti, bet, paplašinot vietējo ražotāju produktu piedāvājumu tirgū, varam gan palielināt konkurenci, gan veicināt cenu samazināšanos caur plašāku patentbrīvo medikamentu izmantošanu. Vietējo ražotāju tirgus daļas palielināšana Latvijā veicinātu arī lielāku zāļu fiziskās pieejamības drošību Latvijas pacientiem, mazinot piegāžu pārrāvumu radītos riskus un apdraudējumu rezultātā nodrošināt zāļu ražošanu un rezerves vietējo uzņēmēju spēkiem. Šajā kontekstā būtiska ir arī valsts īstenotā politika attiecībā uz medikamentu tirgus regulējumu, kur šobrīd Veselības ministrijas vadībā tiek rosinātas izmaiņas, kas sākotnējos piedāvājumos mazinātu tirgus pievilcību kā Latvijas zāļu ražotājiem, tā starptautiskajiem, jo katra jauna medikamenta reģistrācija prasa apjomīgas investīcijas un arī laika resursus. Kā tikšanās laikā norādīja “Olainfarm” pārstāvji, ir svarīgi ar reformu neizjaukt tos tirgus mehānismus, kas jau šobrīd teicami darbojas.

Turpinot 2023.gadā sākto sadarbību ar Latvijas Hokeja federāciju (LHF), Latvijas zāļu ražotājs AS “Olainfarm” šogad atbalstīs Latvijas sieviešu hokeja izlasi un tās startu Pasaules čempionāta sievietēm pirmās divīzijas B grupā. Hokeja pavasari šogad sagaidīsim tepat Latvijā, jo Pasaules čempionāts sievietēm no šā gada 31.marta līdz 6.aprīlim norisināsies Rīgā.

LHF sieviešu hokeja attīstības projektu vadītāja Agnese Kārkliņa: “Sieviešu hokejā esmu ilgus gadus, sākot kā spēlētāja, vēlāk kā tiesnese un arī šobrīd, strādājot ar sieviešu hokeja attīstības projektiem. Mana gūtā starptautiskā pieredze, ko rāda augstāko līmeņu turnīri un tādas līgas kā Zviedrijas sieviešu hokeja līga SDHL (Svenska damhockeyligan) un Amerikas sieviešu hokeja līga PHL (Premier Hockey federation), sieviešu hokejs spēj būt tikpat aizraujošs un emocijām bagāts kā vīriešu hokejs. Pēdējo gadu laikā interese par sieviešu hokeju Latvijā arī ir augusi. Pirms 10 gadiem Latvijas čempionātā startēja vien 3-4 komandas Rīgā. Šobrīd komandu skaits ir pieaudzis līdz pat 9, aizsniedzot arī reģionus: Jelgavu, Ozolniekus, Ogri, Talsus, Tukumu un Ventspili. Tas noteikti nebūtu iespējams bez cilvēkiem, kuri tic sieviešu hokejam un ir gatavi iedvesmot apkārtējos! Tāpēc priecājamies, ka Latvijas sieviešu izlasei šogad ir izdevies piesaistīt arī ģenerālsponsoru “Olainfarm”, kas tic mums un sieviešu hokejam, palīdzot mums radīt hokeja svētkus Latvijā.”

Turnīrā piedalīsies Latvijas, Itālijas, Polijas, Slovākijas, Lielbritānijas un Slovēnijas sieviešu valstsvienības. Spēles norisināsies “Volvo” ledus hallē Rīgā. Latvijas sieviešu izlases galvenais treneris ir Somijas speciālists Hannu Saintula. Hannu vadībā laika posmā no 2024.gada 24.martam līdz 26.martam norisināsies noslēdzošais gatavošanās posms, pēc kura tiks paziņots Latvijas sieviešu hokeja izlases sastāvs dalībai Pasaules čempionātā.

“”Olainfarm” komandā lielākā daļa ir sievietes. Turklāt arī struktūrvienību vadītāju amatos pie mums vairāk ir tieši sievietes, nekā vīrieši.  Mēs vienmēr esam zinājuši, ka dzimums nav tas, kas nosaka kāda kompetenci, prasmes vai iespējas. Mēs ticam, ka tāpat kā Latvija jūt līdzi jauniešu un vīriešu izlasēm, visi kopā spēsim atbalstīt arī Latvijas sieviešu izlasi un ar aktīvu līdzi jušanu gan hallē, gan tiešraidēs radīsim lielisku un iedvesmojošu hokeja pavasari Latvijā,” atbalstīt un iedvesmot sieviešu izlasi aicina AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Kā norāda LHF ģenerālsekretārs Roberts Pļāvējs, sieviešu hokejs Latvijā attīstās, pieaugot arī spēlētāju skaitam. “Mēs sagaidām, ka pasaules čempionāta turnīra norise dos vēl lielāku atspērienu sieviešu hokeja izaugsmei Latvijā. Mēs jau tagad esam hokeja lielvalsts un varam lepoties ne vien ar vīriešu un jauniešu izlasēm, bet pilnīgi noteikti arī sieviešu izlases pārliecinošo izaugsmi un veiksmīgi aizvadītajiem turnīriem 2023.gadā. Priecājamies, ka sieviešu izlases startu čempionātā šogad atbalstīs arī “Olainfarm”, kas mums kalpo kā papildu iedvesma un apliecinājums ticībai sieviešu hokeja nākotnei Latvijā,” saka R.Pļāvējs.

Pirmo spēli Pasaules čempionātā Latvijas izlase aizvadīs 31.martā ar spēcīgo Slovākijas komandas, kas pasaules rangā ierindojas 16.vietā. 1.aprīlī mūsu valstsvienība stāsies pretī Itālijai, 3.aprīlī Slovēnijai, 5.aprīlī Polijai un 6.aprīlī Lielbritānijai.

Biļetes uz visām spēlēm pieejamas jau no piektdienas, 8. marta, plkst.12:00 – www.passportix.eu, vai uz vietas Volvo ledus hallē, kad spēles aizvadīs Latvijas sieviešu izlase. Vienas biļetes maksa uz IIHF Pasaules čempionātu pirmās divīzijas B grupā būs tikai 5 eiro. Ar čempionāta spēļu norises kalendāru varēs iepazīties vietnē: https://www.iihf.com/en/events/2024/wwib.

Pandēmija un tai sekojošais karš Ukrainā skaidri parādīja, cik ievainojamas ir starptautiskās medikamentu piegādes ķēdes, un cik kritiskas sekas tam var būt tādās valstīs kā Latvija, kur izteikti dominē ārvalstu ražotāju zāles. Otrdien, 13.februārī, notikušajā diskusijā “Zāļu pieejamība Latvijā X stundā: Ukrainas pieredze un Latvijas realitāte” veselības aprūpes un drošības nozares eksperti secināja, ka diemžēl šobrīd valsts nav sagatavota, lai varētu nodrošināt zāļu pieejamību visiem pacientiem krīzes situācijās. Krīze var būt, piemēram, militāra rakstura, pandēmijas atkārtojums, ārvalstu ražotāju apjomu novirzīšana citur, lielākos vai savos mājas tirgos, vai citi iepriekš neparedzami apstākļi. Lai novērstu iespējamas zāļu pieejamības problēmas, Veselības ministrijai sadarbībā ar citām atbildīgajām iestādēm un nevalstiskajiem partneriem, nekavējoties būtu jāsāk darbs pie nacionālā medikamentu rezerves fonda izveides.

Situācijas nopietnību apliecina arī Latvijas veselības aprūpes speciālistu un farmaceitu vidū veiktā aptauja*, kas rāda, ka tikai 9% no nozarē strādājošajiem pēdējo četru gadu laikā visi darbam nepieciešamie medikamenti ir bijuši pieejami. Kā visbiežākie iemesli medikamentu nepieejamībai minēti tieši pārrāvumi starptautiskajās piegādēs un ārvalstu ražotāju noteiktās piegādes kvotas. Tikai 11% no aptaujātajiem speciālistiem uzskata, ka valsts ir sagatavota medikamentu apgādei iedzīvotājiem ārkārtas situācijās, turklāt tikai 13% jūtas pietiekami informēti par to, kā tiktu nodrošināta medikamentu apgāde un izsniegšana pacientiem šādās situācijās.

Taču 84% mediķu un farmaceitu uzskata, ka Latvijai būtu jāveido valsts zāļu rezerves fonds. Par tāda nepieciešamību diskusijas laikā norādīja arī neiroloģe un Ukrainas atbalsta biedrības “SICH” vadītāja Oksana Sičko.

“Aicinu Latviju mācīties no Ukrainas kļūdām, un krīzes situācijām gatavoties miera laikos! Sākoties karam, valstī nebija teju nekādu medikamentu rezervju, un situāciju vēl vairāk pasliktināja tas, ka pirms tam vairākus gadus visa pasaule bija dzīvojusi pandēmijas ēnā. Latvijai ir jāveido ne tikai neatliekamās palīdzības medikamentu krājumi, bet arī zāles hroniskajiem slimniekiem, kuri nedrīkst pārtraukt savu terapiju, piemēram, cukura diabēta un vēža pacienti. Turklāt, Latvija ir ļoti izdevīgā situācijā, jo šeit jau vēsturiski ir spēcīga farmācijas industrija. Piemēram, “Olainfarm” jau tagad paplašina savu produktu portfeli un valstij ir jāskatās, kā vietējo ražošanu var vēl vairāk atbalstīt, lai tādējādi nodrošinātu, ka jebkādas ārkārtas situācijas apstākļos Latvijas pacientiem ir nodrošinātas zāles vismaz 3-6 mēnešiem,” uzsver O.Sičko.

Situācijas nopietnību medikamentu apgādes jomā aktualizē arī Eiropas Savienība (ES). 2023.gada nogalē Eiropas Komisija un Eiropas Zāļu aģentūra ir apstiprinājušas ES kritiski svarīgo zāļu sarakstu, kuru piegāžu nepārtrauktība ir ES prioritāte. Savukārt iepriekš publiskotais Eiropas Komisijas ziņojums aptver vēl virkni risinājumu un priekšlikumu, lai iespējami augstākā līmenī nodrošinātu medikamentu pieejamības nepārtrauktību. Risinājumi paredz izvērtēt gan regulējuma, gan apgādes un iepirkumu jautājumus, gan arī aicina dalībvalstis stiprināt medikamentu ražošanas nozari ES un arī izvērtēt nacionālo krājumu veidošanu.

“Latvijā šobrīd ir izveidota efektīva un funkcionējoša sistēma zāļu apgādei ikdienas vajadzībām, taču krīzēm valstiskā līmenī diemžēl neesam gatavi. Jau Covid-19 pandēmija pierādīja, ka valsts nav gatava profesionāli un operatīvi risināt šos jautājumus. Tā pilnībā paļāvās uz tirgus dalībnieku sociālo atbildību, bet vakcīnas iepirka novēloti un, kā beigās izrādījās, arī nepamatoti daudz. Taču arvien skaidrāk redzam, ka risinājumam ir jābūt un pie tā savlaicīgi ir jāsāk strādāt. Latvijas zāļu tirgū aptuveni 94% medikamentu tiek importēti no citām valstīm. Līdz ar to mēs esam ļoti atkarīgi no starptautiskajām piegādēm, un to pārrāvumus pēdējo gadu laikā esam piedzīvojuši vairākkārt. Laikā, kad 42,9%[1] mūsu valsts iedzīvotājiem ir hroniskas saslimšanas, palikšana bez nepieciešamajām zālēm ne tikai būtiski saasinātu viņu veselības stāvokli, bet arī palielinātu tēriņus gan pašiem iedzīvotājiem, gan valstij kopumā,” teic LNZAA vadītājs Jānis Lībķens, norādot, ka pie esošā regulējuma un sistēmas zāļu apgādes uzņēmumi parasti neveido krājumus ilgāk kā mēnesim, jo pretējā gadījumā var rasties nesamērīgi finanšu riski.

Savukārt Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle-Ločmele norādīja, ka nacionāla zāļu rezerves fonda izveide ir ļoti svarīga valsts drošībai.

“Ārkārtas situācijās, piemēram, kara apstākļos, dabas katastrofās vai citu apdraudējumu gadījumā, ātra un efektīva medikamentu apgāde kļūst vitāli svarīga, jo nodrošina ne tikai iedzīvotāju vajadzības pēc zālēm, bet arī stiprina valsts vispārējo drošības un aizsardzības līmeni. Skaidra sistēma, atbildības, iesaistīto informētība un sagatavotība ir izšķiroša, lai ārkārtas apstākļos maksimāli vairāk resursu varētu veltīt konkrētās krīzes vadībai, nevis paralēli mēģinot atrisināt jautājumus, kam varēja sagatavoties jau iepriekš. Uzņēmējdarbībā to sauc par darbības nepārtrauktību, bet valsts līmenī – par sabiedrības noturību,” pārliecināta ir E. Egle-Ločmele.

Diskusijas ieraksts:

[1] https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__VES__IV__IVP/IVP020/table/tableViewLayout1/

Pirmdien, 5. februārī, Baltijā vadošo farmācijas uzņēmumu AS “Olainfarm” apmeklēja Latvijas Republikas ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Tikšanās laikā ministrs un uzņēmuma vadība pārrunāja aktuālos jautājumus par Latvijas medikamentu ražotāju attīstības iespējām, “Olainfarm” jauno produktu portfeli, investīcijām modernizācijā un ražošanas jaudu kāpināšanā, kā arī vēl straujāku darbības paplašināšanu Rietumvalstu un Pasaules tirgos. Tikšanās laikā ministrs apmeklēja arī “Olainfarm” zāļu ražotni, kurā ik gadu tiek saražotas un nodrošinātas pacientiem vairāk nekā viens miljards tablešu un kapsulu. Saskaņā ar uzņēmuma ilgtermiņa stratēģiju, jau tuvākajos gados arī ar valsts atbalsta programmu palīdzību ražošanas jaudas ir plānots ievērojami palielināt, eksporta apjomiem uz jauniem tirgiem pieaugot vairāk kā par 80%.

“Farmācija ir viena no spēcīgākajām un eksportspējīgākajām Latvijas ekonomikas nozarēm, kurai ir ļoti augsts eksporta potenciāls. Tā nenoliedzami sniedz nozīmīgu pienesumu valsts kopējā attīstībā un izaugsmē, turklāt radot augstas pievienotās vērtības produktus. “Olainfarm” ir lielisks piemērs tam, ka mērķtiecīgi investējot automatizācijā, digitalizācijā un modernizācijā, kā arī produktu portfeļa paplašināšanā un jaunu tirgu apgūšanā, Latvijas uzņēmumi varēs vēl sekmīgāk konkurēt ar lielajiem pasaules līmeņa spēlētājiem. Valsts uzdevums ir efektīvi un pārdomāti sniegt atbalstu uzņēmumiem eksportspējas veicināšanai gan ar dažādiem finanšu instrumentiem, gan padarot mūsu uzņēmējdarbības vidi vietējiem komersantiem daudz draudzīgāku, piemēram, samazinot administratīvo slogu. Mums ir jāveido tāda uzņēmējdarbības vide, kas Latvijai gan piesaista jaunas investīcijas, gan palīdz augt un attīstīties nacionālā kapitāla uzņēmumiem,” tikšanās laikā uzsvēra ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Ministrs arī atgādināja, ka šī gada valsts budžetā ir iekļauts papildu finansējums aizdevumiem uzņēmumiem lielo investīciju projektu īstenošanai, bet tehnoloģiju pārneses sistēmu pilnveidošanai šogad ir pieejami 26,5 miljoni eiro.

Savukārt “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis tikšanās laikā uzsvēra, ka tuvākajā piecgadē attīstībā paredzēts ieguldīt vismaz 100 miljonus eiro. Uzņēmums izmanto arī pieejamās valsts atbalsta programmas dažādos virzienos, kas ļauj būtiski paplašināt kompānijas produktu portfeli, uzlabot konkurētspēju un eksportspēju uz Rietumu valstu tirgiem.

“Līdz ar “Olainfarm” akcionāru maiņu pirms nepilniem gadiem pilnībā pārskatījām uzņēmuma attīstības stratēģiju un izvirzījām mērķi kļūt par vienu no top desmit Eiropas medikamentu ražotājiem savās terapeitiskajās grupās. Divu gadu laikā esam paveikuši ļoti daudz – reģistrācijai Eiropas Savienības valstu tirgos esam iesnieguši 21 jaunu medikamentu. Šogad plānojam to izdarīt vēl 20 jaunām zālēm, kas ir milzīgs skaits tik īsā laikā. Tāpat pagājušajā gadā sākti vērienīgi projekti ar mērķi efektivizēt darbu un palielināt ražošanas jaudas, kā arī veicam investīcijas ilgtspējīgā ražošanā, sākot tādus apjomīgus projektus kā saules paneļu parka izveidi un Baltijā modernāko ķīmijas un farmācijas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu projektēšanu,” teic “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Tikšanās laikā puses pārrunāja arī nepieciešamību turpināt stiprināt Latvijas farmācijas nozares uzņēmumus un to konkurētspēju. Piemēram, Latvijas zāļu tirgū 94% veido importētie medikamenti, bet, paplašinot vietējo ražotāju produktu piedāvājumu tirgū, varam gan palielināt konkurenci, gan veicināt cenu samazināšanos caur plašāku patentbrīvo medikamentu izmantošanu. Vietējo ražotāju tirgus daļas palielināšana Latvijā veicinātu arī lielāku zāļu fiziskās pieejamības drošību Latvijas pacientiem, mazinot piegāžu pārrāvumu radītos riskus. Tikšanās laikā ekonomikas ministrs saņēma apliecinājumu, ka vietējie ražotāji spētu saražot līdz pat 20% no vietējā tirgū nepieciešamā apjoma. Tā kā Latvijas vietējie zāļu ražotāji visos tirgos šobrīd konkurē ar daudzmiljardu starptautiskajām farmācijas kompānijām, ir kritiski svarīgi nozares regulējumā un atbalsta instrumentos ņemt vērā šo nozares globālo kontekstu un stingro regulējumu. Piemēram, lai jauns produkts nonāktu pie pacienta, uzņēmumam nepieciešami kā minimums 2,5 gadi, lai izpildītu visas reģistrācijas un normatīvo aktu prasības, kas turklāt dažādos tirgos var atšķirties.

Latvijā joprojām nav izveidota sistēma, kas spētu nodrošināt nepieciešamos zāļu krājumus un funkcionalitāti ārkārtas situācijās, kad starptautiskās piegādes Latvijā var tikt traucētas. Šis jautājums ir īpaši svarīgs, jo Latvijas zāļu tirgū 94% veido importētie medikamenti[1]. Lai arī pašlaik mūsu valstī kritisko zāļu pieejamība tiek nodrošināta, un ir izveidota efektīva zāļu apgādes sistēma ikdienas vajadzībām, jautājums par valsts zāļu rezervju fondu krīzes situācijām nav atrisināts.

Baltijā vadošais farmācijas uzņēmums AS “Olainfarm” pēdējo divu gadu laikā reģistrācijai kopumā 10 Eiropas Savienības (ES) valstīs ir iesniedzis jau 21 jaunu produktu, no kuriem 17 reģistrācijas process sākts pērn. Plānots, ka šogad reģistrācijas process tiks sākts vēl vismaz 20 medikamentiem.

Visvairāk jauno zāļu reģistrācijas ir sāktas Vācijā – 18. Savukārt Baltijas valstīs, Spānijā un Polijā reģistrācijā ir 16 jauni preparāti. Itālijā process ir sākts 15 jauniem produktiem, bet Francijā – 14. “Olainfarm” jaunajā produktu portfelī ir apstiprinājis jau vairāk nekā 50 patentbrīvos medikamentus, kuriem atbilstoši tirgus situācijai un arī pieejamajiem reģistrācijas iesniegšanas laikiem saskaņā ar kompetento iestāžu grafikiem tiek sākta reģistrācija dažādos Rietumeiropas valstu tirgos.

“Aizvadītais gads mums ir bijis ļoti dinamisks. 2022.gadā ES tirgos reģistrācijai iesniedzām četrus jaunos produktus, bet 2023. gadā jau 17. Vidēji viena produkta reģistrācija ilgst teju pusotru gadu un šajā procesā mums jābūt gataviem operatīvi iesniegt arī papildu informāciju par izstrādāto zāļu kvalitāti, klīnisko izpēti un drošumu. Aiz šiem skaitļiem slēpjas stāsts par komandas apņēmību un aizrautību, jo ļoti īsā laika periodā esam ne vien izveidojuši jaunu produktu portfeli, bet arī veicam intensīvu reģistrācijas procesu virknei produktu. “Olainfarm” mērķis ir kļūt par vienu no 10 vadošajām farmācijas kompānijām Eiropā savās terapeitiskajās grupās un katra jaunā medikamenta reģistrācija, mūs tuvina šim stratēģiskajam mērķim,” uzsver AS “Olainfarm” Reģistrācijas departamenta vadītāja Jeļena Voļperte.

Jaunie medikamenti ir gan AS “Olainfarm” esošajās, gan jaunās terapeitiskajās grupās – neiroloģijā, kardioloģijā, uroloģijā, onkoloģijā, kā arī medikamenti pret alerģiju, infekcijām un diabēta ārstēšanai.

2023.gadā uzņēmums jau sekmīgi noslēdza jauna uroloģijā lietota antibakteriālā medikamenta reģistrāciju Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Čehijā un Slovākijā, kā arī jauna kardioloģiskā produkta reģistrāciju Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Slovākijā, Francijā un Spānijā. Šiem produktiem atbilstoši prasībām un cenu reģistrācijas procesam, komercializācijas tiks sāktas šā gada vidū. Tāpat reģistrācijas apliecības saņemtas endokrīnās terapijas zālēm Spānijā, Čehijā, Slovākijā un Baltijas valstīs.

Līdz ar vairākuma akcionāru maiņu, kas noslēdzās vien 2021.gada nogalē, uzņēmums pārskatīja savu attīstības stratēģiju, fokusējoties uz jauna produktu portfeļa attīstību patentbrīvo medikamentu segmentā, kas būtu konkurētspējīgs Rietumeiropas un pasaules tirgos. No tā ieguvēji būs arī Latvijas pacienti, jo, paplašinoties piedāvājumam patentbrīvo medikamentu segmentā, pieaug konkurence un cenas spiediens oriģināl preparātiem.

“Laikā, kad valdība ir apstiprinājusi Veselības ministrijas ziņojumu par medikamentu finansiālo pieejamību, nepelnīti otrajā plānā ir palicis jautājums ar kādiem instrumentiem ilgtermiņā sekmēsim tirgus attīstību, lai veidotos konkurence importētajiem oriģināl preparātiem. Ārvalstu ražotāju imports Latvijas zāļu tirgū veido 94%. Tāpēc ir jāstiprina vietējo zāļu ražotāju loma un konkurētspēja. Patentbrīvo medikamentu plašāks piedāvājums sniedz lielākas izvēles iespējas ārstiem, farmaceitiem un pašiem pacientiem, konkurences dēļ arī pazeminot to cenas un tā veicinot zāļu pieejamību un samazinot riskus, ka ārkārtas situācijās Latvijai virkne importējamo medikamentu var nebūt pieejami. Šobrīd virknei diagnožu Latvijā pieejami tikai konkrēta ārvalstu ražotāja izgatavoti medikamenti, veidojot sava veida monopolu. Tāpēc arī mēs veicam apjomīgas investīcijas savā produktu portfelī, lai kļūstam konkurētspējīgāki kā starptautiski, tā arī Latvijā,” norāda AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

AS “Olainfarm” pēdējos nepilnus divus gadus visus spēkus un resursus veltījis, lai sagatavotu Rietumvalstu tirgiem piemērotu produktu portfeli, kā arī iespējami ātrāk veiktu šo produktu reģistrāciju. Šim mērķim 2022. un 2023. gadā kopējās investīcijas jaunajos produktos bija 12 miljoni eiro, bet 2024.gadā plānots ieguldīt vēl vismaz 22,25 miljonus eiro un 2025.gadā – 16,2 miljonus eiro.

Šā gada janvāra vidū Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) un Baltijā vadošais farmācijas uzņēmums AS “Olainfarm” noslēdza sadarbības līgumu. Tā mērķis ir veidot ciešāku ikdienas sadarbību, turpinot celt augstākās izglītības kvalitāti, studiju programmu atbilstību nozares attīstības tendencēm un speciālistu sagatavotību darba vidē. Tāpat līgums paredz sadarbību zinātniskās pētniecības jomā, tostarp, inovatīvu produktu izstrādē.

“Latvija ir vienīgā no trim Baltijas valstīm, kam ir spēcīga nacionālā farmācijas industrija. “Olainfarm” kā viens no vadošajiem nozares uzņēmumiem nepārtraukti sniedz savu ieguldījumu tās attīstībā. Jauno speciālistu izglītošana un ikdienas sadarbība ar augstākās izglītības iestādēm ir būtisks faktors ikvienas industrijas izaugsmē, un jo īpaši, farmācijā, kur pamatu pamatos viss balstās zinātnē un nepārtrauktā pētniecībā. “Olainfarm” attīstības plāni ir ambiciozi – kļūt par vienu no top desmit Eiropas zāļu ražotājiem savās terapeitiskajās grupās. Šo mērķi varēsim sasniegt ar pieredzējušiem, augsti kvalificētiem un zinošiem speciālistiem, tāpēc esam priecīgi oficiāli nostiprināt mūsu sadarbību ar RSU, lai palīdzētu jaunajiem speciālistiem augt un profesionāli pilnveidoties,” uzsver AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Savukārt RSU rektors un profesors Aigars Pētersons ir pārliecināts, ka sadarbība ar vienu no lielākajiem Latvijas farmācijas uzņēmumiem sniegs iespēju pilnveidot studiju procesu un darbu pētniecībā, pielāgojot to nozares aktuālajām vajadzībām.

“Rūpnieciskajai farmācijai ir augsts potenciāls inovatīvu un augstas pievienotās vērtības produktu radīšanā. Tieši zinātnes un studiju kapacitātes stiprināšana rūpnieciskajā farmācijā ir ļoti svarīgs RSU ilgtermiņa attīstības virziens, tāpēc esam ļoti priecīgi un gandarīti par iespējām, ko varēsim turpināt īstenot, attīstot zinātni un pētniecību izcilības visaugstākajā līmenī, pateicoties šim sadarbības līgumam ar “Olainfarm”. Farmācijas joma, kas ir Latvijas viedā specializācijas joma, pieredz ļoti strauju uzrāvienu arī pie mums – RSU, kur kā jaunie speciālisti un studējošie, tā arī jaunie zinātnieki, profesionāli un tālredzīgi izmantojot savas zināšanas, varēs strādāt un sasniegt izcilību nākotnē,” norāda RSU rektors Aigars Pētersons.

Saskaņā ar noslēgto sadarbības līgumu, AS “Olainfarm” garantē RSU studentiem prakses iespējas uzņēmumā, nodrošinot viņiem arī pētījumu veikšanas bāzes vietu. Uzņēmums arī apņemas ieguldīt kopējā augstākās izglītības sistēmā un efektivitātē, iesaistoties mūsdienīgu metodisko materiālu sagatavošanā un palīdzot attīstīt mācību programmas, tostarp, mūžizglītības jomā.

Andris Jegorovs,
AS “Olainfarm” valdes loceklis un ražošanas direktors

Lai arī Covid-19 pandēmija šķietami ir pagājusi, tā aiz sevis ir atstājusi daudz mājasdarbu un mācību. Viena no tām – Latvija nevar paļauties, ka nestandarta situācijās ātri saņemsim pacientiem nepieciešamās zāles vajadzīgajos apjomos un termiņos. Tā kā mūsu valsts tirgū aptuveni 95% medikamentu tiek importēti un tajā pārliecinoši dominē ārvalstu ražotāji, šis jautājums iegūst pavisam citu līmeni un aktualitāti, ņemot vērā arvien pieaugošo saspīlējumu pasaulē. Piegādes ķēžu traucējumu dēļ jau pandēmijas laikā nebija pieejamas daudzas būtiskas un neaizvietojamas zāles. Lai Latvijas iedzīvotāji varētu būt droši, ka medikamenti būs pieejami arī X stundā, ir pēdējais laiks risināt jautājumu par valsts zāļu rezerves fonda izveidi. Diemžēl tā vietā, lai radītu Latvijā medikamentu rezervju sistēmu un izstrādātu algoritmu to pieejamībai ārkārtas situācijās, politiskajā dienaskārtībā nonāk īstermiņa risinājumi, kas patiesībā rada papildu riskus mūsu valsts zāļu apgādes un pieejamības sistēmai.

Medikamentu pieejamība aktuāla visā ES

Pēdējo trīs gadu laikā ar problēmām iegādāties nepieciešamos medikamentus saskārās ļoti daudzas valstis. Pat ASV, kuras par savām mājām var saukt virkne farmācijas industrijas gigantu, ir piedzīvojusi situācijas, kurās trūkst konkrētu zāļu. Saskaņā ar pērn publicēto pētījumu, 99% veselības aprūpes speciālisti, no kuriem lielākā daļa strādā slimnīcās, apgalvoja, ka ikdienā piedzīvojuši situācijas, kad trūcis kādu medikamentu. Trešdaļa atklāja, ka to trūkums ir kritisks, jo tā dēļ pacientiem bija jāierobežo vai pat jāatliek ārstēšana. Taču ne visas ārstēšanas ir iespējams atlikt uz labākiem laikiem. Patiesībā – nevienu slimības ārstēšanu nedrīkst atlikt.

Tieši šī iemesla dēļ Eiropas Savienības (ES) Farmācijas grupa pēc vairāku valstu, tostarp, Latvijas, pieredzes apkopošanas kā pirmo rekomendāciju min tieši medikamentu pieejamības nodrošināšanu. Tas nozīmē, ka vietējās uzņēmējdarbības politikās un valsts tiesību aktos pacienta interesēm ir jābūt pirmajā vietā. Praksē tas nozīmē, ka pirmām kārtām ir jābūt izveidotai sistēmai, ka zāļu piegāde ir savlaicīga un pietiekama, neatkarīgi no apstākļiem un ārējiem faktoriem. To ir salīdzinoši viegli īstenot miera laikos, taču, kā pierāda pēdējo trīs gadu notikumi, mums ir jābūt gataviem dažādiem notikumu pavērsieniem. Lai gan ES bieži ir iestājusies par piegādātāju diversifikāciju, runājot par farmācijas industriju un medikamentu pieejamību, primāri valstis tiek aicinātas izmantot vietējo uzņēmumu potenciālu un stiprināt arī zāļu ražošanu Eiropā. Arī ES līmenī tiek aktualizēta lielā atkarība no starptautiskajām medikamentu un to ražošanai nepieciešamo izejvielu piegādēm, kas rada riskus visai savienības drošībai un veselības aprūpes sistēmai.

Šajā situācijā viens no efektīvākajiem veidiem ir valsts zāļu rezerves fonda izveide. Pirmais jautājums un arī uzdevums būtu definēt medikamentus, kuri ārkārtas situācijās ir kritiski nepieciešami. Šo jautājumu aktualizējām gan sarunās ar iepriekšējo, gan arī esošo veselības ministru, taču diemžēl pagaidām bez aktīvas virzības uz risinājumu. Pašreizējā veselības ministra steigā virzītajā “reformā” par medikamentu pieejamību, jautājums par valsts rezervēm vispār nav pat apskatīts un aktualizēts. Drīzāk otrādi – reforma tās iecerētajā izpildījumā radīs akūtus riskus zāļu pieejamībai pacientiem, tās apgādes efektivitātei un spējai funkcionēt, īpaši jau ārkārtas situācijās. Taču valsts zāļu rezervju sistēmas izveidei ir jābūt vienai no prioritātēm, lai vispār varam runāt par medikamentu ilgtermiņa pieejamību Latvijā. Vietējiem farmācijas uzņēmumiem ir kritiski svarīga loma, jo tie nodrošina ražošanu uz vietas, bet uz šo jautājumu jāskatās ne tikai no ražotāju skatu punkta. Svarīgi ir visi nacionālie uzņēmumi, kas strādā veselības aprūpes un zāļu apgādes jomā – aptiekas, apgādes uzņēmumi, slimnīcas. Ir jābūt skaidrām atbildībām un algoritmiem – kādi medikamenti, kur un cik ilgi glabāsies, kā notiks krājumu aprite, kā sistēma tiks finansēta, kā ārkārtas situācijās tiks organizētas piegādes, un pēc kādiem kritērijiem pacientiem tiks nodrošināta zāļu pieejamība.

Nepieciešama risku vadība, nevis ignorance

Paliekot bez ārvalstu piegādēm, Latvijas zāļu apgādes uzņēmumu esošie krājumi spētu nodrošināt medikamentu piegādes aptuveni mēnesim. Nav arī nekāda pamata prasīt tiem veidot uzkrājumus ilgākam periodam no saviem līdzekļiem, jo, piemēram, kompensācijas saraksts regulāri mainās un krājumu uzturēšanu valsts neapmaksā. Ja mainās saraksts, krājumi ir jānoraksta, jo tie nevienam nav vajadzīgi.

Kā to pierādīja situācija Ukrainā, X stundā aptieku plaukti arī Latvijā ļoti strauji tukšotos, jo cilvēki dabiski vēlēsies atjaunot un izveidot savu mājas aptieciņu arī tad, ja ikdienā medikamenti netiek lietoti. Pieprasījums pēc krājumiem pieaugtu arī slimnīcās.

Jāņem arī vērā, ka situācijā, kad piektdaļa Latvijas iedzīvotāju ir uz nabadzības riska sliekšņa, iespējas veidot individuālus pārtikas vai medikamentus krājumus virknei cilvēku ir ierobežotas, lai neteiktu, ka to vispār nav. Valstij jābūt gatavam risinājumam. Tas izmaksātu daudz lētāk. Jau Covid-19 vakcīnu situācija parādīja, ka valsts pārmaksā miljonus, jo nav spējusi ne sagatavoties, ne prognozēt, ne plānot. Tajā pašā laikā Covid-19 vakcinācijā atklājās, ka tieši zāļu apgādes uzņēmumi spēja izpildīt un nodrošināt vakcīnu uzglabāšanu un efektīvas piegādes, jo valstij šādu resursu un iespēju vienkārši nebija. Medikamenti, kas būtu iekļauti rezerves krājumu sistēmā, tiktu atbilstoši procedūrai laisti apritē, lai tie nebūtu jānoraksta ar iztecējušiem derīguma termiņiem, taču tā tiktu radīts zāļu rezervju krājuma tīkls un mēs būtu pietiekami nodrošināti, lai krīzes situācijā iedzīvotājiem varētu nodrošināt nepieciešamos preparātus pēc iespējas tuvāk to dzīvesvietai. Arī drošības riski ir mazāki, ja šādas glabātuves veido tādu kā tīklu, nevis viss atrodas vienā vietā, ko var vieglāk iznīcināt.

Šāda sistēma, protams, negarantētu medikamentu pieejamību gadiem, bet, ja uzturētu krājumus, piemēram, lietošanai gada laikā, tas būtu pietiekams periods, lai rastu alternatīvus risinājumus. Par šo “Olainfarm” sarunas sāka jau ar iepriekšējo veselības ministri Līgu Meņģelsoni un turpinājām arī ar Hosamu Abu Meri. Ir jābūt skaidram plānam, kā pie šāda rezultāta varam nonākt. Normatīvo regulējumu ārkārtas situācijas pārvaldīšanai attiecībā uz zāļu ražošanu, uzglabāšanu un piegādēm pacientiem nekas netraucē gatavot jau tagad. Ir iestrādes par nepieciešamo sarakstu, ko vajadzētu apstiprināt un vienoties, kurš kurus medikamentus nodrošinās, jo farmācijas uzņēmumiem ir vajadzīgs zināms laiks, lai tos sāktu ražot. Ja visus riskus izvērtē un zina, kā ar tiem tiks galā, tie parasti neiestājas. Tas arī būtu mērķis.

Nacionālā drošība ir daudzšķautņains jēdziens, kas ietver sevī ekonomisko stabilitāti, sabiedrības labklājību un spēju efektīvi reaģēt uz iekšējām un ārējām krīzēm. Neatņemama sastāvdaļa ir iedzīvotāju veselība, kas neatraujami ir saistīta ar zāļu pieejamību. Valsts, kuras iedzīvotājiem ir pieejami nepieciešamie medikamenti, ir labākā pozīcijā, lai risinātu ārkārtas situācijas veselības aprūpes jomā. Tāpēc, lai stiprinātu nacionālo drošību, Latvijai valstiskā līmenī ir vajadzīga stratēģija, kā palielināt mūsu pašpietiekamību to nodrošināšanā, un tajā ir būtiski divi virzieni. Pirmkārt, ir jāatbalsta vietējie ražotāji, palielinot to konkurētspēju attiecibā pret globālajiem farmācijas gigantiem. Tas nozīmē atbalstu gan jaunu tirgu apgūšanai, gan produktu portfeļa papildināšanai ar jauniem medikamentiem. Jo vairāk spēsim saražot Latvijā, jo piegāžu ķēžu pārrāvumu gadījumā būsim mazāk ietekmējami un atkarīgi no importētājiem. Otrkārt, jāveido zāļu rezerves un skaidra zāļu rezervju aprites sistēma, ko primāri jāīsteno ciešā sazobē ar vietējiem ražotājiem un citiem nacionāliem uzņēmumiem, kas strādā veselības aprūpes un zāļu apgādes jomā.

Investējot 3,3 miljonus eiro, viens no Baltijā vadošajiem farmācijas uzņēmumiem AS “Olainfarm” sācis saules paneļu parka būvniecību uzņēmuma teritorijā Olainē. Projekta mērķis ir turpināt investīcijas uzņēmuma ilgtspējā, attīstot zaļās enerģijas izmantošanu uzņēmuma energoapgādē. Saules paneļu parka kopējā jauda būs 3,2MW, ļaujot nodrošināt līdz pat 40% no uzņēmuma kopējā elektroenerģijas patēriņa gadā. Tas būs viens no lielākajiem saules paneļu parkiem Latvijā, ko pašpatēriņam attīsta ražošanas uzņēmums.

AS “Olainfarm” galvenais enerģētiķis Igors Vilcāns uzsver, ka uzņēmums jau deviņu gadus ļoti mērķtiecīgi īsteno aktivitātes, lai mazinātu kopējo energoresuru patēriņu un arvien vairāk izmantotu tieši zaļās enerģijas risinājumus. Piemēram, šā gada deviņos mēnešos AS “Olainfarm” vidējais energoresursu patēriņš uz vienu saražoto ķīmiskās produkcijas vienību samazinājies par 16,8%, neskatoties uz to, ka ražošanas apjomi uzņēmumā pieauga. “Savu energo patēriņu plānojam ļoti rūpīgi, lai nodrošinātu ražošanas nepārtrauktību, bet vienlaikus arī kļūtu energoefektīvāki un zaļāki. Redzam, ka energoefektivitātes un zaļās enerģijas risinājumi ļauj mums samazināt izmaksas jau tagad un arī  ilgtermiņā. Šīs investīcijas atmaksājas arī lielākā mūsu energoneatkarībā. Saules paneļu parks ļaus mums pašiem saražot līdz pat 3500MWh/gadā zaļās elektroenerģijas,” saka I.Vilcāns.

Saules paneļu parks tiek attīstīts uzņēmuma teritorijā Olainē. Tā kopējā platība plānota 4,2 hektāri un tajā tiks izvietoti ap 5400 saules paneļu, bet uzstādītā jauda – 3,2MW. Ar saules palīdzību saražotā enerģija vasaras sezonā nodrošinās līdz pat 80% no uzņēmumam patērētās elektroenerģijas, bet vidēji gadā līdz 40%. Projektu plānots pabeigt 2024.gada pavasarī.

“Saules paneļu parka projekts ir daļa no AS “Olainfarm” ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, lai veicinātu videi draudzīgākas enerģijas izmantošanu un sniegtu ieguldījumu kopējā sabiedrības ilgtspējā. Mūsu kā sociāli atbildīga uzņēmuma apņemšanās ir ne vien gādāt par sabiedrības veselību un medikamentu pieejamību, bet arī rūpēties, lai apkārtējā vide mūsu darbības rezultātā joprojām saglabātu savu veselību. Saules paneļu parka izveide ir svarīgs solis ceļā uz enerģijas ilgtspēju, stiprinot gan mūsu, gan arī Latvijas kopējo energoneatkarību. Svarīgi, ka ar šo projektu ne tikai samazinām mūsu ietekmi uz vidi, bet arī vairojam savu energoapgādes patstāvību un mazinām energoresursu izmaksu pieauguma riskus. Tā ir izcila investīcija gan uzņēmumam, gan apkārtējai videi,” norāda Juris Bundulis, AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs.

AS “Olainfarm” mērķis ir zaļās enerģijas projektos un energoefektivitātē investēt vismaz 3 miljonus eiro gadā.

Līdz šim veiktie pasākumi jau ir nodrošinājuši, ka AS “Olainfarm” CO2 emisijas pēdējo piecu gadu laikā ir samazinājušās par 29%. Papildu saules paneļu parkam, uzņēmums plāno arī siltumtīklu un tvaika tīklu renovāciju ar kopējām investīcijām vairāk nekā 3 miljoni eiro, ļaujot samazināt enerģijas zudumus un tādējādi samazinot arī CO2 emisijas. Tāpat turpinās darbs pie uzņēmuma notekūdeņu attīrīšanas iekārtu modernizācijas projekta, kas paredz izveidot jaunu, pilnībā automatizētu, slēgta tipa iekārtu tehnoloģiju. Kopējās investīcijas šajā projektā tuvojas 11,3 miljoniem eiro. Baltijā modernāko ķīmijas un farmācijas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būvniecību plānots sākt 2024.gadā, bet projektu pabeigt – 2026.gadā.

Latvijas Hokeja federācija (LHF) vienojusies par sadarbību ar Baltijā vadošo farmācijas uzņēmumu AS “Olainfarm”. Uzņēmums šogad atbalstīs Latvijas U-20 junioru izlases Pasaules čempionāta elites divīzijā Gēteborgā, Zviedrijā, kā arī nākamgad Latvijas sieviešu hokeja izlasi un tās startu Pasaules čempionātā sievietēm, kas pavasarī norisināsies tepat Rīgā, Latvijā.

“Ar bērnu un jauniešu sportu sākas ikviena pasaules līmeņa sportista karjera. Tieši darbs, kas ieguldīts bērnos un jauniešus, ir svarīgākais, jo veido gan sportista prasmes, raksturu, fizisko sagatavotību un galu galā arī mīlestību pret šo sporta veidu. Bērnu un jauniešu komandas, lai arī nereti ar mazāku sabiedrības un atbalstītāju uzmanību, veido puišus un meitenes par nākotnes hokeja čempioniem un norūda viņus “lielajam hokejam” vai dzīvei. Paldies “Olainfarm”, ka savu sadarbību sākam ar U20, bet turpināsim arī ar sieviešu valstsvienības sagatavošanos un startu Pasaules čempionātā pavasarī. Iespējams, ka sadarbība tiks paplašināta arī attiecībā uz cita vecuma izlasēm,” norāda LHF ģenerālsekretārs Roberts Pļāvējs.

Latvijas jauniešu U20 izlase Junioru pasaules čempionātā A grupā sāks dalību jau decembra beigās. Turnīrs norisināsies Zviedrijā, Gēteborgā, no 26. decembra līdz 5.janvārim. Līdz čempionātam izlasei plānota gan treniņnometne Latvijā, gan arī vairākas pārbaudes spēles īsi pirms turnīra Zviedrijā. Latvijas jauniešu izlases spēles varēs vērot tiešraidē “TV6” un “GO3” platformā. Pirmā spēle paredzēta jau 26.decembrī ar Zviedrijas valstsvienību, bet nākamās 27.decembrī ar Kanādu, 29.decembrī ar Somiju un 30.decembrī ar Vāciju.

“Bērnu un jauniešu veselība un izglītība ir vienas no mūsu prioritātēm. Vai tā būtu jauno skolotāju stipendiju programma, stipendijas studentiem vai atbalsts Latvijas Bērnu atbalsta fondam, mūsu mērķis ir sniegt atbalstu bērniem un jauniešiem, lai viņi var sasniegt savus mērķus dzīvē, dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un būt laimīgi tajā, ko dara. Kustībā ir prieks. Un, kā zināms, hokejs Latvijā spēj radīt svētkus un prieku visai valstij, tāpēc esam gandarīti sākt sadarbību ar Latvijas Hokeja federāciju tieši ar jauniešu un sieviešu izlasēm, palīdzot tapt vēl neskaitāmiem hokeja svētkiem Latvijā un pasaulē,” skaidro AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Sadarbība starp LHF un AS “Olainfarm” paredz, ka uzņēmums sniegs atbalstu ne vien junioru U20 valstsvienības startam Pasaules čempionātā Zviedrijā, bet būs arī galvenais atbalstītājs Latvijas sieviešu hokeja izlasei. Nākamā gada pavasarī no 31.marta līdz 6.aprīlim Rīgā, Latvijā, norisināsies Sieviešu pasaules čempionāta I Divīzijas B grupas spēles.

Baltijā vadošais farmācijas uzņēmums AS “Olainfarm” pēdējos nepilnus divus gadus visus spēkus un resursus veltījis, lai sagatavotu Rietumvalstu tirgiem piemērotu produktu portfeli, kā arī iespējami ātrāk veiktu šo produktu reģistrācijas Rietumeiropas tirgos. Pašlaik apstiprināti jau vairāk nekā 50 jauni produkti, no kuriem 17 šogad sākts reģistrācijas process, bet vēl 20 produktiem reģistrācijas process tiks sākts 2024.gadā. 2022.gadā un 2023.gadā kopējās investīcijas jaunos produktos sasniedz 12 miljonus eiro, bet 2024.gadā plānots investēt vēl vismaz 22,25 miljonus eiro un 2025.gadā – 16,2 miljonus eiro.

 “Līdz ar akcionāru maiņu pilnībā pārskatījām AS “Olainfarm” attīstības stratēģiju, nosakot mērķi kļūt par Eiropas TOP 10 farmācijas kompāniju savās terapeitiskajās grupās. Pagājuši tikai nepilni divi gadi, bet esam apstiprinājuši jau vairāk nekā 50 jaunus produktus un aktīvi sākuši reģistrācijas procesu virknē Rietumvalstu tirgu. Produktu portfelī iekļaujam patentbrīvos medikamentus, kas aptver arī mums jaunas terapeitiskās grupas, piemēram, uroloģijas, onkoloģijas un pret diabēta medikamentus. Šogad pirmo reizi “Olainfarm” vēsturē esam sekmīgi veikuši arī tehnoloģiju pārneses ražošanā četriem kardioloģijas preparātiem, ko, noslēdzoties reģistrācijas procesam, ieviesīsim pastāvīgā ražošanā tepat Latvijā. Nākamgad šis skaits pieaugs, tāpat kā mūsu investīcijas tālākā attīstībā,” norāda AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Šajā periodā uzņēmums veicis investīcijas gan produktu portfeļa attīstībā, gan arī ražošanas modernizācijā, jaudu palielināšanā un zaļās enerģijas plašākā izmantošanā. Tāpat atbilstoši uzņēmuma akcionāru redzējumam par nepieciešamību stiprināt Latvijā medikamentu un ārstniecisko produktu ražošanu, veiktas izmaiņas AS “AB CITY” koncerna struktūrā, pievienojot augu valsts ārstniecības produktu ražotāju AS “Rīgas farmaceitiskā fabrika” uzņēmumu grupai AS “Olainfarm”. Tajā jau ietilpst SIA “Silvanols”, SIA “Tonus Elast” un klīnikas “DiaMed” un “OlainMed”. Tādējādi pakāpeniski “AB CITY” koncerna ietvaros tiek konsolidēti resursi un kompetences, kas nodrošinās farmācijas uzņēmumu straujāku attīstību kā eksportā, tā arī Latvijā.

“Šoruden pilnībā ir noslēdzies pārejas periods pēc AS “Olainfarm” vairākuma akcionāru maiņas 2021.gada nogalē. Ar akcionāru atbalstu un skaidru stratēģisku redzējumu uzņēmums tiek sagatavots ilgtermiņa ekspansijai Rietumeiropas un pasaules tirgos. Farmācijas nozarei ļoti īsā laikā ielikti spēcīgi un droši pamati, kas ļaus “Olainfarm” pieteikt sevi pavisam citā līmenī. Sava, nacionālā farmācijas industrija un vietējā kapitāla uzņēmumi, kas to veido, ir milzīga vērtība un sniedz iespējas Latvijai strauji attīstīties arī starptautiski,” saka AS “Olainfarm” padomes priekšsēdētājs Jānis Buks.

 AS “Olainfarm” savu medikamentu portfeli prioritāri attīsta tādos virzienos kā neiroloģija, kardioloģija, uroloģija, onkoloģija, kā arī tādu slimību ārstēšanai kā diabēts, alerģijas un infekcijas, specializējoties patentbrīvo medikamentu segmentā. Kā prioritārie eksporta tirgi, kur tiek reģistrēti jaunie produkti, definēti Baltijas valstis, Čehija, Polija, Slovākija, Vācija, Itālija, Spānija, Francija, Gruzija, Apvienotā Karaliste. Attīstības fokusā ir arī darbs Kanādā un ASV, kur pašlaik notiek tirgus izpēte un sarunas ar potenciāliem partneriem par sadarbības formu.

Kā ziņots, novembra beigās AS “Olainfarm” akcionāru sapulcē pieņemts lēmums palielināt uzņēmuma pamatkapitālu par 4,9 miljoniem eiro, tam sasniedzot 35 miljonus eiro. Tas ļaus AS “Olainfarm” veikt jaunu meitassabiedrību dibināšanu vairākos ES tirgos.

AS “Olainfarm” stratēģija, kas tika izstrādāta līdz ar uzņēmuma vairākuma akcionāru maiņu, paredz AS “Olainfarm” sasniegt TOP 10 Eiropā vadošo farmācijas kompāniju līmeni savās terapeitiskajās grupās, veicot apjomīgas investīcijas produktu portfeļa attīstībā un paplašināšanā, tostarp, aptverot arī jaunas terapeitiskās grupas, piemēram, onkoloģijas un pretdiabēta medikamentus. Jau šobrīd ir apstiprināti vairāk nekā 50 jauni produkti, kas pakāpeniski un atbilstoši prasībām tiks ieviesti tirgū tuvāko gadu laikā. Piemēram, šajā gadā AS “Olainfarm” ir reģistrējusi jaunu uroloģijā lietotu medikamentu un sākusi reģistrāciju vairākiem kardioloģijas  un pretiekaisuma produktiem virknē Rietumeiropas tirgu, tostarp, Vācijā, Itālijā, Polijā, Čehijā, Francijā, Slovākijā, Apvienotajā Karalistē u.c.. Latvijā reģistrācija noslēgusies arī jaunam endokrīnās sistēmas medikamentam un prognozējams, ka tuvākajos mēnešos šo zāļu reģistrācija noslēgsies vēl septiņās ES valstīs. Kopumā uzņēmuma akcionāri apstiprinājuši vairāk nekā 100 miljonu eiro investīcijas tuvākajai piecgadei.

Pēdējos četrus gadus mēs dzīvojam pasaulē, kad apkārt ir daudz stresa, baiļu un dusmu, kas var kalpot kā katalizators trauksmēm mūsos pašos. Citiem cilvēkiem tās var būt īslaicīgas, bet kādai daļai – var prasīt ilgāku laiku. Kā atpazīt trauksmi, un saprast, kuros brīžos varam palīdzēt sevi paši, bet kādās situācijās labāk meklēt speciālista palīdzību.

Man bija iespēja uzstāties ar tēmu par trauksmes dažādajām sejām AS “Olainfarm” organizētajā konferencē “Veselība 360”, un, lai gan dažkārt šķiet, ka tur jau neko jaunu pateikt nevar, tēma ir aktuāla. Par to liecina arī statistika.

Trauksmainie notikumi pasaulē lielā mērā atspoguļojušies arī mūsu valstī dzīvojošo cilvēku garīgajā labsajūtā. Vairāk nekā puse jeb 57,2% Latvijas vīriešu un 63,9% sieviešu pērn atzina, ka pēdējā gada laikā izjutuši sasprindzinājumu, stresu un nomāktību. Salīdzinoši, 2016. gadā tie bija 44,6% no visiem mūsu valstī dzīvojošajiem vīriešiem, un 52,3% sieviešu, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā statistika.

Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas ambulatorā centrā līdz ar pandēmijas sākšanos pirmreizēji konsultēto pacientu skaits, kuriem konstatētas dažāda veida trauksmes, ir palielinājies. Pagājušajā gadā tajā pirmreizēji konsultēti 1508 cilvēki, salīdzinoši 2019. gadā tie bija 710 pacienti. Tas nozīmē, ka triju gadu laikā šis skaitlis ir vairāk nekā dubultojies. Vidēji vienam cilvēkam gadā pie psihiatra ir bijušas 4,7 vizītes.

To var vērtēt divējādi. No vienas puses, protams, mūsu speciālistiem ir vairāk jaunu pacientu, bet no otras puses – tas ir indikators, ka Latvijas iedzīvotāji savai garīgajai veselībai sāk pievērst lielāku uzmanību un, jo īpaši, jauniešu vidū ir pilnībā izzudusi vēsturiskā stigma, ka meklēt palīdzību vai vērsties speciālista būtu kas slikts vai nosodāms. Es uz to raugos pozitīvi. Ja runājam par trauksmēm, nereti tieši savlaicīga vēršanās pie ģimenes ārsta, psihoterapeita vai psihiatra, var palīdzēt samazināt ārstēšanas laiku. Speciālists noteiks ne tikai trauksmes smaguma pakāpi, bet arī tās veidu un līdz ar to varēs izraudzīties arī efektīvāko ārstēšanas veidu. Medicīnā par trauksmēm runā daudzskaitlī, jo šiem psihiskiem traucējumiem var būt dažādi veidi.

Viena trauksme, dažādi iemesli

Psihiatrijā un citās disciplīnās trauksmes klasificē atkarībā no baiļu iemesla vai objekta. Cilvēkam baiļu sajūtu var izraisīt, piemēram, atrašanās pūlī (sociālā trauksme) vai tieši otrādāk – būšana vienam (separācijas trauksme). Arī dažādas fobijas tiek pieskaitītas pie trauksmju veidiem, un viena no populārākajām noteikti ir bailes no lidošanas. Tajā pašā laikā psihiatrijā, un ne tikai, tiek izšķirta arī ģeneralizētā trauksme, kad cilvēks teju visu laiku ir nemiera stāvoklī, jo izjūt trauksmi par visu, kas saistās ar viņa dzīvi, piemēram, tuvinieku veselību, finansēm, nākotni un tamlīdzīgi.

Neatkarīgi no trauksmes ierosinātāja, tās izpausmes visiem veidiem ir ļoti līdzīgas. Visbiežāk tā ir nervozitāte un saspringuma sajūta. Cilvēks visu laiku ir kā “uzvilkts” un nespēj ne mirkli relaksēties. Līdztekus tam ir pastiprināta kairināmība, pārmērīga reakcija uz pārsteigumu un nobiedēšanu, apgrūtināta koncentrēšanās, ko bieži paši pacienti dēvē kā “tukšuma sajūtu” galvā. Panikas lēkmju laikā neiztrūkstošs elements ir bailes, piemēram, sajukt prātā vai nomirt. Mana pieredze liecina, ka šīs nepatīkamās sajūtas gan daļa cilvēku mēdz ignorēt vai iemācās ar tām sadzīvot. Tas, kas “aizdzen” pie ģimenes ārsta, ir tieši trauksmes somatiskās jeb ķermeniskās izpausmes, piemēram, tahikardija, sausums mutē, svīšana, tremors jeb trīce. Kopā ar biežākajām trauksmes izpausmes formām, pacientiem var novērot arī tādus nespecifiskus simptomus kā drudzis, durstīšana, tirpšanas sajūta, muskuļu saspringums vai sāpes, reibonis, ģībšanas sajūta, kamols kaklā un rīšanas grūtības.

Te gan jāuzsver, ka trauksme ir izslēdzošā diagnoze, kas nozīmē, ka pirms to sākt ārstēt, vispirms ir jāpārliecinās, ka šīm nepatīkamajiem simptomiem pamatā nav somatiska saslimšana. Vēl viena būtiska lieta – trauksme nav tas pats, kas depresija. Ir gadījumi, gad abi šie neirotiskie traucējumi iet roku rokā, taču smagāko sajūtu un sliktāko pašsajūtu noteikti dod tieši trauksme.

Ietekmē vai neietekmē ikdienu

Diemžēl trauksmes neaprobežojas tikai ar nepatīkamām fiziskām izpausmēm. Bieži vien tā atstāj ietekmi arī uz cilvēka ikdienu un paradumiem. Lai nesastaptos ar savu baiļu objektu, cilvēki mēdz izvairīties no tiem, piemēram, smagākos sociālo trauksmju gadījumos pacienti atsakās iziet no mājām. Tas nozīmē, ka smagi izteiktas trauksmes gadījumā, daļai no viņiem nav iespējas strādāt. Līdz ar to ģimenes ārstam vai psihiatram ir jāizsniedz darba nespējas lapa.

Citiem ir apgrūtināta mācīšanās vai ierobežota spēja pārvietoties, jo viņiem trauksmi rada tieši atrašanās noteiktos transportlīdzekļos. Mana prakse liecina, ka arvien vairāk tieši gados jauniem cilvēkiem tiek novērotas dažādas sociālās trauksmes, kuru dēļ daļa no viņiem daudz labprātāk izvēlas mācīties un pēcāk arī strādāt attālināti.

Tāpat pēdējā laikā pie speciālistiem biežāk vēršas cilvēki, kuriem ir panikas traucējumi. Panika no fobijām jeb bailēm no konkrētām vietām, objektiem vai darbībām atšķiras ar to, ka parasti sākas strauji un negaidīti. Sirdsklauves, apgrūtināta elpošana un citas ķermeņa reakcijas pirmajā reizē, kad cilvēku tas piemeklē, rada aizdomas par kādu nopietnu saslimšanu un dzīvībai bīstamu stāvokli, tādēļ palīdzība tiek bieži meklēta pie neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķiem. Šis stāvoklis ir ļoti mokošs. Ne velti tie, kuri ar to saskārušies, ļoti spilgti atceras un spēj ilustrēt savu pirmo panikas lēkmi.

Ir cilvēki, kuriem panikas lēkme ir bijusi tikai vienu riezi dzīvē. Šajā gadījumā to cilvēks atceras, taču tā nekādā veidā neietekmē ikdienu. Taču ir arī tādi, kuriem panikas lēkmes ir ļoti biežas. Ja tās atkārtojas vismaz četras reizes viena mēneša laikā, runājam par panikas traucējumiem. Šādā situācijā es aicinātu meklēt speciālista palīdzību, jo tās ietekmē dzīves kvalitāti.

Lai gan no trauksmes cilvēks nevar nomirt, esot šajā stāvoklī, sajūtas ir pavisam citādas. Ka trauksme ir jāpiedzīvo ik dienas vai pat vienu reizi nedēļā, tā negatīvi ietekmē spēju darīt ikdienas darbus un izbaudīt dzīvi.

Kā sev palīdzēt?

Arī “Olainfarm” rīkotajā konferencē ārstiem pat no citiem mediķiem saņēmu jautājumus – kā sev palīdzēt trauksmes brīžos? Mans galvenais ieteikums – nepieļaut, ka trauksmes kļūst par ilgtermiņa problēmu, proti, meklēt sev efektīvāko risinājumu un nekautrēties iet pie speciālistiem. Vienkāršākais veids noteikti ir dažādi elpošanas vingrinājumi, kas jo īpaši labi noder panikas lēkmes gadījumā. Piemērs te ir elpošana ar diafragmu (tautā sauktu arī par “elpošanu ar vēderu”). Taču, lai efektīvi to izmantotu trauksmes gadījumā, vingrinājums sākumā noteikti ir jāpraktizē arī miera stāvoklī. Citiem palīdz elpošana papīra maisiņā. Ir cilvēki, kuriem daudz labāk strādās domu novirzīšana, kad koncentrējam uzmanību uz kādu lietu vai objektu un mēģinām to savās domās aprakstīt tā, it kā stāstītu par to citiem.

Jāņem vērā, ka izvairīšanās no situācijām, kas rada satraukumu un bailes, tikai ļaus tām “baroties”, bet problēmu neatrisinās. Tieši tādēļ tām ir jāstājas pretim, pakāpeniski ir jāiemācās ar šīm situācijām sadzīvot vai tās pārvarēt, un šajā situācijā noteikti noderēs arī psihoterapija. Pētījumi liecina, ka dažādu trauksmju gadījumā efektīvākā ir kognitīvi biheiviorālā terapija. Iespējams, tas prasīs mēnešus un kādam pat gadus, lai atpazītu savas negatīvās domas, kas ietekmē emocijas un tādējādi arī veicina nepatīkamās ķermeniskās izpausmes. Smagākos trauksmju gadījumos ir nepieciešama arī psihiatra iesaiste un medikamentozā terapija.

Taču sakaroties ar dažādām trauksmēm, neatkarīgi no to izpausmēm un biežuma, viena no būtiskākajām lietām, kam ir jāpievērš uzmanība ir savi ikdienas paradumi. Veselīgs uzturs uz sportiskas aktivitātes nav tikai tukši vārdi. Tie var palīdzēt. Tāpat kā atpūta un miegs. Tas, ko noteikti nevajadzētu darīt, ir meklēt relaksāciju alkoholā un apreibinošo vielu izmantošanā, jo tās problēmu tikai padziļinās.

Autors ir Latvijas Psihiatru asociācijas viceprezidents, Psihiatrijas un narkoloģijas ambulatorā centra “Pārdaugava” vadītājs Elmārs Tērauds. Latvijas Psihiatru asociācijas viceprezidents, Psihiatrijas un narkoloģijas ambulatorā centra “Pārdaugava” vadītājs Elmārs Tērauds. Viņš ar lekciju “Trauksmes dažādās sejas” uzstājās AS “Olainfarm” ārstu konferencē “Veselība 360”.

Šā gada 30.novembrī pulksten 13.00 interesenti ir aicināti sekot līdzi Delfi.lv tiešraidē ekspertu prezentācijām un diskusijai “Medikamentu un veselības aprūpes pieejamība Latvijā”.Par iespējamajiem risinājumiem un nākotnes perspektīvām veselības aprūpe un farmācijā runās un diskutēs Latvijā pazīstami nozaru pārstāvji.

Ekspertu prezentācijas un diskusijas programmā:

• Ieskats galvenajās veselības aprūpes problēmās no pacienta un ārsta perspektīvas – Ilze Aizsilniece, Latvijas Ārstu biedrības prezidente.
• Iedzīvotāju aptaujas rezultāti par veselības aprūpes un medikamentu pieejamību Latvijā – Kristīne Jučkoviča, Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore.
• Medikamentu tirgus attīstība Latvijā, AS “Olainfarm” jaunie medikamenti un vietējo ražotāju loma kopējā zāļu pieejamības sistēmā – Juris Bundulis, AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs.
• Savlaicīgas diagnostikas pieejamība, pakalpojumu attīstība un nozīme visos efektīvas veselības aprūpes posmos – Stella Lapiņa, SIA “Veselības centru apvienība” un SIA “Centrālā laboratorija” valdes priekšsēdētāja.
• AS “Olainfarm” kā vietējā medikamentu ražotāju attīstības stratēģija un loma zāļu pieejamības nodrošināšanā Latvijā, kā arī kopējā ekonomikā – Jānis Buks, AS “Olainfarm” padomes priekšsēdētājs.
• Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam jau secināts, ka veselības aprūpes pieejamību ietekmē tai nepietiekamais valsts finansiālais atbalsts un augstais pacientu tiešo maksājumu līmenis, kas ir būtiski šķēršļi savlaicīgai un uz indivīdu vērstai veselības aprūpei, kad tā nepieciešama. Rindas pie valsts apmaksātiem speciālistiem un pat ģimenes ārstiem ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ cilvēki novēloti vēršas pie ārsta, kas ietekmē gan tālāko ārstēšanas procesu, gan arī pacientu izmaksas. Līdztekus pakalpojumu pieejamībai, aktualizējušies arī jautājumi par medikamentu pieejamību Latvijas pacientiem, ko ietekmē dažādi faktori, tostarp, tas, ka vietējā tirgū Latvijas zāļu tirgotāju īpatsvars sasniedz vien ~5%, kamēr pārējo daļu veido importētie medikamenti.

Ar mērķi turpināt stiprināt korporatīvo pārvaldību un stratēģisku uzņēmuma attīstību, Baltijā vadošā farmācijas uzņēmuma AS “Olainfarm” padomē iecelts AS “AB City” valdes priekšsēdētājs Sergejs Korņijenko. Akcionāru sapulcē pieņemts arī lēmums palielināt uzņēmuma pamatkapitālu līdz 35 miljoniem eiro, lai nodrošinātu turpmāku produkta portfeļa attīstību un ekspansiju Rietumvalstu eksporta tirgos.

AS “Olainfarm” padomē darbu turpinās Vadims Telica, Andrejs Leibovičs, Roberts Tavjevs, kā arī Jānis Buks, kurš ir padomes priekšsēdētājs. S. Korņijenko padomē apstiprināts Irinas Maliginas vietā, tādējādi pilnībā noslēdzoties pārejas periodam pēc uzņēmuma vairākuma akcionāru maiņas.

“Kopā ar AS “Olainfarm” esam vien ilgāk nekā gadu, bet jau no pirmās dienas mums bija skaidra pārliecība, ka uzņēmumam ir vajadzīga jauna attīstības stratēģija un apjomīgas investīcijas, kas ved uz Rietumvalstu tirgiem un attiecīgi jāveido jauns produktu portfelis. To visu salīdzinoši īsā laika posmā esam spējuši nodrošināt, lai ar paplašinātu un konkurētspējīgu produktu portfeli AS “Olainfarm” turpinātu savu attīstību Rietumvalstu tirgos un arī vietējā tirgū pacientiem plašākā klāstā būtu pieejami tieši Latvijas ražotāju medikamenti, samazinot atkarību no importētajām zālēm,” uzsver AS “Olainfarm” padomes loceklis un viens no AS “AB City” īpašniekiem Andrejs Leibovičs.

Līdz šim AS “Olainfarm” pamatkapitāls bija 30 079 190,2 miljoni eiro. Ar akcionāru sapulces lēmumu tas tiks palielināts par 4,9 miljoniem eiro, sasniedzot 35 miljonus eiro. Tas ļaus AS “Olainfarm” veikt jaunu meitassabiedrību dibināšanu vairākos ES tirgos, kur šobrīd notiek aktīvas jauno produktu reģistrācijas, lai saskaņā ar ES medikamentu reģistrācijas un komercializācijas prasībām tos nodrošinātu pacientiem. Tāpat uzņēmums aktīvi strādā pie attīstības iespējām arī citos jaunos eksporta tirgos, piemēram, ASV un Kanādā, kā arī turpinās darbs pie arvien jaunu produktu izvērtēšanas un iekļaušanas produktu portfelī.

“Kopš AS “Olainfarm” vairākuma akcionāru maiņas uzņēmums kardināli mainīja savu vēsturisko attīstības stratēģiju, izvirzot par mērķi kļūt par eiropeisku, mūsdienīgu un efektīvu uzņēmumu, kas spēj piedāvāt augstas kvalitātes produktus Rietumvalstu tirgiem. Palielinot pamatkapitālu, AS “Olainfarm” akcionāri ir vēlreiz apliecinājuši, ka šim mērķim tiek veltīti visi pieejamie resursi, lai iespējami ātrāk, ievērojot arī visu ES normatīvo regulējumu, attīstītu Rietumvalstu tirgum atbilstošu produktu portfeli un turpinātu uzņēmuma modernizāciju,” norāda AS “Olainfarm” padomes priekšsēdētājs Jānis Buks.

AS “Olainfarm” stratēģija, kas tika izstrādāta līdz ar uzņēmuma vairākuma akcionāru maiņu, paredz AS “Olainfarm” sasniegt TOP 10 Eiropā vadošo farmācijas kompāniju līmeni savās terapeitiskajās grupās, veicot apjomīgas investīcijas produktu portfeļa attīstībā un paplašināšanā, tostarp, aptverot arī jaunas terapeitiskās grupas, piemēram, onkoloģijas un pretdiabēta medikamentus. Jau šobrīd ir apstiprināti vairāk nekā 50 jauni produkti, kas pakāpeniski un atbilstoši prasībām tiks ieviesti tirgū tuvāko gadu laikā. Piemēram, šajā gadā AS “Olainfarm” ir reģistrējusi jaunu uroloģijā lietotu medikamentu un sākusi reģistrāciju vairākiem kardioloģijas  un pretiekaisuma produktiem virknē Rietumeiropas tirgu, tostarp, Vācijā, Itālijā, Polijā, Čehijā, Francijā, Slovākijā, Apvienotajā Karalistē u.c.. Uzņēmuma akcionāri apstiprinājuši vairāk nekā 100 miljonu eiro investīcijas tuvākajai piecgadei.

Novembra vidū notika AS “Olainfarm” organizētā zinātniskā konference ārstiem “Veselība 360”. Tajā pulcējās vairāk nekā 120 dažādu specialitāšu ārstu no visas Latvijas. Viņiem bija iespēja iepazīties ar aktualitātēm mūsu valsts medikamentu tirgus attīstībā un gastroenteroloģijai, kā ar uzzināt vairāk par dažādiem trauksmju veidiem psihiatrijā un jaunākajiem pētījumiem par demenci.

AS “Olainfarm” konferencē ārstiem “Veselība 360” uzstājās tādi atzīti nozares profesionāļi kā Latvijas Psihiatru asociācijas viceprezidents, Psihiatrijas un narkoloģijas ambulatorā centra “Pārdaugava” vadītājs Elmārs Tērauds. Viņš klātesošos iepazīstināja ar dažādiem trauksmju veidiem, kā arī to diagnostiku un terapiju. Kā norādīja eksperts, pēdējo gadu laikā no jauna reģistrēto pacientu skaits, kuriem atklāts kāds no trauksmju veidiem, ir audzis. Savas prezentācijas laikā psihiatrs gan uzsvēra, ka uz šo tendenci nevar lūkoties tikai no negatīvās prizmas, jo vienlaikus tā liecina, ka cilvēki arvien lielāku uzmanību pievērš savai psihiskajai veselībai, un apzinās, ka viņiem nepieciešama palīdzība. Savukārt agrīnāka diagnostika veido lielāku iespējamību, ka trauksmi būs vieglāk izārstēt. Nereti šiem pacientiem efektīvākais palīdzības veids ir psihoterapija, un medikamentoza ārstēšana nav nepieciešama. Jo ilgāk cilvēks ir sadzīvojis ar trauksmi, jo grūtāka būs to ārstēšana, uzsvēra psihiatrs.

Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas gastroenterologs, internists Aleksejs Derovs prezentēja jaunākās aktualitātes gastroenteroloģijā. Lekcijā tika apskatītas vairākas gremošanas trakta slimības un pētījumu virzieni. Pašlaik kuņģa-zarnu trakta augšdaļā, bez gastroezofageālās refluksa slimības, kas stabili notur savas pozīcijas, uzmanību pievērš eozinofīlais ezofagīts, kura incidence pēdējos gados Rietumvalstīs pieaug un tiek asociēts ar alerģiju. Medicīnas zinātņu doktors arī uzsvēra, ka divi no būtiskākajiem faktoriem, kas negatīvi ietekmē kuņģa un zarnu trakta darbību, ir stress un nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu (NSPL) lietošana. Viena no modernajām saslimšanām, kas ievērojami samazina pacientu dzīves kvalitāti un ko īpaši veicina stress un atsevišķu medikamentu lietošana, ir dispepsija. Tās simptomi ir tādas diskomfortu izraisošas sajūtas kā vēdera pūšanās, smaguma sajūta pēc ēšanas, slikta dūša, dedzināšana, atraugas, vemšana un citas. Jāņem vērā, ka NSPL lietošana, bieži arī nekontrolēta, attīstītajās valstīs ir bieža parādība, kurai seko daudz nopietnu komplikāciju, piemēram, asiņošana kuņģa vai zarnu trakta

Savā prezentācijā profesors veltīja laiku arī tādām nopietnām un bīstamām Rietumu populācijas kaitēm kā iekaisīgo zarnu slimības, tika apskatīta svarīga mūsdienu veselības problēma – taukainā hepatoze, kā arī atklāja jaunākās tendences mikrobioma pētījumos, respektīvi- kā darbojas zarnas un citu orgānu sistēmu asis, piemēram, zarnu-smadzeņu, zarnu-aknu, zarnu-ādas u.c.

Lai kopumā uzlabotu situāciju  ar pacientu precīzu diagnostiku un ārstēšanu, A. Derovs aicināja klātesošos ārstus tomēr ārstēt pacientus, nevis slimības, tādējādi raudzīties uz problēmu kompleksi.

Savukārt Reto neiroloģisko slimību centra vadītāja un Neiroimunologu asociācijas prezidente Viktorija Ķēniņa uzstājās ar prezentāciju “Vai viegli būt senioram?”. Tās laikā viņa iepazīstināja klātesošos ar jaunākajiem pētījumiem par demenci un to ietekmējošajiem faktoriem. Kā norādīja V. Ķēniņa, pašlaik pētnieki analizē to, kā izmaiņas hormonālajā līmenī korelē ar demences riskiem. Lai gan sievietēm menopauzes laikā, kad samazinās hormona estrogēna līmenis, risks saslimt ar demenci ir lielāks nekā vīriešiem, hormonālā terapija nebūs efektīvākais risinājums situācijas uzlabošanai. Kā savā prezentācijas laikā uzsvēra neiroloģe, tad viena no iespējām, kā samazināt risku, ir “likt smadzenēm darboties” nepārtraukti, piemēram, apgūstot jaunas zināšanas. Ne velti, pēc viņas teiktā, tādu profesiju pārstāvjiem kā skolotājiem un mediķiem, demenci novērojot retāk, jo viņi visu laiku ir spiesti apgūt jaunas zināšanas.

Par Latvijas zāļu tirgus attīstības tendencēm, pētniecības un izstrādes virzieniem mediķus iepazīstināja AS “Olainfarm” Medicīnas un klīniskās izpētes departamenta vadītājs Vadims Ķīsis. Saskaņā ar viņa teikto, pērnajā gadā Latvijas medikamentu tirgus veidoja 530 miljonus eiro, no kuriem tikai 6% bija vietējo ražotāju medikamenti, bet pārējie – imports no ārvalstu ražotājiem. Tas savukārt rada riskus medikamentu pieejamībai ārkārtas situācijās, jo piegādes ķēžu traucējumu gadījumā pastāv augsts risks, ka pacientiem nebūs iespēja iegādāties viņiem nepieciešamos medikamentus. Ar šādu situāciju pēdējo gadu laikā esam saskārušies vairākkārt. Lai mazinātu šos riskus, kā vienu no nākotnes darāmajiem darbiem V. Ķīsis minēja valsts zāļu rezervju sistēmas izveidi.

Šā gada 10.novembrī notiks zinātniskā konference ārstiem “Veselība 360”, kas pulcēs vairāk nekā 120 dažādu specialitāšu ārstus no visas Latvijas, lai iepazītos ar aktualitātēm Latvijas zāļu tirgus attīstībā, psihiatrijā, neiroloģijā un gastroenteroloģijā. Konference 10.novembrī norisināsies “Hercogs Garden” telpās Mārupē no plkst.13.30 līdz plkst.16.30.

“Ārstam mēs uzticam pašu dārgāko, kas mums ir – savu veselību un pat dzīvību. Tajā pašā laikā Rīgas Stradiņa universitātes pētījums liecina, ka trešdaļa mūsu mediķu strādā, balansējot uz izdegšanas robežas. Pandēmijas gados līdz ar veselības sistēmas un mediķu pārslodzi, skaidri izjutām, cik lielu lomu medikamentu pieejamībā un zāļu tirgus attīstībā Latvijā spēlē starptautiskie ražotāji, un cik svarīgi ir Latvijā veidot savu valsts zāļu rezerves sistēmu, kas spētu nodrošināt iedzīvotājiem nepieciešamos medikamentus, īpaši ārkārtas situācijās. Par šiem un arī citiem jautājumiem kopīgi ar mediķiem spriedīsim konferencē “Veselība 360”,” norāda AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

AS “Olainfarm” konferencē ārstiem “Veselība 360” uzstāsies tādi atzīti nozares profesionāļi kā Latvijas Psihiatru asociācijas viceprezidents, Psihiatrijas un narkoloģijas ambulatorā centra “Pārdaugava” vadītājs Elmārs Tērauds, kurš plašāk iepazīstinās ar mūsdienās tik aktuālo trauksmes diagnostiku un terapiju. Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas gastroenterologs, internists Aleksejs Derovs prezentēs jaunākās aktualitātes gastroenteroloģijā.

Savukārt Reto neiroloģisko slimību centra vadītāja un Neiroimunologu asociācijas prezidente Viktorija Ķēniņa uzstāsies ar prezentāciju “Vai viegli būt senioram?”.  Par Latvijas zāļu tirgus attīstības tendencēm, pētniecības un izstrādes virzieniem mediķus iepazīstinās AS “Olainfarm” Medicīnas un klīniskās izpētes departamenta vadītājs Vadims Ķīsis.

Klātienē konferenci apmeklēs ap 120 mediķi, bet visi veselības aprūpes speciālisti attālināti to varēs vērot AS “Olainfarm” izglītojošajā platformā open.olainfarm.com, kur pēc konferences būs pieejami arī lekciju video ieraksti.

Otrdien, 7. novembrī, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Senāta sēdē LZA prezidents Ivars Kalviņš pasniedza goda doktora bioloģijā (Dr.h.c.biol.) diplomu AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājam Jurim Bundulim.

Dr.h.c.biol. Juris Bundulis, kā atzīmē LZA ieteikumā par goda doktora grāda piešķiršanu, ir erudīts eksperts Latvijas farmācijas sistēmā. Savu pieredzi krājis, strādājot atbildīgos amatos šajā jomā vairāk nekā 30 gadu garumā. Pēc sešiem gadiem Organiskās sintēzes institūtā, J. Bundulis savu profesionālo karjeru cieši saistīja ar farmāciju un veselības aprūpi – 16 gadus nostrādāja AS “Grindeks” un pusi no šī laika bija uzņēmuma valdes priekšsēdētājs. Pēc tam 12 gadus strādāja valsts pārvaldē – Veselības un Labklājības ministrijās. Šis laiks J. Bundulim sniedza iespēju paraudzīties uz farmācijas nozari no citas perspektīvas, daudz detalizētāk izprotot farmācijas lomu kopējā veselības aprūpes sistēmā. No 2021. gada, esot AS “Olainfam” vadītāja amatā, šī pieredze Jurim Bundulim devusi iespēju medikamentu ražotājus uztvert ne tikai kā produktu izstrādātājus un ražotājus, bet arī kā pakalpojumu sniedzējus, kas rūpējas par cilvēku veselību un dzīvību. Visas savas profesionālās dzīves laikā J.Bundulis sniedzis aktīvu atbalstu arī Latvijas zinātnei, stiprinot un veidojot ciešu sadarbību starp zinātni, publisko sektoru un uzņēmējdarbības vidi.

“Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta piešķirtais goda doktora grāds mans ir liels pagodinājums un noteikti arī šī gada svarīgākais notikums manā dzīvē. Tas ir apliecinājums ne tikai man personīgi, bet arī novērtējums tiem cilvēkiem, ar kuriem kopā esmu strādājis. Vienmēr esmu ļoti lepojies ar to, ka mums, atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm, ir izdevies saglabāt un attīstīt nacionālo farmācijas industriju. Daļēji tas bija iespējams tādēļ, ka nozarē strādā izcili speciālisti, un vietējiem uzņēmumiem jau gadu desmitiem ir laba sadarbība ar Latvijas zinātniekiem un zinātniskajiem institūtiem un universitātēm . AS “Olainfarm”, kā viens no Baltijas vadošajiem farmācijas uzņēmumiem, dažādos veidos sniedz savu ieguldījumu, lai šī mūsu valstij tik nozīmīgā industrija būtu tikpat spēcīga arī pēc 20 un 50 gadiem. Ar dažādām iniciatīvām atbalstām gan skolotājus, gan studentus, gan arī zinātniekus un zinātniskos institūtus, lai Latvijas zinātne un farmācijas nozare attīstītos arī turpmāk,” uzsver AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Dr.h.c.biol. Jura Bunduļa ievēlēšana par LZA goda doktoru ļaus nostiprināt ilglaicīgas sadarbības iespējas starp Latvijas Zinātņu akadēmiju un Latvijas farmācijas  nozari.

Ķīmiķi, inženieri un IT speciālisti ir vienas no pieprasītākajām profesijām darba tirgū. Vienlaikus jau tagad saskaramies ar akūtu dabas zinību skolotāju trūkumu. Tāpēc, novērtējot skolotāju nozīmi, lomu un ieguldījumu kopējā valsts attīstībā, AS “Olainfarm” ir izveidojusi 75 000 eiro stipendiju programmu jaunajiem ķīmijas skolotājiem. Pirmie trīs stipendiāti tika sveikti šā gada pavasarī, bet divas nākamās rudens stipendijas katru 3000 eiro vērtībā šodien, 25.oktobrī, saņēma Latvijas Universitātes studenti un ķīmijas skolotāji Anna Liepiņa un Tots Koķis.

“Izglītība ir ikvienas attīstītas un pārtikušas valsts pamatā. Ieguldot izglītības sistēmā, ieguldām arī valsts kopējā labklājībā. Tieši tāpēc ir tik svarīgi, lai kopīgiem spēkiem izveidojam sistēmu, kurā tās pamats – skolotājs – jūtas novērtēts, vajadzīgs un motivēts. Tas ir visas sabiedrības kopdarbs, jo arī sabiedrības attieksme veido vidi un profesijas reputāciju. Tāpēc ļoti novērtējam AS “Olainfarm” iniciatīvu, sākot stipendiju programmu jaunajiem ķīmijas skolotājiem un attīstot to arī dabas zinību skolotāju dienā, sniedzot iespēju skolotājiem iepazīt ķīmijas nozari no nozares puses,” norāda izglītības un zinātnes ministre, stipendijas patronese Anda Čakša.

Kopumā jauno ķīmijas skolotāju rudens stipendijām pieteicās 11 jaunie ķīmijas skolotāji. Izskatot pieteikumus, tika vērtētas gan viņu sekmes, gan motivācijas vēstule. 3000 eiro stipendijas saņems Anna Liepiņa, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes bakalaura studiju programmas 1. kursa studente un ķīmijas skolotāja Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijā, kā arī Tots Koķis, Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes bakalaura studiju programmas 2. kursa students un ķīmijas skolotājs Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā.

“Visbiežāk skolotāji ir tie, kuri mums rada un nostiprina interesi par kādu konkrētu mācību priekšmetu, kas pēc tam tieši ietekmē arī mūsu profesijas izvēli. Tieši tāpēc ir tik svarīgi celt skolotāju profesijas prestižu un novērtējumu sabiedrībā, jo viņi liek pamatus valsts izaugsmes ceļam. Lielais ķīmijas un dabas zinību skolotāju trūkums ir satraucošs, tāpēc mums ir svarīgi sniegt savu ieguldījumu, lai Latvijai būtu jauni, motivēti un aizrautīgi skolotāji. Mūsu visi stipendiāti tam ir izcils piemērs, apliecinot, ka mums ir lieliski, iedvesmojoši un profesionāli jaunie skolotāji,” norāda AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

AS “Olainfarm” ķīmijas skolotāju stipendijas saņēmējs Tots Koķis, kurš Latvijas Universitātē 2.kursā studē ķīmiju un uzreiz pēc vidusskolas sāka strādāt kā skolotājs Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā starptautiskā bakalaurāta programmā, saka, ka: “Skolotājam ir nepieciešamas ne tikai zināšanas, bet arī pieredze nozarē, lai iedvesmotu skolēnus arī tālākai karjerai ķīmijā. “Olainfarm” stipendija man ir liels pagodinājums un arī iespēja, lai vēl vairāk laika un resursu varētu veltīt darbam ar skolēniem, rosinot saskatīt ķīmijas nozīmīgo lomu un tās praktisko pielietojumu ikdienā.” T. Koķis skolā vada arī pulciņu, kuros strādā pie nestandarta ķīmijas olimpiāžu uzdevumu risināšanas un šo zināšanu pielietojuma laboratorijas darbos. Paralēli studijām universitātē un darbam skolā arī strādā Cietvielu fizikas institūtā pie nanodaliņu sintēzēm spektroskopijas laboratorijā.

Savukārt Anna Liepiņa, kura studē 1.kursā Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē un strādā par ķīmijas skolotāju Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijā, saka, ka viņai jau kopš skolas laikiem ļoti patikusi ķīmija, tāpēc šogad iesaistījusies projektā “Mācītspēks” un sākusi darbu skolā. A.Liepiņai jau ir pārtikas tehnologa maģistra grāds, bet savu aicinājumu redz tieši ķīmijas skolotājas darbā. “Man patīk bērni un darbs ar viņiem, tāpēc gribu palīdzēt viņiem atklāt dabas zinību plašās iespējas. Man pašai vienmēr ļoti patikusi ķīmija, kur paldies jāsaka arī manai ķīmijas skolotājai. Priecājos, ka AS “Olainfarm” atbalsta jaunos skolotājus, jo šis novērtējums un atbalsts mums ir ļoti svarīgs, apliecinot, ka esam pamanīti, novērtēti un mūsu darbs ir vērtīgs,” uzsver A.Liepiņa.

Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne Linda Daniela norāda, ka šogad Latvijas Universitātē dabas zinību skolotāju programmā mācības sāka 15 jaunie studenti. No tiem deviņi izvēlējušies mācīties tieši par ķīmijas skolotājiem. Kopumā ik gadu Latvijas Universitāti pabeidz vien četri līdz pieci ķīmijas skolotāji, turklāt ne visi izvēlas strādāt skolā. “Bez profesionāliem un aizrautīgiem skolotājiem, nebūs arī nākamo ķīmiķu, inženieru, fiziķu, matemātiķu un IT speciālistu, kas tik ļoti vajadzīgi darba tirgū. Tāpēc, mūsuprāt, “Olainfarm” iedibinātā stipendija topošajiem ķīmijas skolotājiem ir lielisks piemērs sinerģijai starp akadēmisko jomu un uzņēmējdarbības vidi, kam ceram sekos arī citi uzņēmumi, palīdzot arī no savas puses jaunajiem skolotājiem augt, mācīties un iegūt pārliecību par viņu nenovērtējamo nozīmi,” uzsver profesore, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne Linda Daniela.

Šī mācību gada sākumā Latvijas skolās un pirmsskolās pietrūka 1013 pedagogu, lielākoties tieši dabaszinību mācību priekšmetos, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas informācija. Turklāt, jauno skolotāju ataudze saglabājas tikai viena procenta robežās, kas nozīmē, ka pedagogu trūkums skolās ar katru gadu tikai palielināsies. Attiecīgi arī jauniešu interese par dabaszinātņu priekšmetu padziļinātu apguvi un centralizēto eksāmenu kārtošanu šajos priekšmetos saglabājas stabili zema, jo pietrūkst pedagogu, kas šos priekšmetus varētu pasniegt. Piemēram, tikai nepilni 14% no visiem vidusskolu un speciālo skolu beidzējiem izvēlējās kārtot centralizēto eksāmenu ķīmijā, liecina Valsts izglītības un satura centra publiskotā statistika par 2022./2023. mācību gadu.

Apzinoties un novērtējot skolotāju lielo nozīmi izglītības procesā un kvalitātē, un sniedzot savu ieguldījumu tajā, lai mums ne tikai šodien, bet arī pēc gada un desmit gadiem būtu ķīmijas skolotāji, šogad AS “Olainfarm” nodibināja stipendiju programmu topošajiem ķīmijas skolotājiem. Piecu gadu laikā šim mērķim plānots atvēlēt 75 000 eiro, kopskaitā 25 jaunajiem ķīmijas skolotājiem piešķirot vienreizējas stipendijas 3000 eiro apmērā.

Ar mērķi veicināt kompetenču izglītību un nodrošināt skolotājiem nepieciešamo atbalstu un zināšanas arī no uzņēmēju puses, šā gada 25.oktobrī AS “Olainfarm” norisināsies pirmais dabaszinātņu pedagogiem veltītais pasākums “Starp mums ir ķīmija!”. Tajā pedagogiem būs iespēja ne vien uzzināt aktuālo par tendencēm ķīmijā un darbu ar jauniešiem, bet arī iepazīties ar medikamentu ražošanas procesu un uzņēmuma laboratorijām.

Statistika liecina, ka jauniešu interese par dabaszinātņu priekšmetu padziļinātu apguvi un centralizēto eksāmenu kārtošanu šajos priekšmetos saglabājas stabili zema. Piemēram, tikai nepilni 14% no visiem vidusskolu un speciālo skolu beidzējiem izvēlējās kārtot centralizēto eksāmenu ķīmijā. No tiem tikai 18% kopvērtējumā ieguva 70 un vairāk procentu. Savukārt katrs trešais eksāmena kārtotājs ieguva 40 un mazāk procentus, liecina Valsts izglītības un satura centra publiskotā statistika par 2022./2023. mācību gadu.

“Apzinoties un novērtējot skolotāju lielo nozīmi izglītības procesā un kvalitātē, šogad nodibinājām jaunu stipendiju programmu topošajiem ķīmijas skolotājiem. Taču vēlamies arī visiem pārējiem dabaszinātņu skolotājiem sniegt iespēju ielūkoties ķīmijas aizraujošajā pasaulē no uzņēmuma puses. Mums ir svarīgi, lai skolotāji savā darbā justos novērtēti, viņiem būtu nepieciešamais atbalsts un arī iedvesma. Tad to jutīs arī skolēni, veidosies savstarpējā pozitīvā ķīmija un redzēsim arī lielāku interesi no jauniešiem savu profesionālu ceļu saistīt ar ķīmiju, fiziku, bioloģiju vai matemātiku,” norāda AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Pasākumā “Starp mums ir ķīmija!”, kas notiks 25.oktobrī no plkst.11 līdz plkst.15 AS “Olainfarm”, skolotājus sagaida aizraujošs stāsts no viena no Latvijas vadošajiem ķīmiķiem un zinātniekiem Kristapa Jaudzema par aktuālo ķīmijas pasaulē. Savukārt kopā ar bērnu un jauniešu psihoterapeiti Inesi Elsiņu pedagogi būs aicināti ielūkoties jauniešu domāšanas un uztveres aizkulisēs, kas viņiem varētu palīdzēt ikdienas darbā ar skolēniem. Klātesot izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai, tiks pasniegtas arī AS “Olainfarm” stipendijas 3000 eiro apmērā diviem topošajiem ķīmijas skolotājiem.

Noslēgumā pedagogiem būs arī unikāla iespēja ielūkoties un iepazīt medikamentu ražošanas praktisko pusi AS “Olainfarm” ražotnē un laboratorijās.

Dabaszinību skolotāji aicināti pieteikties pasākumam “Starp mums ir ķīmija!” līdz šā gada 23.oktobrim, aizpildot pieteikuma anketu https://ej.uz/Olainfarm_skolotaji.  Skolotājiem pasākuma norises dienā tiks nodrošināts bezmaksas autobuss nokļūšanai no Rīgas centra uz Olaini un atpakaļ.

Tikai aptuveni katrs desmitais no Latvijas vecākiem jeb 12% izmanto speciālus satura bloķētājus, lai nodrošinātu, ka viņu atvasēm nav piekļuve vecumam neatbilstošam saturam. Satraucoši, ka šādu iespēju izmanto tikai 16% mammas un tēti, kuru bērni ir vecumā līdz sešiem gadiem. Lai arī publiskajā telpā daudz runāts gan par jēgpilnu, gan drošu internetā pieejamās informācijas izmantošanu, gandrīz puse (45%) vecāku atzīst, ka viņu kontroles mehānisms ir uzticēšanās, paļaujoties, ka bērni paši zinās un spēs izvērtēt, kāds saturs viņam ir piemērots, liecina Latvijas Bērnu Atbalsta fonda (LBAF) sadarbībā ar AS “Olainfarm” un pētījumu kompāniju “Norstat” veiktā aptauja.

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, 61% bērnu ekrānos pavada vairāk nekā trīs stundas dienā un visbiežāk viedierīces tiek izmantotas izklaidei. 44% aptaujāto vecāku atklāj, ka viņu atvases telefonā vai planšetdatorā skatās multfilmas vai dažādās interneta vietnēs pieejamos video klipus, bet 33% – spēlē spēles. Salīdzinoši tikai 6% vecāku norādījuši, ka viņu bērni viedierīces izmanto mācībām.

“Aptauja rāda, ka bērni un jaunieši viedierīces visbiežāk izmanto izklaidei un laika “nosišanai”. Viedierīces lielai daļai vecāku diemžēl ir kļuvušas par digitālām auklēm vai knupīšiem. Taču jāatzsīt, ka arī paši vecāki ar šo grēko un mēdz ienirt ekrānos arī brīžos, kad varētu laiku veltīt bērnam. Tā kā pats esmu tētis, zinu un saprotu, ka vecākiem ir jāpaspēj tik daudz, un ir reizes, kad vienīgais, kā visu paveikt un paspēt, ir bērnam iedodot viedierīci. Taču vecākiem noteikti vajadzētu kontrolēt, kādu saturu un cik ilgi bērns patērē, jo tam var būt milzīga ietekme uz bērna uzvedību un arī mentālo veselību,” uzsver LBAF vadītājs Kaspars Markševics.

Viņš īpaši aicina vecākus izmantot tehnoloģiju piedāvātās iespējas, lai parūpētos, ka bērni un jaunieši nepiekļūst viņu vecumam nepiemērotam saturam, kas var radīt dažāda veida apdraudējumu – sākot no iespējas piekļūt vecumam nepiemērotam saturam, piemēram, vardarbībai vai pornogrāfijai, līdz pat fiziskam apdraudējumam, ja interneta “draugiem” tiek nodota personīga informācija vai foto, ko var tālāk izmantot jau dažādiem mērķiem, tostarp, krāpniecībai.

LBAF nodrošina 10 mēnešu garu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu “Ceļš pie sevis”, kas paredzēts bērniem ar uzvedības traucējumiem un saskarsmes grūtībām. Kā zina stāstīt K. Markševics, arvien biežāk uzvedības traucējumus bērniem rada arī ekrānatkarības un jau vairākas ģimenes tieši tāpēc izmantojušas LBAF piedāvātos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, kas rīdziniekiem ir pieejami bez maksas.

“Pasaulē ir veikti pētījumi par to, kā viedierīču lietošana bērniem jau no agra vecuma ietekmē viņu tālāko attīstību. Bērniem pieaugot, cieš divas nozīmīgas prasmes, proti, komunikācija ar citiem cilvēkiem, un tas, kā bērni spēj pārvarēt grūtības. Tas nozīmē, ka iekļaušanās sabiedrībā, saziņa ar vienaudžiem bērnam vai jaunietim var  būt apgrūtināta. Izpausmes var būt visdažādākās – sākot no uzvedības traucējumiem līdz pat izteiktām saskarsmes grūtībām – pilnīgai izolētībai. Lai to mainītu, ir nepieciešama izpratne par notiekošo un liela vecāku iesaiste. Cīņa ar sekām var būt daudz smagāka nekā viedierīču lietošanas ierobežošana agrā bērnībā. Jā, reizēm tas prasa no vecākiem saņemšanos un atteikšanos no kaut kā sev tik nozīmīga, taču “rādīt stiķus” un visiem aizrautīgi pavadīt laiku kopā ir prioritāri. Ekrāna laika maiņa uz “laiku kopā” būs labs ilgtermiņa ieguldījums bērna vispusīgā attīstībā, veselīgāku ģimenes attiecību veidošanā un palīdzēs veidot tik ļoti nepieciešamās spējas pārvarēt grūtības ceļā uz izvirzītajiem nākotnes mērķiem,” uzsver ģimenes psihoterapeits un AS “Olainfarm” darba efektivitātes vadītājs Aldis Miglinieks.

Lai aicinātu vecākus un bērnus biežāk nolikt mālā viedierīces, LBAF sadarbībā ar AS “Olainfarm” īsteno sociālo kampaņu “Rādi bērnam stiķus, ne telefonu!”, kuras ietvaros aicina kvalitatīvi pavadīt laiku kopā ar savu atvasi. LBAF tīmekļa vietnē www.stiķi.lv ir apkopotas 22 idejas stiķiem un aizraujošām aktivitātēm, ko var īstenot kopā ar bērnu.

Baltijā vadošais farmācijas uzņēmums AS “Olainfarm” ieguvis augsto otro vietu “Baltijas Zīmolu foruma” kategorijā “Cilvēcīgākais zīmols”, savukārt tā meitas uzņēmums “Silvanols” iedzīvotāju vērtējumā ir otrs zaļākais zīmols Latvijā. AS “Olainfarm” saglabājis arī savas pozīcijas starp top 10 Latvijas zaļākajiem zīmoliem.

“Latvijas iedzīvotāju augtais novērtējums “Olainfarm” un “Silvanols” zīmoliem un mūsu ražotajiem produktiem ir vislielākā atzinība, kādu uzņēmums var saņemt par savu darbu. Lepojamies, ka esam starp cilvēcīgākajiem un zaļākajiem zīmoliem, jo cilvēcība, rūpes un sociālā atbildība pret sabiedrību, vidi un mūsu darbiniekiem ir mūsu darba pamatā. Pēdējo divu gadu laikā, kopš esam daļa no “AB City” grupas, esam vēl mērķtiecīgāk un stratēģiskāk investējuši sabiedrības labklājības, veselības un izaugsmes veicināšanā, un sabiedrības novērtējums ir apliecinājums tam, ka esam uz pareizā ceļa,” uzsver AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis, norādot, ka pašlaik uzņēmums būtiskas investīcijas veic arī sava produktu portfeļa paplašināšanā, lai līdztekus esošajiem medikamentiem nervu sistēmas, sirds un asinsvadu veselībai, kā arī pretvīrusu, antibakteriālajiem un pretalerģiju līdzekļiem, varētu nodrošināt plašāku medikamentu klāstu arī jaunos virzienos, piemēram, onkoloģijā un diabēta pacientu ārstēšanā.

“Vēlos pateikties Latvijas iedzīvotājiem par uzticību! “Silvanols” vērtības paliek nemainīgas – uzlabot cilvēku veselību un dzīves kvalitāti. Patērētājs ir kļuvis zinošāks un augstu novērtē inovatīvus produktu risinājumus veselības uzlabošanai ilgtermiņā. Turpinām strādāt pie ražošanas modernizācijas un produktu portfeļa paplašināšanas, lai Latvijā iecienītais veselības zīmols kļūtu vēl daudzveidīgāks un interesantāks gan vietējā tirgū, gan eksportā,” norāda “Silvanols” valdes priekšsēdētāja Liene Puriņa.

“Baltic Brand forum” 2023.gada pētījumā AS “Olainfarm” ir izdevies uzlabot savu pozīciju, salīdzinot ar pērno gadu, jo 2022.gadā uzņēmums ierindojās piektajā vietā cilvēcīgāko zīmolu kategorijā. Savukārt “Silvanols” zīmolam gada laikā izdevies pakāpties par vēl vienu pozīciju zaļāko zīmolu sarakstā. Pērn tas, saskaņā ar iedzīvotāju vērtējumu, bija trešais zaļākais uzņēmums Latvijā.

Aptauja apliecina, ka Latvijas iedzīvotāji augstu novērtē AS “Olainfarm” grupas uzņēmumu sniegumu un arī nozīmi Latvijas ekonomikā, sabiedrības veselībā un valsts drošībā, akcentējot tieši ieguldījumu ilgtspējīgā sabiedrības un ekonomikas attīstībā.

Jāpiebilst, ka abiem uzņēmumiem pēdējo divu gadu laikā ir izdevies sasniegt ļoti iespaidīgu izaugsmi, jo, piemēram, 2021. gadā AS “Olainfarm” “Cilvēcīgāko zīmolu” kategorijā ierindojās 57 vietā, bet “Silvanols” “Zaļāko uzņēmumu” reitingā bija 40 vietā.

J.Bundulis atgādina, ka AS “Olainfarm” galvenā misija jau vairāk nekā 50 gadus ir palikusi nemainīga – rūpēties par sabiedrības veselību un būt kopā ar pacientiem visos galvenajos veselības aprūpes posmos. Tas nozīmē ne tikai iedzīvotājiem nepieciešamo medikamentu ražošanu, bet arī atbalstot iniciatīvas un projektus, kas uzlabo Latvijas cilvēku labbūtību un valsts ilgtspējīgu attīstību. Jau vairākus gadus AS “Olainfarm” kopā ar Latvijas Bērnu Atbalsta fondu īsteno sociālās kampaņas, pērn iedibināta jauna tradīcija, pasniedzot stipendijas topošajiem ķīmijas skolotājiem, kā arī sadarbībā ar Olaines novadu sākta iniciatīva Olaines novada ģimeņu atbalstam. Tāpat uzņēmums būtiskus līdzekļus investē energoefektivitātē, zaļās enerģijas projektos un resursu ilgtspējīgākā izmantošanā.

Šā gada 21. un 22. septembrī  Baltijā vadošais farmācijas uzņēmums AS “Olainfarm” kā partneris piedalās Latvijas – Amerikas Tirdzniecības kameras rīkotajā prestižajā biznesa forumā “Spotlight Latvia”, kas norisinās ASV pilsētā Bostonā. Foruma ietvaros AS “Olainfarm” komanda tiekas arī ar potenciālajiem sadarbības partneriem, izvērtējot iespējas partnerībai gan medikamentu izstrādes, gan pieejamības nodrošināšanā.

“Mūsu pārliecība ir, ka veselības aprūpe un medikamentu pieejamība ir cilvēktiesības, nevis privilēģija. Tieši tāpēc AS “Olainfarm” savas darbības centrā vienmēr ir licis cilvēku intereses un viņu tiesības saņemt kvalitatīvu veselības aprūpi, kas ietver sevī arī medikamentu pieejamību. Neskatoties uz to, ka ASV ir bijis šūpulis virknei vadošo farmācijas nozares spēlētāju, arī mēs, AS “Olainfarm”, redzam iespējas šajā tirgū atrast savu nišu, tāpēc ASV mūsu stratēģijā ir definēts kā viens no mērķa tirgiem, pie kura izpētes un kontaktu dibināšanas arī rūpīgi strādājam. Esmu pārliecināts, ka dalība  biznesa forumos ASV jau tuvākajā laikā nesīs reālus augļus jaunās potenciālās partnerībās un sadarbības projektos,” uzsver AS “Olainfarm” padomes priekšsēdētājs Jānis Buks.

Lai aktualizētu tēmu par sadarbību un partnerību nozīmi sekmīgā farmācijas nozares attīstībā un medikamentu pieejamībā, vizītes ASV ietvaros norisināsies arī AS “Olainfarm” organizēta paneļdiskusija, kuras laikā, piedaloties starptautiskiem nozares ekspertiem, spriedīs par Latvijas un ASV partnerības iespējām farmācijas nozarē – gan izpētē un zinātnē, gan kopīgām iniciatīvām medikamentu pieejamības nodrošināšanā un jaunu tirgu apgūšanā.

AS “Olainfarm” stratēģija, kas tika pārskatīta pirms pusotra gada līdz ar uzņēmuma vairākuma akcionāru maiņu, paredz veikt būtiskas investīcijas produktu portfeļa paplašināšanā, tostarp, aptverot arī jaunas terapeitiskās grupas, piemēram, onkoloģijas un antidiabēta medikamentus. AS “Olainfarm” aktīvi un mērķtiecīgi strādā pie jaunu tirgu paplašināšanas un medikamentu reģistrācijas jaunos tirgos. Piemēram, šajā gadā AS “Olainfarm” ir reģistrējusi jaunu uroloģijā lietotu medikamentu un sākusi reģistrāciju vairākiem kardioloģijas  un pretiekaisuma produktiem virknē Rietumeiropas tirgu. Tas ļaus būtiski paplašināt AS “Olainfarm” produktu portfeli Eiropas iedzīvotāju veselībai aktuālās jomās.

Par AS “Olainfarm”

AS “AB City” meitas uzņēmums AS “Olainfarm“ ir viens no lielākajiem uzņēmumiem Baltijas valstīs ar 50 gadu pieredzi medikamentu un ķīmiski farmaceitisko produktu ražošanā. Uzņēmums ražo kvalitatīvus, drošus un efektīvus produktus Latvijai un visai pasaulei. Kopumā “Olainfarm” ražotā produkcija tiek eksportēta uz vairāk nekā 60 valstīm. Uzņēmumā ikdienas darbu veic aptuveni 840 darbinieki, nodrošinot nepārtrauktu produktu ražošanas procesu 24/7 režīmā. AS “Olainfarm” 2023.gadā atkārtoti ieguvis Zelta kategoriju Ilgtspējas indeksā un ir novērtēts kā Ģimenei draudzīgs uzņēmums.

Sociālajā kampaņā “Rādi bērnam stiķus, ne telefonu!” mudinās samazināt ekrānatkarības bērniem

Latvijā 18% jeb teju katrs piektais bērns un jaunietis vecumā līdz 18 gadiem piecas un vairāk stundas no savas dienas pavada lūkojoties viedierīcēs, bet no trim līdz piecām stundām ikdienas – 43%, liecina pēc Latvijas Bērnu atbalsta fonda (LBAF) pasūtījuma veiktā vecāku aptauja. Ņemot vērā, ka šis laiks krietni pārsniedz rekomendējamo un arvien vairāk bērnu veidojas ekrānatkarības, kas ietekmē uzvedību un attiecības ģimenē, no 13.septembra LBAF sadarbībā ar Baltijā vadošo farmācijas uzņēmumu “Olainfarm” organizē sociālo kampaņu “Rādi bērnam stiķus, ne telefonu!”.

Kampaņas mērķis ir ar praktiskiem ieteikumiem un ikdienā īstenojamiem jokiem jeb stiķiem palīdzēt samazināt ekrānos bērnu pavadītās stundas, tā vietā vairāk un kvalitatīvāk pavadīt laiku kopā ar vecākiem, draugiem vai citiem tuvajiem.

“No vienas puses iedot bērnam viedierīci un tikmēr darīt savas lietas, ir ļoti ērti. Tajā pašā laikā telefons vai planšete bieži kļūst ne tikai par pieaugušo manipulācijas un varas instrumentu pār savu atvasi, bet rada arī bērniem ekrānatkarības un uzvedības problēmas, kas pēc tam jau jārisina speciālistu kabinetos visai ģimenei kopā. Arī pie LBAF arvien biežāk vēršas ģimenes, kas kopā ar psihologiem un citiem speciālistiem risina ekrānatkarību problēmas. Tādēļ ar kampaņas palīdzību vēlamies aicināt visus Latvijas vecākus biežāk dot priekšroku laikam kopā ar bērniem, tostarp, sastrādājot kādu stiķi vai joku, tā vietā, lai bērna uzmanību novērstu ar “digitālo knupīti”,” ar sociālās kampaņas “Rādi bērnam stiķus, ne telefonu!” mērķiem iepazīstina LBAF vadītājs Kaspars Markševics.

Viņš uzsver, ka līdz šim publiskajā telpā ir runāts par pārmērīgi ilgas viedierīču lietošanas ietekmi uz bērnu un jauniešu psihi un uzvedību, taču nepietiekami ir akcentēta vecāku loma un iesaiste tajā, lai situāciju mainītu. Kampaņas ietvaros vecāki kopā ar bērniem 21 dienu ir aicināti izspēlēt kopā vismaz vienu joku, jautru atjautības uzdevumu jeb stiķi un tādējādi gūt prieku no kopā pavadītā laika.

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas izstrādātajām rekomendācijām, bērniem līdz diviem gadiem ekrānlaiks vispār nav ieteicams, bērniem no diviem līdz četriem gadiem speciālisti neiesaka pārsniegt vienu stundu, bet no pieciem līdz 17 gadiem – divas stundas.

Realitāte gan ir citādāka. Aptauja liecina, ka daudzās ģimenēs telefons un planšetdators ir kļuvis par sava veida “digitālo knupīti”. Itin bieži jeb 15% Latvijas vecāku izmanto viedierīces, lai nomierinātu un izklaidētu savas atvases situācijās, kad paši jūtas noguruši, 13% respondentu atzīst, ka tā dara, ja ir jāstrādā no mājām, bet 12% viedierīce kalpo kā efektīva metode, kad bērni ir nemierīgi publiskās vietās.

“Dažāda veida ekrāni un tehnoloģijas neizbēgami ienāk mūsu ikdienā un no tā noteikti nevaram un arī nevajag izvairīties. Taču bērniem, īpaši jau pirmsskolas vecumā, ir jābauda bērnība. Diez vai bērns atcerēsies dienu, ko būs pavadījis, skatoties multfilmas telefonā, bet piedzīvojumus ar saviem tuvajiem – gan. Neviena ierīce, lai cik jaudīga un interesanta tā arī nebūtu, nevar aizstāt attiecības ar līdzcilvēkiem. Tāpēc ļausim bērniem piedzīvot bērnību ar lieliem un maziem piedzīvojumiem, un atcerēsimies un izbaudīsim to arī paši! Es ticu, ka viens stiķis dienā, kas vecākiem prasīs līdz 15 minūtēm, bērnam dos vairāk nekā stundas, kas pavadītas ekrānā,” pārliecināts ir AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Vairāk par sociālo kampaņu “Rādi bērnam stiķus, ne telefonu!” un kopā ar bērniem īstenojamajiem uzdevumiem var iepazīties mājaslapā www.stiki.lv.

Par pētījumu:

Pēc LBAF pasūtījumu aptauju veica tirgus pētījumu kompānijas “Norstat” socioloģiskā pētījuma ietvaros šī gada augustā interneta vidē tika aptaujāti 700 Latvijas iedzīvotāji, kuriem ir bērni vecumā no 0 līdz 18 gadiem.

Šā gada pavasarī Baltijā vadošais farmācijas uzņēmums AS “Olainfarm” izveidoja jaunu ilgtermiņa stipendiju programmu topošajiem ķīmijas skolotājiem. Tajā piecu gadu laikā tiks investēti 75 000 eiro, katru gadu piešķirot piecas 3000 eiro stipendijas jaunajiem ķīmijas skolotājiem. Pirmās trīs stipendijas pasniedza pavasarī, bet līdz 30.septembrim topošie ķīmijas skolotāji ir aicināti pieteikties nākamajām divām stipendijām.

“Skolās un augstskolās tūlīt sāksies jaunais mācību gads, taču pedagogu trūkums kļūst arvien akūtāks. Virknē mācību priekšmetu, tostarp, ķīmijā, skolotāji jau tagad ir jāmeklē kā  ar uguni. Taču motivēti, aizrautīgi un novērtēti skolotāji ir kritiski svarīgi, lai bērniem radītu interesi par mācībām gan dabaszinību, gan arī citos priekšmetos. Tāpēc, novērtējot skolotāju lomu un iedrošinot jauniešus atklāt aizraujošo ķīmijas pasauli, pēc “Olainfarm” akcionāru iniciatīvas ir izveidota stipendiju programma, kurā topošos ķīmijas skolotājus aicinām pieteikties divām nākamajām rudens stipendijām,” aicina AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Topošie ķīmijas skolotāji aicināti pieteikties stipendijai līdz šā gada 30.septembrim, aizpildot motivētu pieteikuma anketu AS “Olainfarm” mājaslapā. Stipendija tiks piešķirta studentiem ar augstākajām sekmēm iepriekšējā mācību semestrī vai 1.kursa studentiem ar augstākajām atzīmēm vidusskolas atestātā. Rudens semestra stipendiāti tiks paziņoti šā gada oktobrī.

“Interesi par ķīmiju rada aizrautīgi skolotāji, tāpēc, ja vēlamies, lai jaunieši izvēlas savu nākotni saistīt ar šo dabaszinātni, mums ir jāatbalsta tieši topošie pedagogi. “Olainfarm” iedibinātā stipendija topošajiem ķīmijas skolotājiem ir lielisks piemērs sinerģijai starp akadēmisko jomu un uzņēmējdarbības vidi,” uzsver profesore, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne Linda Daniela, norādot, ka jaunajā mācību gadā 15 studenti sāks studijas, lai kļūtu par dabaszinību skolotājiem, studiju gaitām sākoties, izvēloties konkrēto priekšmetu.

Par pirmajiem trīs stipendiātiem šā gada pavasarī kļuva Latvijas Universitātes studenti – rīdziniece Marija Kramorenko, liepājniece Vika Viktorija Kreitāle un dobelnieks Mārtiņš Mārcis Pavļukovskis. Visi trīs stipendiāti paralēli studijām arī strādāja jau kā ķīmijas skolotāji, iedvesmojot skolēnus iepazīt un apgūt ķīmiju, kas paver plašas iespējas arī jauniešu tālākajā karjeras izvēlē un profesionālajā dzīvē.

Ar konkursa nolikumu var iepazīties šeit. 

Šā gada augustā Baltijā vadošo farmācijas uzņēmumu AS “Olainfarm” darba vizītē apmeklēja Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Pols Bramels (Paul Brummell CMG) un vēstniecības biznesa attīstības padomnieks Aldis Celms.

“AS “Olainfarm” stratēģiskais mērķis ir ievērojami paplašināt klātbūtni Eiropas tirgos un  Lielbritānija ir viens no mūsu galvenajiem mērķa tirgiem. Šobrīd veicam apjomīgas investīcijas produktu portfeļa paplašināšanā un jauno produktu reģistrācijā Eiropas tirgos, lai iespējami ātrāk varam atbilstoši visām prasībām Eiropas tirgos piedāvāt jaunus produktus. Mūsu mērķis ir kļūt par vienu no 10 vadošajiem farmācijas uzņēmumiem savās produktu kategorijās Eiropā un pie šī mērķa arī rūpīgi strādājam. Farmācijas nozarei ir nozīmīga loma Latvijas ekonomikā, zinātnē un sabiedrībā kopumā gan šodien, gan arī nākotnē, tāpēc esam gandarīti, ka par to klātienē pārliecinājās un novērtēja arī Lielbritānijas vēstnieks Latvijā,” norāda AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

“Man bija patiess prieks apmeklēt Olainfarm un pašam pārliecināties, kā uzņēmums attīstās un sniedz savu ieguldījumu vitāli svarīgajā globālajā izaicinājumā nodrošināt pasaules iedzīvotājiem pieejamas, atbilstošas un efektīvas zāles. Es novēlu uzņēmumam panākumus šajā misijā! Bija patīkami dzirdēt arī par uzņēmuma plāniem attīstīt sadarbību ar Apvienotās Karalistes tirgu,” uzsver Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Pols Bramels.

Tikšanās laikā puses pārrunāja AS “Olainfarm” attīstības plānus Eiropas tirgos, galvenos investīciju virzienus, kas paredz tuvākajā piecgadē investēt vismaz 100 miljonus eiro, gan arī kopējo situāciju un prasības zāļu reģistrācijai Eiropas Savienībā (ES) un arī Lielbritānijā. Medikamentu izstrādes, licencēšanas un reģistrācijas process ir stingri regulēts un laikietilpīgs, taču jau šā gada martā “Olainfarm” noslēdza jauna uroloģijā lietotā medikamenta reģistrāciju vairākos Eiropas tirgos un reģistrācijas procesā ir vēl vairāki produkti kopskaitā vismaz 10 ES valstīs. Šobrīd izstrādes procesā ir aptuveni 50 jauni produkti, kas ļaus uzņēmumam paplašināt savu produktu portfeli atbilstoši Rietumvalstu tirgu vajadzībām.

AS “Olainfarm” akcionāri, AS “AB City”, ir apstiprinājuši 100 miljonu eiro investīcijas tuvākajai piecgadei. Tās paredzētas gan jaunu produktu izstrādei un tehnoloģiju pārnesei, gan gatavo zāļu formu ražošanas jaudu palielināšanai, aktīvo farmaceitisko vielu ražošanas paplašināšanai, kvalitātes kontroles laboratoriju modernizācijai, pētniecības un attīstības laboratoriju izveidei, noliktavu paplašināšanai un modernizācijai, automatizācijas projektiem un notekūdeņu attīrīšanas stacijas un tīklu rekonstrukcijai. Tāpat investīcijas paredzētas arī ilgtspējas iniciatīvām un zaļās enerģijas plašākai izmantošanai ražošanā.

Tie jaunieši, kuriem vienādojums 2CO+O2→2CO2 nozīmē piedzīvojumu aizraujošajā pasaulē, tiek aicināti savu nākotni saistīt ar ķīmijas, farmācijas un veselības aprūpes nozari.

Studijas ķīmijā, farmācijā un veselības aprūpē piedāvā gan universitātes, gan arodizglītības iestādes, piemēram, Rīgas Tehniskās universitātes Olaines Tehnoloģiju koledža, Rīgas Valsts tehnikums, Rīgas Stradiņa universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, kā arī Latvijas Universitāte.

Savukārt ķīmijas un farmācijas praktiskās puses ir iespējams iepazīt praksē A/S “Olainfarm”. Uzņēmums ik gadu piedāvā apmaksātas ilgtermiņa (vairāk par mēnesi) prakses vietas ķīmijas, bioloģijas un farmācijas studentiem darbā laboratorijās un ražošanā. Vairāk par prakses iespējām var uzzināt mūsu mājaslapā. Pēc prakses intereses gadījumā ir iespēja turpināt darbu kādā no AS “Olainfarm” struktūrvienībām, veidojot savu karjeru un izaugsmi kopā ar citiem vairāk nekā 840 AS “Olainfarm” darbiniekiem.

Darbs vienā no Baltijas vadošajiem farmācijas uzņēmumiem nozīmē gan plašas karjeras izaugsmes iespējas starptautiskā vidē, gan arī dažādus papildu labumus, ko uzņēmums nodrošina saviem darbiniekiem. Piemēram, apmācības, papildu brīvdienas dzīvei svarīgos notikumos, kolektīvos pasākumus, dotāciju pusdienām, kā arī bezmaksas autobusu Rīga-Olaine-Rīga.

To, cik dažādas ir karjeras iespējas AS “Olainfarm”, var uzzināt mūsu aktuālajā Vakanču sadaļā.

Līdztekus tam uzņēmums atbalsta arī jaunos speciālistus, sniedzot finansiālu atbalstu ķīmijas un farmācijas studentiem. Ik gadu AS “Olainfarm” trim labākajiem Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas studentiem piešķir stipendiju, kā arī atbalsta labākos Latvijas Universitātes topošos ķīmijas skolotājus.

Jūlijā lielākā daļa Latvijas augstskolu un koledžu gaida studētgribētāju pieteikumus. Diemžēl katru gadu šajā laikā ķīmijas un farmācijas nozares uzņēmumi ir spiesti runāt par vienu un to pašu problēmu – interese par studijām dabas zinātņu un tehnoloģiju jomā ir nepietiekama. Tas nozīmē, ka pavisam drīz mums virknē nozaru trūks speciālistu, kas varētu veidot Latvijas nākotnes veiksmes stāstu. Ko darīt? Pirmais – ir jāmaina priekšstats, kā jaunieši raugās uz ķīmijas un farmācijas nozari un karjeras perspektīvām tajā.

Šī gada jūnijā Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija, kuras biedrs ir arī AS “Olainfarm”, publicēja skolēnu aptaujas rezultātus, kas atklāj skaudro realitāti – vidusskolu absolventu ieskatā eksaktās zinātnes ir sarežģītas un neinteresantas, kā arī neredz sev karjeras iespējas šajās nozarēs. Šī aptauja liecina, ka jauniešu vidū par eksaktajām zinātnēm ir virkne stereotipu un mītu, nevis faktos balstīti argumenti. Tādēļ uzskatu par savu pienākumu sniegt savu nelielu artavu to kliedēšanā. Sāksim ar karjeras iespējām.

Latvijas eksporta stūrakmens

Ķīmijas un farmācijas nozare izsenis ir bijusi viens no Latvijas tautsaimniecības balstiem. Šī industrija ieņem piekto vietu pēc apgrozījuma visu apstrādes rūpniecības nozaru vidū, un vairāk nekā 70% no saražotās produkcijas ir paredzēta eksporta tirgiem. Saskaņā ar ekspertu aplēsēm, farmācijas eksportā mūsu valsts ierindojas starp pasaules lielvalstīm, ieņemot augsto 38. vietu. Tas nozīmē, ka industrijas speciālistiem ir iespēja strādāt starptautiska līmeņa uzņēmumos, ar fantastiskām karjeras izaugsmes iespējām internacionālā vidē. Likumsakarīgi, ka arī atalgojums farmācijas nozarē strādājošiem ir par 25% augstāks nekā vidēji Latvijā kopumā – šī gada otrajā ceturksnī tas pārsniedza  jau 1980 eiro.

Kopumā farmācija tiek pamatoti uzskatīta par vienu no nozarēm, ko nākotnē sagaida vēl straujāka izaugsme un potenciāls, ņemot vērā izaicinājumus, ko šī nozare palīdz risināt, rūpējoties par cilvēku veselību un dzīves kvalitāti. Attiecīgi arī karjeras un izaugsmes iespējas ir visdažādāko līmeņu un kvalifikāciju speciālistiem – sākot no ķīmiķiem un farmaceitiem, beidzot ar iekārtu operatoriem un kvalitātes speciālistiem. Tāpēc jauniešus, kuri tagad ir izvēles priekšā, kur studēt un kādu profesiju izvēlēties, aicinu droši un ar pārliecību meklēt ķīmijas, farmācijas, veselības aprūpes, biotehnoloģiju, iekārtu operatoru un citas programmas, ko piedāvā gan augstskolas, gan arī koledžas. Skaidrs, ka tieši speciālistu trūkums ir viens no riska faktoriem, kas var kavēt nozares izaugsmes tempus un potenciālu. Tāpēc ir pēdējais laiks meklēt praktiskus un radošus risinājumus tam, lai radītu interesi par ķīmiju un citām dabas zinātnēm. Noteikti nebūšu pirmais, kurš to saka, taču nenovērtējama loma šajā procesā ir ķīmijas un dabaszinātņu skolotājiem, kā arī mācību saturam un programmai visos izglītības sistēmas posmos.

Iemācīt un padarīt aizraujošu

Ar to, cik ķīmija ir aizraujoša, bērnus ir jāiepazīstina jau bērnudārzā. Pēcāk iegūtā pārliecība ir jānostiprina, pieliekot klāt teorētiskās un praktiskās zināšanas, mācību stundās pamatskolā un vidusskolā. Tas nozīmē, ka mums ir vajadzīgi aizrautīgi skolotāji, kuri var un grib ievest skolēnus aizraujošajā ķīmijas pasaulē. Taču arī šeit mēs saskaramies ar problēmu. Kā liecina Izglītības un zinātnes ministrijas statistika, 2021./2022. akadēmiskā gada sākumā Latvijas augstākās izglītības iestādēs bija 77 000 studējošo. No tiem tikai 10% apgūst dabaszinātnes, matemātiku un informācijas tehnoloģijas, un tikai 6,6% izvēlējušies izglītības zinātni, turklāt studējošo skaitam ar izglītību saistītajās zinātnēs ir tendence samazināties. Iepriekšējā mācību gadā Latvijas Universitātē par ķīmijas skolotājiem studēja astoņi jaunieši. Ja Latvijas skolās jau tagad trūkst aptuveni divtūkstoš skolotāju, tad pēc pāris gadiem tie būs jau četri un vairāk tūkstoši. Dabaszinātņu priekšmeti nav izņēmums. Šajos mācību priekšmetos pedagogus ir atrast vēl grūtāk.

Domājot par risinājumiem ir jāatceras, ka skolotājs noteikti ir misijas profesija, taču arī viņiem ir jāsaņem cienīgs atalgojums par savu darbu. Ja mēs kā valsts vēlamies, lai skolotāji rūpējas par jauno paaudzi, mums ir jāparūpējas par viņiem. Ar rūpēm saprotu gan viņu darba materiālo novērtējumu, gan arī cieņu, novērtējumu un skolotāju profesijas prestižu sabiedrībā.

Rūpēties par skolotājiem

Par pedagogu atalgojumu lemj atbildībā Izglītības un zinātnes ministrija, un industrija to tieši ietekmēt nevar, taču mēs kā uzņēmēji varam iesaistīties vismaz divos veidos. Pirmkārt, apzinīgi maksājot visus nodokļus, lai valstij ir resursi pedagogu algošanai. Otrkārt, darba devējiem, ir jāpalīdz veicināt jauniešu interesi par eksakto zinātņu mācību priekšmetiem, stiprinot skolotāja darba prestižu. Tikai tā ilgtermiņā varēsim nodrošināt zinātnes un inovāciju attīstību Latvijā, stiprināt uzņēmējdarbību jomās ar augstu pievienoto vērtību un veicināt starptautisko konkurētspēju. No savas puses jau esam iedibinājuši īpašu “Olainfarm” stipendiju topošajiem ķīmijas skolotājiem un tās ietvaros 25 jaunie speciālisti saņem katrs 3000 eiro stipendiju. Protams, 25 stipendiāti nevarēs atrisināt visus darbaspēka izaicinājumus Latvijā, bet, liekot spēkus kopā, paveiksim daudz vairāk! Ļoti ceru, ka mūsu piemēram sekos arī citi uzņēmumi neatkarīgi no nozares, sniedzot savu ieguldījumu, lai radītu papildu motivāciju un novērtējumu jaunajiem skolotājiem, kuri jau tagad ar savu darbu liek pamatus nākotnes Latvijai.

Tādēļ aicinu visus Latvijas ķīmijas un farmācijas uzņēmumus, neatkarīgi no darbinieku skaita un apgrozījuma, sniegt savu ieguldījumu tajā, lai šajā, nākamajā un 2030. gadā mums būtu skolotāji, kuri palīdz skolēniem iepazīt un izzināt aizraujošo ķīmijas pasauli!

Raksts pārpublicēts no portāla Delfi.lv (19.07.2023).

Turpinot uzņēmuma attīstību un orientēšanos uz rietumu tirgiem, AS “Olainfarm” 2023. gadā reģistrējusi jaunu uroloģijā lietotu medikamentu un sākusi reģistrāciju vairākiem kardioloģijas  un pretiekaisuma produktiem. Tas ļaus būtiski paplašināt AS “Olainfarm” produktu portfeli Eiropas iedzīvotāju veselībai aktuālās jomās. Medikamentu reģistrācija sākta kopumā 10 Eiropas Savienības (ES) valstīs.

Jaunais AS “Olainfarm” antibakteriālais uroloģijas līdzeklis jau reģistrēts piecās valstīs – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Čehijā un Slovākijā. Savukārt divi kardioloģijas produkti – hemostatisks līdzeklis un antitrombotisks līdzeklis – pieteikti reģistrācijai 10 ES valstīs: Francijā, Spānijā, Itālijā, Vācijā, Polijā, Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Čehijā un Slovākijā. Tikmēr Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Francijā, Slovākijā un Spānijā sākta seruma lipīdus modificējoša līdzekļa reģistrācija. Pretiekaisuma un pretreimatisma līdzekļa, kā arī endokrīnās terapijas līdzekļa reģistrācija sākta deviņās valstīs (Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Vācijā, Spānijā, Itālijā, Čehijā un Slovākijā).

““Olainfarm” mērķis ir jau tuvāko piecu gadu laikā kļūt par vienu no 10 nozīmīgākajiem farmācijas uzņēmumiem Eiropā, piedāvājot zāles nozīmīgākajos sabiedrības veselības virzienos. Sirds un asinsvadu slimības ir izplatītākais nāves cēlonis pasaulē, veidojot arvien augošu pieprasījumu pēc kardioloģijas produktiem. Tāpat kontekstā ar augsto saslimstību ar prostatas vēzi un urīnceļu infekcijām, pieaug interese par uroloģijas produktiem. Jaunu produktu izstrāde un reģistrācija starptautiskajos tirgos šajās terapeitiskajās jomās ir būtisks solis uzņēmuma pozīcijas nostiprināšanai Rietumvalstu tirgos. Pašlaik “Olainfarm” produktu portfelī ir vairāk nekā 60 gatavo zāļu formu un 25 aktīvās vielas – farmaceitisko produktu izejvielu bāze. Izmantojot tās jaunu gatavo farmaceitisko preparātu ražošanai, iegūsim lielāku neatkarību no tirgus svārstībām un loģistikas ķēžu pārrāvumiem,” uzsver AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Farmācijā jaunu produktu ražošanas sākšanai ir vajadzīgi vairāki gadi, tāpēc AS “Olainfarm” saskaņā ar savu ilgtermiņa attīstības stratēģiju plāno attīstīt un ražot produktus, kas būs nepieciešami un pieprasīti arī nākotnē, liekot uzsvaru uz farmaceitiskajiem produktiem, kam tuvākajos gados beidzas patentu aizsardzība. Tos plānots piedāvāt Baltijas un Eiropas, kā arī, iespējams, Amerikas tirgū. Vienlaikus uzmanība tiek pievērsta arī Centrālāzijas valstīm – Kazahstānai, Turkmenistānai, Uzbekistānai, kur vērojama pozitīva tirgus izaugsmes dinamika.

Kopumā uzņēmuma attīstībā – jaunu produktu izstrādē un reģistrācijā, ražošanas modernizācijā, paplašināšanā, digitalizācijā, jaunu iekārtu un tehnoloģiju iegādē, IT sistēmas modernizācijā u. c. aktivitātēs – tuvākajos gados plānots investēt teju 32 miljonus eiro, kas ir daļa no vērienīgā AS “Olainfarm” akcionāru apstiprinātā 100 miljonu eiro investīciju plāna. Investīciju mērķis ir būtiski palielināt “Olainfarm” ražošanas jaudas, eksporta potenciālu Rietumvalstu un Āzijas tirgos, tuvākajā piecgadē kļūstot par vienu no TOP 10 Eiropas nozīmīgākajiem farmācijas uzņēmumiem.

Šā gada jūnija sākumā veselības ministre Līga Meņģelsone darba vizītē apmeklēja vienu no Baltijā vadošajiem farmācijas uzņēmumiem AS “Olainfarm”, lai pārrunātu aktuālos veselības aprūpes jautājumus gan attiecībā uz veselības aprūpes finansējumu, medikamentu pieejamību, gan arī klīnisko farmaceitu lomu veselības aprūpes sistēmā un pacientu pieredzes jautājumiem. Tāpat ministre iepazinās ar uzņēmuma darbību, attīstības mērķiem, kā arī investīciju projektiem, lai tuvākajā piecgadē uzņēmums kļūtu par vienu no TOP 10 farmācijas uzņēmumiem Eiropā savās produktu kategorijās.

“Augstu vērtēju “Olainfarm”  ieguldījumu ekonomikā, zinātnē un arī sabiedrības veselības veicināšanā. Mūsu kopīgs uzdevums ir veidot un attīstīt Latvijas veselības aprūpes sistēmu, lai tā spētu nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumos visos tās posmos. Līdztekus uzlabojumiem ambulatoro pakalpojumu pieejamībā, ģimenes ārstu sistēmas stiprināšanai un slimnīcu tīkla attīstībai, ir ļoti svarīgi celt arī farmaceitu profesijas prestižu sabiedrībā un nozīmi veselības aprūpē, jo šie speciālisti ir tie, kuri ar savām zināšanām un kompetencēm pacientiem bieži kalpo kā pirmais atbalsts un padomdevējs. Te es redzu lielu potenciālu sadarbībai arī ar farmācijas uzņēmumiem – gan veidojot interesi apgūt zināšanas farmācijas jomā, gan atbalstot studentus, kuri jau šo profesionālo ceļu izvēlējušies,” tikšanās laikā uzsvēra veselības ministre Līga Meņģelsone.

L. Meņģelsone darba vizītē tikās ar AS “Olainfarm” vadību un speciālistiem, lai pārrunātu aktuālos jautājumus Latvijas veselības aprūpē un farmācijā, kā arī apmeklēja AS “Olainfarm” ražotni, iepazīstot medikamentu ražošanas, kvalitātes kontroles un izstrādes procesus. Ministre augstu novērtēja AS “Olainfarm” pienesumu gan kopējā veselības aprūpes sistēmā, gan arī ekonomikā.

“Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kas var lepoties ar tik spēcīgām farmācijas tradīcijām un attīstītu nozari. Latvijā nodrošinām pilnu zāļu pētniecības, izstrādes, attīstības un apgādes ķēdi. “Olainfarm”, pateicoties akcionāriem, ir uzņēmis strauju attīstības ceļu, novirzot apjomīgas investīcijas pētniecībā un attīstībā, produktu piedāvājumā, kā arī eksporta tirgu ekspansijā, lai Latvijas farmācija nostiprinātu savu vietu Eiropas un pasaules tirgū. Tāpat mūsu uzmanības fokusā ir kopējā sabiedrības veselība un aprūpes sistēmas pilnvērtīga darbība, kur būtisks priekšnoteikums ir cieša sadarbība starp dažādiem nozares dalībniekiem un publisko sektoru, neaizmirstot, ka uzmanības centrā ir cilvēks, viņa veselība un vajadzības,” norāda AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

AS “Olainfarm” produktu portfelī ir 60 gatavo zāļu formu, 25 aktīvās farmaceitiskās vielas un vairāk nekā 20 starpproduktu, tostarp medikamenti centrālās nervu sistēmas darbības uzlabošanai, sirds un asinsvadu veselībai, gastroenteroloģisko slimību ārstēšanai, pretvīrusu, antibakteriālie un pretalerģiju līdzekļi. Produktu portfelis tiek pastāvīgi papildināts ar jauniem produktiem. Šobrīd uzņēmumam izstrādē ir aptuveni 50 gatavās zāļu formas, bet medikamentu reģistrācijas process notiek vismaz 10 jaunos tirgos.

AS “Olainfarm” aktīvi strādā pie jaunu produktu reģistrācijas Eiropas tirgos, tāpēc puses pārrunāja arī nepieciešamos uzlabojumus sadarbības mehānismos, lai Latvijas ražotājiem medikamentu reģistrācijas process noritētu raitāk. Tāpat tika apspriesta nepieciešamība Valsts civilās aizsardzības plānā iekļaut konkrētus mehānismus un instrumentus attiecībā uz valsts zāļu rezervju veidošanu un uzturēšanu, lai nodrošinātu pacientiem medikamentu pieejamību ārkārtas situācijās, kad varētu būt traucētas regulārās piegādes.

Tikšanās laikā puses pārrunāja arī farmaceitu nozīmīgumu un lomu veselības aprūpes sistēmas pilnvērtīgā funkcionēšanā un nepieciešamību atbalstīt jauno farmaceitu izglītības procesu, kopīgiem spēkiem ceļot profesijas prestižu un vērtību sabiedrībā, jo tieši farmaceiti bieži ir pirmais kontaktpunkts pacientiem. Tāpat sarunā tika aktualizēti darbaspēka un kvalificētu speciālistu pieejamības jautājumi, ņemot vērā gan demogrāfiskās tendences, gan  arī izglītības sistēmas spēju reaģēt un sagatavot tirgū nepieciešamos speciālistus. Lai skolēniem radītu interesi par ķīmijas apguvi, AS “Olainfarm” topošu ķīmijas pedagogu atbalstam tuvākajos piecos gados investēs 75 000 eiro, pasniedzot īpašas stipendijas. Tāpat uzņēmums sadarbībā ar RSU Absolventu asociāciju jau 13 gadus pasniedz stipendijas farmācijas studentiem, kā arī sadarbojas ar citām izglītības iestādēm, lai veicinātu un atbalstītu interesi un ķīmijas apguvi. Apjomīgas investīcijas uzņēmums veic arī automatizācijā un ražošanas modernizācijā.

Farmācijas uzņēmuma AS “Olainfarm” nodrošināto 1400 eiro stipendiju ikgadējā konkursā ieguvušas trīs Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Farmācijas fakultātes 4. kursa farmācijas studentes – Anete Vircava no Salaspils, Anna Novosada no Daugavpils un Jūlija Gurinoviča no Ventspils. “Olainfarm” stipendiju spožākajiem farmācijas studentiem piešķir jau 13. gadu, lai veicinātu izcilību Latvijas farmācijas nozarē.

“Zināšanas farmācijā jauniešiem sniedz fantastiskas karjeras iespējas – sākot ar ļoti atbildīgo farmaceita darbu aptiekā, un beidzot ar darbu zinātnē, zāļu reģistrācijā un jaunu medikamentu izstrādē. Jauniešu interese par farmācijas jomu ir ārkārtīgi svarīga gan farmācijas nozares attīstībai, gan arī sabiedrības kopējai veselībai, jo farmaceits bieži ir pirmais cilvēks, pie kura vēršamies, ja ir kādas saslimšanas pazīmes vai vēlamies uzlabot savu veselību. Tāpēc esmu priecīgs par katru farmācijas studentu un īpaši gandarīts par viņu izcilajiem sasniegumiem studijās, kas ļaus veicināt izcilību Latvijas farmācijas nozarē,” norāda Juris Bundulis, AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs.

Visas trīs stipendiātes, kurām vidējā atzīme ir virs deviņām ballēm, farmaceita profesijā saista plašās darba iespējas un pētnieciskais darbs. Interese par nozari viņām radusies ģimenes ietekmē, jo veselības aprūpē strādā kāds no radiniekiem.

4. kursa studente Anete Vircava no Salaspils atzīst, ka mācību procesā galvenokārt paļaujas uz loģisko domāšanu un izpratni. Jau vidusskolas laikā viņu aizrāva ķīmija un bioloģija, un interesi par farmāciju veidojis arī vecākais brālis, kurš arī studējis šajā pašā nozarē. Izvēli noteikusi arī vēlme palīdzēt cilvēkiem. Anete atzīst, ka šobrīd viņu visvairāk saista darbs laboratorijā, tāpēc priecājas par iespēju jau tuvākajā laikā doties praksē “Olainfarm”, kas ļaus vēl labāk iepazīt zāļu ražošanas procesu, īpaši pētniecību, un palīdzēs viņai arī izlemt, kurā jomā specializēties. Līdztekus studijām viņa jau ieguvusi pirmo pieredzi pētniecībā, kopā ar kolēģiem veicot pētījumu RSU Farmācijas ķīmijas katedrā par jaunu zāļu saturošu hidrogelu sterilizācijas metodi. Tāpat viņa praktisko pieredzi iegūst, studijas apvienojot ar vecākās laborantes darbu Rīgas Stradiņa universitātē.

Savukārt 4. kursa farmācijas studentei Annai Novosadai no Daugavpils ir ne vien augstas sekmes studijās, bet viņa aktīvi darbojas arī Latvijas Farmācijas studentu asociācijā un pārstāv vietējo studentu intereses Eiropā. Annas interese par farmāciju veidojusies jau bērnībā, jo viņas mamma ir farmaceite. Paralēli mācībām Anna strādā Organiskās sintēzes institūta Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijā par laboranti un tieši šajā darbavietā nesen veikusi arī pētniecisko darbu, pētot Sigma-1 receptora lomu galvas smadzeņu darbības traucējumu attīstībā pēc galvas traumas. Par šo pētījumu viņa šogad ieguva pirmo vietu studentu konferencē farmakoloģijas novirzienā “Olainfarm” atbalstītā notikuma “RSU Research Week” ietvaros. Jauniete plāno turpināt studijas doktorantūrā, tās apvienojot ar farmaceita darbu aptiekā. Viņa nešaubās, ka to spēs, jo jau tagad veiksmīgi apvieno darbu laboratorijā ar studijām.

4. kursa studenti Jūliju Gurinoviču no Ventspils veselības aprūpes joma saista kopš bērnības, iedvesmojoties no mammas – ģimenes ārstes. Jūlija jau tagad apvieno studijas ar darbu aptiekā. Viņa ir gandarīta, ka, neskatoties uz to, ka ir vēl studente, viņai ir izdevies iegūt cilvēku uzticību un viņi labprāt vēršas pie viņas pēc padoma. Strādājusi gan aptiekā Ventspilī, gan aptiekās Rīgā, secinot, ka farmaceita darbā ļoti svarīga ir empātija. Viņa uzskata, ka kopumā sabiedrība nepietiekami novērtē farmaceita profesiju un farmaceitu plašās zināšanas par medikamentiem, to iedarbībām, lietošanu un medikamentu gatavošanu.

“Olainfarm” stipendijas RSU Farmācijas fakultātes studentiem piešķir kopš 2011. gada. Konkurss stipendijām tiek rīkots kopīgi ar RSU Absolventu asociāciju, izvērtējot gan jauno farmaceitu atzīmes, gan arī studentu sniegumu pētniecībā un zinātnē. Stipendijas mērķis ir finansiāli atbalstīt talantīgākos studentus, kā arī dot iespēju iepazīties ar karjeras iespējām nozarē un uzņēmumā jau studiju laikā. “Olainfarm” katru gadu piešķir trīs stipendijas RSU Farmācijas fakultātes pēdējo gadu studentiem, kā arī nodrošina prakses iespējas. Stipendiāti tiek noteikti konkursa kārtībā, vidējai atzīmei jābūt virs 7,5 ballēm.

Veicinot ķīmijas un farmācijas industriju attīstību, “Olainfarm” izveidojis arī stipendiju topošajiem ķīmijas skolotājiem, ko šogad pasniedza pirmo reizi. “Olainfarm” jauno ķīmijas pedagogu atbalstā turpmākos piecus gadus investēs 75 000 eiro.

“Ķīmija nav tikai formulas, vienādojumi un ķīmisko elementu tabula, tā ir aizraujoša pasaule, kas mūsu dzīvē ir ik uz soļa – katrā ķīselī vai zupas šķīvī, dārza dobē un kosmētikas maciņā,”

saka ķīmijas skolotājs un Olainfarm stipendiāts Mārtiņš Mārcis Pavļukovskis*. Viņš ir pārliecināts, ka zināšanas šajā mācību priekšmetā var būt par pamatu daudzām labi apmaksātām profesijām un hobijiem, taču mācīšanos nedrīkst iekavēt.

Eksperimenti pirmsskolēniem

“Pirms vispār sākt apgūt skolas programmu, manuprāt, svarīgi saprast, ka visa mūsu dzīve, arī mēs paši, ir nebeidzams ķīmisks process. Piemēram, ēdiena gatavošana – dažādas vielas tiek karsētas, sajauktas, mainītas to proporcijas un agregātstāvokļi, lai beigās iegūtu gardu maltīti,” saka skolotājs un atklāj, ka pats, sākot skolēniem stāstīt jebkuru jaunu mācību vielu, cenšas to sasaistīt ar reālo dzīvi. Piemēram, mācot par skābēm, ir vērts pieminēt, ka sālsskābe katram no mums ir arī kuņģī, tāpat skābes un bāzes ikviens skolēns var fiksēt, izlasot sadzīves ķīmijas līdzekļu sastāvu. Interesi par ķīmiju vairo arī dažādi eksperimenti un paraugdemonstrējumi.

“Nesen pie mums skolā viesojās bērnudārznieki, kas nākamgad sāks skolas gaitas. Ilgi domāju, kā viņiem pastāstīt par ķīmiju, ko parādīt, kā ieinteresēt. Nolēmu nodemonstrēt plašāk eksperimentu ar neņūtona šķidrumu. Tā ir viela, kas vienlaikus var uzvesties gan kā šķidrums, gan kā cieta viela atkarībā no ārējo faktoru iedarbības. Lai ieinteresētu bērnus par ķīmiju, šādu eksperimentu var veikt arī mājās. Tas notiek šādi: samaisām ūdeni ar kartupeļu cieti, līdz izveidojas vienmērīga masa. Tā ir plūstoša, bet, ja šajā šķidrumā strauji ievieto pirkstu, vai strauji to cenšas izraut, šķidrums acumirklī sacietē un pirkstu ir grūti pakustināt. Šis vienkāršais eksperiments radīja gan bērnu, gan klātesošo pieaugušo sajūsmu, un es ne mirkli nešaubos, ka vismaz daļa no viņiem padomāja – o, tā ķīmija nemaz nav garlaicīga! Turklāt teju ikviens taču ar šādu vielu ir saskāries – tieši tā, tikai citās proporcijās gatavo visparastāko ķīseli,” saka Mārtiņš Mārcis Pavļukovskis.

Viņš iesaka ķīmiskos procesus kopā ar bērnu pārrunāt un pētīt, arī stāstot par to, kāpēc uz ielām tiek kaisīts sāls (jo sāls kavē ūdens sasalšanu), skatoties, kā šķīst cukurs tējā, un no kādiem materiāliem var, bet no kādiem nedrīkst būvēt māju. Savās mācību stundās viņš novērojis, ka bērniem aktuāli ir saprast, kāpēc notiek tā, kā notiek.

Ja arī pašam pieaugušajam pietrūkst zināšanu, lai atbildētu uz bērna jautājumiem, informāciju var kopīgi meklēt grāmatās, internetā, Youtube, jautāt Chat GPT. Galvenais – radīt un noturēt interesi, jo, tā kā ķīmija ir mums visapkārt, šīs zināšanas noderēs arī tad, ja nākamā profesija tiks izvēlēta citā jomā.

Svarīgi neiekavēt mācību vielu

Protams, arī ķīmijā, līdzīgi kā daudzos citos mācību priekšmetos, atsevišķas lietas ir vienkārši jāiemācās. Lai ķīmijā virzītos uz priekšu, ir jāpārzina vielu nosaukumi un formulu sastādīšana, ķīmiskās reakcijas un aprēķina uzdevumi,” saka skolotājs. Vai ir kāds triks, kā viegli un ātri apgūt elementu un vielu nosaukumus? “Klasē periodiskā tabula visiem ir priekšā. Bet vielu formulām ir jāsaprot pamatlietas – kas ir oksīdi, skābes, bāzes un sāļi. Ja šīs definīcijas iemācās, tad var saprast, ar ko atšķiras nosaukumu veidošana katrā no šīm klasēm. Un tad vēl jāapgūst tikai daži knifiņi,” saka skolotājs, uzsverot, ka tas ir pamatu pamats, jo bez vielu formulām nevar sastādīt ķīmisko reakciju vienādojumus un ķīmijas apguves process apstājas.
Pēc viņa vārdiem, vēl viens klupšanas akmens mēdz būt aprēķina uzdevumi ķīmijā, kas ir cieši saistīti ar matemātiku. Ja klibo matemātika, tad diemžēl grūtības var būt arī ķīmijā, tomēr, apmeklējot mācību stundas, nepieciešamības gadījumā arī konsultācijas un patstāvīgi mācoties, visi šķēršļi ir uzveicami, pārliecināts ir skolotājs.

“Ķīmija ir tas mācību priekšmets, ko nevar apgūt trīs dienas pirms eksāmena. Tāpēc ļoti svarīgi sevi disciplinēt un mācīties sistemātiski, neizlaižot pamatus,” teic Mārtiņš Mārcis Pavļukovskis.

Ķīmija – logs uz iespējām

Gatavojoties eksāmeniem, skolotājs iesaka kārtīgi izpētīt un sekot eksāmena programmai, sašķirojot informāciju – ko es zinu un ko – nezinu, un tad īpašu uzmanību pievērst tam, kur vēl ir robi. Ieteicams izskatīt pēdējo četru, piecu gadu eksāmenus ķīmijā, jo, lai arī šogad vidusskolēniem, kuri izvēlējušies padziļināto kursu ķīmijā un šajā priekšmetā kārtos eksāmenu, pirmo reizi būs eksāmens atbilstoši Skola 2030 vadlīnijām, svarīgākais tik un tā ir izpratne par eksāmenā iekļautajiem uzdevumiem.

Tiem, kuri eksāmeniem gatavosies nākamajā mācību gadā, viņš iesaka apmeklēt arī RSU vai citu augstskolu piedāvātos kursus ķīmijā, īpaši, ja plānotā studiju programma ir saistīta ar ķīmiju. “Mācīties ķīmiju ir svarīgi arī tāpēc, ka tā paver ļoti labas karjeras iespējas, jo tā ir pamats daudzām profesijām – bez tās neiztikt, ja vēlaties kļūt par ārstu, ķīmiķi, farmaceitu, dārznieku, mežsaimnieku, pavāru utt. Tāpēc mācieties ķīmiju – tā palīdzēs labāk saprast procesus dabā un mūsos pašos. Galu galā mēs katrs esam viens apjomīgs un sarežģīts ķīmiskais savienojums. Mūsu domas, sāpes un pat iemīlēšanās ir ķīmisko procesu rezultāts. Tā ir aizraujoša zinātne, ar kuru mēs sastopamies ik uz soļa,” teic pedagogs.

*Mārtiņš Mārcis Pavļukovskis apgūst ķīmijas skolotāja profesiju Latvijas Universitātē, līdztekus studijām māca ķīmiju pamatskolas un vidusskolas klasēm Rīgas 47. vidusskolā un ir arī 10. klases audzinātājs. Viņš ir viens no trim pirmajiem jaundibinātās Olainfarm stipendijas topošajiem ķīmijas skolotājiem ieguvējs.

Šodien, 13. aprīlī, pasniegtas pirmās AS “Olainfarm” stipendijas topošajiem ķīmijas skolotājiem. Lai rosinātu nozares attīstību jau skolas līmenī un veicinātu jauniešu interesi par ķīmijas apguvi, topošo ķīmijas pedagogu atbalstam uzņēmums investēs 75 000 eiro, turpmākos piecus gadus katram no 25 izcilākajiem topošajiem ķīmijas skolotājiem piešķirot vienreizēju stipendiju 3000 eiro apmērā. Par pirmajiem trīs stipendiātiem kļuvuši Latvijas Universitātes studenti – rīdziniece Marija Kramorenko, liepājniece Vika Viktorija Kreitāle un dobelnieks Mārtiņš Mārcis Pavļukovskis.

Kā liecina Izglītības un zinātnes ministrijas statistika, 2021./2022. akadēmiskā gada sākumā Latvijas augstākās izglītības iestādēs bija 77 000 studējošo. No tiem tikai 10% apgūst dabaszinātnes, matemātiku un informācijas tehnoloģijas un tikai 6,6% izvēlējušies izglītības zinātni, turklāt studējošo skaitam ar izglītību saistītajās zinātnēs ir tendence samazināties.*

“Mēs nezinām, kuras profesijas būs vajadzīgas pēc pieciem un 10 gadiem, bet zinām, kādas prasmes, kuras iedod skola, būs vajadzīgas. Tāpēc ļoti svarīgi ir skolotāji, lai jaunieši varētu adaptēties un orientēties ļoti mainīgajā vidē. Kā ieinteresēt bērnus mācīt ķīmiju, kā padarīt šo zinātni interesantu, lai jauniešus iedvesmotu tālāk doties zinātnes un ķīmijas ceļu, kas ir ļoti vajadzīgs daudzās profesijās? Skolotāju programmas attīstība ir viens no izglītības politikas stūrakmeņiem, jo, investējot skolotājos, mēs attīstām kopumā visu sabiedrību, lai Latvija būtu zinošāka un varošāka. Paldies “Olainfarm”, kas ir nākuši ar stipendijas iniciatīvu, un ceru, ka tai pievienosies arī citi uzņēmumi, atbalstot skolotājus, vairojot skolotāja prestižu sabiedrībā un dodot viņiem gaismu, lai skolotāji var dot tālāk gaismu mums,” pauž izglītības un zinātnes ministre, stipendijas patronese Anda Čakša.

Tā kā Latvijas augstskolas absolvē nepietiekams skaits jauniešu ar eksaktajām zināšanām, un arī ķīmijas eksāmens nav starp biežākajām izvēlēm skolās, tas nelabvēlīgi ietekmē zinātnes attīstību un darba tirgu. Viena no atslēgām, lai ieinteresētu jauniešus kādā mācību priekšmetā, ir aizrautīgs, spējīgs skolotājs.

“Tikai iedvesmojoši, zinoši un motivēti ķīmijas skolotāji var radīt interesi par ķīmiju un vēlmi to mācīties. Tāpēc “Olainfarm” akcionāri lēmuši dibināt stipendiju topošo pedagogu atbalstam, un esam pagodināti, ka izglītības un zinātnes ministre ir šī projekta patronese, akcentējot stipendijas valstisko nozīmi. Ķīmijas nozares attīstība, radot interesi par to jau skolas laikā, protams, ir farmācijas jomas interesēs, taču tas ir arī būtisks ieguldījums valsts kopējā izaugsmē. Mums ir jāveicina jauniešu interese par eksakto zinātņu mācību priekšmetiem, jo tikai tā ilgtermiņā varēsim nodrošināt zinātnes un inovāciju attīstību Latvijā, stiprināt uzņēmējdarbību jomās ar augstu pievienoto vērtību un veicināt starptautisko konkurētspēju,” saka AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Šobrīd Latvijas Universitātē par ķīmijas skolotājiem studē astoņi jaunieši. Profesore Linda Daniela, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne, pauž cerību, ka “Olainfarm” stipendija veicinās jauniešu interesi izvēlēties ķīmijas skolotāja profesiju.

Visi trīs stipendijas ieguvēji jau bērnībā zināja, ka vēlas būt skolotāji, un atzīst, ka liela loma bijusi tieši iedvesmojošiem skolotājiem, kas arī viņus pamudinājis izvēlēties pedagoģiju. Rīdziniece Marija Kramorenko šovasar pabeigs universitāti, bet paralēli studijām jau divus gadus māca ķīmiju 8. un 9. klasei Rīgas 86. vidusskolā. Savā skolotājas darbā viņa vienmēr mēģina ķīmijas teoriju sasaistīt ar reālo dzīvi un uzskata, ka katram bērnam ir nepieciešama īpaša pieeja, – tikai tā ikviens var iemācīties ķīmiju. Liepājniece Vika Viktorija Kreitāle arī tikai šovasar iegūs skolotājas diplomu, bet jau gadu māca ķīmiju Iļģuciema pamatskolā, kur mācību darbā izmanto simulācijas. Viņai vislielāko gandarījumu rada skolēnu iesaistīšanās, viņu izdošanās un pateicības vārdi skolotājai. Savukārt dobelnieks Mārtiņš Mārcis Pavļukovskis aizvadījis tikai ceturto mācību semestri, bet jau māca ķīmiju pamatskolas un vidusskolas klasēm Rīgas 47. vidusskolā un ir arī 10. klases audzinātājs. Viņam vislielāko gandarījumu sagādā tas, ka ar viņa palīdzību skolēni, kuriem nesanāca un kuri nesaprata, viss izdodas. Tāpat viņš uzskata, ka ir regulāri jāmaina mācību metodes.

Katru gadu stipendiju saņems pieci Latvijas Universitātes studenti ar augstākajām sekmēm, kas izvēlējušies kļūt par ķīmijas skolotājiem. Nākamos divus stipendiātus izvēlēsies no 1. kursa studentiem ar augstākajām atzīmēm vidusskolas atestātā.

* Izglītības un zinātnes ministrija, Pārskats par Latvijas augstāko izglītību 2021. gadā

Vai Latvija ir gatava dažādām X stundām un vai spētu nodrošināt medikamentus iedzīvotājiem gan piegāžu ķēdes pārtraukumos, gan ierakumos? Farmācijai ir būtiska loma ne tikai ikdienas veselības aprūpē, bet arī valsts drošībā, kaut arī farmācijas uzņēmumi vieni paši X stundā nespētu nodrošināt visu vajadzīgo.

“Kad pirms 10 gadiem Londonā kāds terorists pie parlamenta ēkas sadūra vairākus policistus, neviens no apkārt esošajiem cilvēkiem – un to bija daudz, tur vienmēr ir daudz tūristu un parlamenta darbinieku, – nezināja, kā sniegt pirmo palīdzību. Vienīgais izņēmums bija kāds ministrs, izbijis britu armijas virsnieks, kam gadījās būt tuvumā. Mēs visi apgūstam pirmās palīdzības sniegšanu, kad mācāmies vadīt auto, bet šīm prasmēm diemžēl trūkst kontinuitātes. Šādi piemēri uzskatāmi parāda, ka mēs kā sabiedrība neesam gatavi krīzes situācijām. To pierādīja arī Covid-19 pandēmija, kad panikā krita ne tikai atsevišķi cilvēki, bet veselas nozares un pat valdības. Gatavības trūkums krīzei izgaismo vēl vienu problēmu – cilvēki nesadarbojas. Mēs katrs dzīvojam savā “darbs–mājas” burbulī, bet tā nevar sagatavoties ārkārtējām medicīniskām un cita rakstura situācijām. Tam ir vajadzīgas plašas sabiedrības apmācības un arī cieša privātā un publiskā sektora sadarbība,” AS “Olainfarm” konferencē “Veselība. Drošība. Farmācija” uzsvēra Elizabete Bro (Elisabeth Braw), Amerikas uzņēmējdarbības institūta (American Enterprise Institute, AEI) vecākā līdzstrādniece un “Foreign Policy” un “POLITICO Europe” žurnāliste.

Detalizēts krīzes plāns ir vajadzīgs ne tikai uzņēmumiem, bet arī valstij

Sadarbības nozīme dažādos līmeņos tika uzsvērta arī diskusijā “Gatavība X stundā”, kurā piedalījās Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts, Nacionālā veselības dienesta direktors Āris Kasparāns, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Andris Grafs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis un AS “Repharm” valdes loceklis Jānis Vanags.

Skaudru piemēru par to, kas notiek, kad sabiedrība patiešām piedzīvo X stundu, jau gadu rāda Ukrainas piemērs. Mirst ne tikai karavīri frontē vai civiliedzīvotāji raķešu apšaudēs, bet arī cilvēki ar akūtām un hroniskām veselības problēmām – tikai tāpēc, ka kara dēļ nav pieejami medikamenti vai savlaicīga veselības aprūpe. Tomēr X stunda nav tikai karš – tās var būt arī dabas katastrofas, plaša mēroga epidēmijas vai pat pandēmijas, ko pieredzējām ar Covid-19, trīs dienas garš interneta pārrāvums, kas aptur savstarpējo koordināciju un loģistiku, un jebkuri citi apstākļi, kad tiek pārtrauktas piegādes ķēdes un uzņēmums, nozare vai valsts nonāk eksistenciālu pārmaiņu priekšā, kas apdraud tās pastāvēšanu. Turklāt X stunda skar visu – medicīnas nozarē tie ir ne tikai zāļu krājumi, bet arī speciālistu un  infrastruktūras pieejamība, transports, piegāde, loģistika utt.

AS “Repharm” valdes loceklis Jānis Vanags uzsver – X stunda ir tas, ko katrs sev definē vismaz pāris gadu pirms tās iestāšanās, apzinoties, kas ir šī eksistenciāli kritiskā situācija tieši viņa iestādei vai uzņēmumam, un aprakstot detalizētu scenāriju, kā tādā situācijā rīkoties. Valstij šāda scenārija veselības aprūpē un zāļu rezervju veidošanā pagaidām nav – ir civilās aizsardzības plāni, taču trūkst skaidru vadlīniju, kā rīkoties un kurš būtu atbildīgs par zāļu krājumiem, ja X stunda tiešām iestātos.

Kā atzīst Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts, mums ir sāpīga, bet laba iespēja mācīties no tā, ko piedzīvojusi Ukraina, turklāt nevis tikai teorētiski, bet praksē – dodoties uz Ukrainu un uzklausot vietējo mediķu pieredzi. “Jāsaprot, ka tad, kad sprāgst šķembu mīna, tā nešķiro, kam trāpa, un kara hospitālī līdz ar ievainotajiem karavīriem ārstē arī mazu puiku, kas gadījies šķembas ceļā. X stundā tādas atšķirības kā “valsts” vai “privātais”, “civilais ārsts” vai “kara ārsts” nepastāv. Kaut arī ne visas nozares tam šobrīd varētu piekrist, X stundā mēs visi esam kopā, tāpēc kopā tai arī būtu jāgatavojas,” uzsver Jānis Eglīts.

Piegādes ķēdēm jābūt tik stiprām, lai krājumi neizsīktu

Covid-19 krīze ir bijusi laba mācība. Kā atzīst eksperti, vairākās jomās Latvija šobrīd ir daudz labāk sagatavojusies neparedzamiem apstākļiem nekā pandēmijas sākumā. Tas sakāms, piemēram, par infrastruktūru, kurā tika ieguldīti lieli papildu līdzekļi, vai valsts pārvaldes un privātā sektora sadarbību, kas nenoliedzami ir uzlabojusies. Tomēr uzlabojumi pagaidām nav redzami pašos svarīgākajos virzienos – nozares cilvēkresursos un piegādes ķēžu izturībā.

Kaut arī Latvijai jau šobrīd ir pa spēkam nodrošināt pilnu zāļu attīstības un apgādes ķēdi, kurā ietilpst augsta līmeņa izglītība, pētniecība un inovācijas, rūpnieciskā ražošana un eksports, vietējas un reģionālas nozīmes apgāde, farmaceitiskā aprūpe un oriģinālmedikamentu izstrāde, vietējo ražotāju tirgus daļa veido tikai ap 4% no visu Latvijā pieejamo zāļu klāsta. Šajā ziņā būtiski zaudējam Rietumeiropai, kur vietējā produkcija veido 40–60% sortimenta – esam desmit reižu ievainojamāki nekā Rietumeiropas valstis.

Kā uzsver Jānis Vanags, piegāžu ķēdes definē visu nozari: “Mēs labi atceramies, ka, sākoties pandēmijai, caur Poliju nedēļu nevarēja notikt piegādes uz Latviju. Taču nav obligāti jāaizver robeža, lai nonāktu riskantā situācijā. Vienas zāļu kravas vērtība ir vairāki miljoni eiro. Pietiek sarīkot kaut vai nelielus hibrīddraudus svarīgā piegādes maršrutā, un mēs par tiem varbūt ātri aizmirsīsim, bet apdrošinātāji neaizmirsīs. Izņemot šķietami apdraudēto teritoriju no apdrošināšanas seguma, nekādas piegādes vairs nenotiks. Tāpēc ir ļoti svarīgi apzināties, kādas ir mūsu materiālās rezerves, cik ilgam laikam to pietiek un cik stipri ir vietējie ražotāji, lai šādā situācijā spētu nodrošināt nepieciešamo medikamentu daudzumu un daudzveidību. Latvija ir stipra pārtikas ražošanā, tur mums ir labs vietējo produktu īpatsvars, bet farmācijā ar to nevaram lepoties.”

Eksperti norāda – lai stiprinātu vietējo farmācijas nozari, ir ne tikai jālolo vietējie ražotāji, bet situācija jāskata kompleksi, apzinoties, ka arī enerģija un izejvielas, ko vietējās farmācijas kompānijas izmanto savas produkcijas ražošanai, nāk no ārējiem tirgiem. Tāpēc ir ļoti svarīgi veidot pietiekamus uzkrājumus un detalizētu rīcības plānu, bet tam nepieciešama spēcīga sadarbība ar valsts pārvaldi.

Valsts atbildība – decentralizācija, indivīda pārziņā – domāšanas maiņa

Viens no svarīgākajiem drošības principiem X stundā ir decentralizācija jeb “neglabā visas olas vienā groziņā” princips. Kā norāda Nacionālā veselības dienesta direktors Āris Kasparāns, šobrīd zāļu rezerves ir daļēji pietiekamas, jo jau Covid-19 krīzes laikā tika piešķirts finansējums biežāk lietoto medikamentu trīs mēnešu rezervju iegādei, un šādas rezerves dažās slimnīcās arī ir izveidotas. Vienlaikus Ukrainas pieredze rāda, ka X stundā lielākie triecieni nereti tiek doti tieši veselības aprūpes infrastruktūrai, tāpēc ir būtiski plānot rezervju uzglabāšanu arī ārpus slimnīcām, un te atkal būtiska ir sadarbība ar privāto sektoru.

“Zāļu rezerves nav lielākā problēma – pat ja tās šobrīd ir nepietiekamas, tās var sagatavot. Daudz sliktāk ir nepieņemt lēmumus. Tas nozīmē neizmantot laiku pirms krīzes, lai sagatavotos un uzkrātu spēkus,” atzīst arī Jānis Vanags. “Bet, lai sagatavotos, ir jānolemj – šīs ir tās rezerves, kas mums būs vajadzīgas un ko valsts saviem iedzīvotājiem nodrošinās, un tad konkursa kārtībā jāmeklē partneris privātajā sektorā, kas attiecīgo apjomu var piegādāt.”

Vienlaikus eksperti arī norāda, ka šobrīd galvenā problēma ir nevis infrastruktūras nodrošinājums, bet gan domāšanas veids. Lai arī ir svarīgi vienoties, kuram jākoordinē zāļu rezerves X stundā, kā tās iepirkt un uzglabāt, kā pārliecināties, ka nebeidzas to derīguma termiņš utt., tomēr ne mazāk svarīgi ir tas, cik rūpīgi sagatavojies X stundai ir katrs indivīds, vai viņš ir palīdzējis sagatavoties savai ģimenei un cik spējīgs ir palīdzēt līdzcilvēkiem arī jebkurā citā situācijā – piemēram, sniegt pirmo palīdzību.

Latvijas veselības nozares nozīmīgākais notikums “Gada balva medicīnā” 2023. gada 30. martā notika jau 13. reizi. AS “Olainfarm” šo pasākumu atbalsta kopš tā pirmsākumiem, piešķirot arī savu īpašo balvu kādam mediķim par darbu visai sabiedrībai svarīgā veselības aprūpes jomā. Šogad “Olainfarm” īpašo balvu saņēma psihiatrs, RPNC AC “Pārdaugava” vadītājs Dr. Elmārs Tērauds.

Ar stresu saistītu traucējumu izplatība pasaulē un Latvijā pieaug: to ietekmē gan ekonomiskā krīze, gan ieilgusī Covid-19 pandēmija un karš Ukrainā, kā arī dažādas lielākas un mazākas personiskas krīzes. Tādi sadzīviski notikumi kā atlaišana no darba, konflikti ģimenē, šķiršanās, problēmas ar likumu, materiāls zaudējums, uzņēmuma bankrots, nespēja iedzīvoties jaunā vidē, veselības problēmas u. c. var izraisīt adaptācijas traucējumus, izdegšanas sindromu un citas problēmas.

“Olainfarm” misija ir uzlabot sabiedrības dzīvi, tāpēc jau vairākus gadus uzņēmums īpaši izceļ sabiedrības mentālās veselības nozīmi, to akcentējot gan atsevišķās kampaņās un pērn rudenī aizvadītajā mediķu konferencē, kas bija veltīta uzņēmuma 50 gadu jubilejai, gan digitālajā platformā “OpenOlainfarm”, kas piedāvā iespēju ārstiem un farmaceitiem attālināti apmeklēt lekcijas dažādās medicīnas nozarēs tālākizglītības un sertifikācijas veicināšanai.

“Veselība ir pilnīga fiziska, garīga un sociāla labklājība, nevis tikai stāvoklis bez slimības vai fiziskiem trūkumiem, un psihiskā veselība ir neaizstājams labklājības komponents. Tas nozīmē, ka indivīds spēj īstenot savu potenciālu, tikt galā ar ikdienas stresu, pielāgoties apstākļiem un produktīvi strādāt. Rūpes par to jāuzņemas mums visiem kopā – gan veicinot pašiem savu emocionālo labklājību, gan atbalstot bērnus un laikus pamanot līdzcilvēku problēmas. Pēdējie gadi medicīnai visā pasaulē ir bijuši sarežģīti, meklējot līdzsvaru starp sabiedrības vēlmēm un vajadzībām un nemitīgi pielāgojoties strauji mainīgiem apstākļiem. Mērķus sasniegt ir vieglāk, ja ceļā satiec uzticamus partnerus. Tāpēc šogad esam nolēmuši mūsu īpašo balvu piešķirt psihiatram Elmāram Tēraudam, kurš ir spilgts Latvijas medicīnas pārstāvis un sniedz neatsveramu ieguldījumu sabiedrības labklājībā, veicinot pielāgošanos jaunajai realitātei un palīdzot mazināt stresu,” saka AS “Olainfarm” padomes priekšsēdētājs Jānis Buks.

Īpašu balvu “Olainfarm” piešķīra arī ārstam, kas kļuvis par sabiedrības balsojuma uzvarētāju kategorijā “Gada ģimenes ārsts 2022”.

“Gada balvas medicīnā” svinīgo apbalvošanas ceremoniju varēs vērot 1. aprīlī plkst. 22.00 kanālā ReTV.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Zinātnes nedēļas ietvaros šodien, 29. martā, plkst. 15.30 notiks “Olainfarm” nozares simpozijs “Ilgstošais Covid-19 un garīgā veselība”, kurā ārsti runās par to, kā pandēmija, kas savu tvērienu neatlaiž vairākus gadus, ietekmē psihisko veselību, kognitīvos procesus un atmiņu.

Simpozijā ar uzrunu piedalīsies psihiatrs, Psihiatrijas un narkoloģijas ambulatorā centra “Pārdaugava” vadītājs, Latvijas Psihiatru asociācijas viceprezidents Dr. Elmārs Tērauds, kurš atklās, vai ilgstošais Covid-19 ietekmē psihisko veselību. Savukārt neiroloģe, imunoloģe, PSKUS Reto neiroloģisko slimību centra vadītāja, Latvijas Neiroimunologu asociācijas priekšsēdētāja, Latvijas Imunologu asociācijas un Latvijas Neirologu asociācijas biedre Dr. med. Viktorija Ķēniņa runās par kognitīvajiem un atmiņas traucējumiem ilgstošā Covid-19 laikā.

“Veselība ir pilnīga fiziska, garīga un sociāla labklājība, nevis tikai stāvoklis bez slimības vai fiziskiem trūkumiem, un psihiskā veselība ir neaizstājams labklājības komponents. Tas nozīmē, ka indivīds spēj īstenot savu potenciālu, tikt galā ar ikdienas stresu, pielāgoties apstākļiem un produktīvi strādāt. Tomēr ar stresu saistītu traucējumu pasaulē un Latvijā netrūkst: to ietekmē gan ekonomiskā krīze, gan ieilgusī Covid-19 pandēmija un karš Ukrainā, kā arī dažādas lielākas un mazākas personiskas krīzes. Covid-19 ir bijis visilglaicīgākais izaicinājums mentālajai veselībai. Tāpēc ir svarīgi aktualizēt problēmas, ko tas sagādā sabiedrībai, lai kopā varētu meklēt risinājumus,” saka AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

RSU Zinātnes nedēļa ir multidisciplinārs pasākums, kas notiek reizi divos gados un kurā aicināts piedalīties ikviens esošais un topošais pētnieks. Zinātnes nedēļa ir vērienīgākais šāda veida notikums Latvijas zinātnē. Piecu dienu laikā norisinās piecas vērienīgas konferences, kas veltītas gan veselības aprūpes un medicīnas, gan sociālo zinātņu tēmām. Pasākums pulcē zinātniekus, studentus, sadarbības partnerus, valsts pārvaldes, nevalstisko organizāciju, tostarp diasporas, pārstāvjus, kā arī medijus. Jaunie un jau pieredzējušie pētnieki no Latvijas un ārvalstīm šogad prezentēs 1188 pētījumus. RSU Zinātnes nedēļa norisinās no 27. līdz 31. martam.

Šogad lielākajam farmācijas uzņēmumam Baltijas valstīs un nozares līderim Latvijā AS “Olainfarm” aprit 50 gadu. Jubilārs cienījamo vecumu sagaida lieliskā formā, tomēr neatļaujas gulēt uz lauriem un aktīvi ķeras pie ambicioziem plāniem nākamajiem 50 gadiem. Taču jubileja ir ne tikai lielisks iemesls uzklausīt svētku apsveikumus, bet arī iespēja parunāt par uzņēmuma panākumu pamatiem.

Svarīgākie notikumi garajā ceļā

Viss sākās 1968. gadā, kad tā dēvētā piecgades plāna ietvaros Latvijā tika likti pamati trim rūpniecības milžiem – Inčukalna gāzes krātuvei, Rīgas hidroelektrostacijai un Olaines ķīmiski farmaceitiskajai rūpnīcai. Olainē celtniecība ilga trīs gadus, turklāt paralēli cehu un citu rūpniecisko objektu būvniecībai ekspluatācijā tika nodotas modernas attīrīšanas iekārtas, dzelzceļa sliedes ar vairākiem atzariem, sauso izejvielu noliktavu komplekss un liels rezervuāru parks šķidro izejvielu uzglabāšanai. 1972. gada 10. oktobrī Olaines ražotnē tika sākts pirmais medikamentu izejvielu sintēzes process.

No 1976. gada līdz Latvijas neatkarības atjaunošanai Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīca bija viens no lielākajiem zāļu ražotājiem Padomju Savienībā – rūpnīcā saražotais produkcijas apjoms spēja nodrošināt ar aktīvajām vielām un pusproduktiem visus Savienības ražotājus.

Olainē izdevās izveidot ļoti veiksmīgu un efektīvu procesa ķēdi: zinātne, eksperimentālā izstrāde un lielražošana. Jau no pirmajām darba dienām uzņēmumam veidojās cieša sadarbība ar 20 zinātniskās pētniecības institūtiem, bet visveiksmīgākā tā bija ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Organiskās sintēzes institūtu.

Vienlaikus uzņēmums vienmēr ir pievērsis īpaši lielu uzmanību ekoloģiskajiem pētījumiem, aizsargājot apkārtējo vidi no ķīmisko vielu un notekūdeņu piesārņojuma. 1989. gada martā tika izveidota speciāla ražošanas zonas ekoloģijas laboratorija, kurā, izmantojot mikroorganismus, tika vākti un novērtēti notekūdeņu toksikoloģiskie dati. Pētīta un analizēta arī gaisa kvalitāte industriālajā zonā.

Laikmetu mijā, 90. gados, pēc dažādām ģeopolitiskām un ekonomiskām pārmaiņām uzņēmumā sāka ieviest inovatīvas tehnoloģijas un apgūt jaunus tirdzniecības virzienus. 1997. gadā Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīca tika privatizēta un pārveidota par akciju sabiedrību “Olainfarm”. Par valdes priekšsēdētāju kļuva Valērijs Maligins, ar kura vārdu ir saistīts jauns pavērsiens farmācijas giganta dzīvē.

Vērtējot AS “Olainfarm” 50 gados noieto ceļu, varam droši apgalvot, ka farmācijas līdera panākumu pamatā ir inovatīvas tehnoloģijas, veiksmīga sadarbība ar zinātnes centriem un stingras prasības pret kvalitāti. Taču galvenais, bez kā noteikti nebūtu šī veiksmes stāsta, ir cilvēki. Speciālisti, kuri 70. gados lika pamatus zinātnes un rūpniecības sasniegumiem. Vadītāji, kuri jau 80. gados izveda uzņēmumu ārvalstu tirgū. Investori, kuri 90. gados iezīmēja jaunu ražošanas attīstības vektoru. Un visbeidzot – jaunie speciālisti un pētnieki, kuri šobrīd piedalās uzņēmuma ambiciozo plānu īstenošanā.

Draudzīga komanda ir visu panākumu atslēga

“Lai gan tam ir grūti noticēt, es “Olainfarm” strādāju 50 gadu,” tā sākas mūsu saruna ar AS “Olainfarm” Ražošanas departamenta Ražošanas daļas dispečeri Valdu Dzērvi. “Es nāku no Tērvetes, bet visa mana dzīve saistīta ar Olaini un “Olainfarm”. Mans pašreizējais darbs, lai gan ir gana nervozs, ir atbildīgs un ļoti svarīgs visam uzņēmumam. Pamatā darba laiku, un tās ir nakts maiņas, pavadu pie saviem darba instrumentiem – datora, novērošanas kamerām un telefona. Taču mēs veicam arī cehu pārbaudes klātienē. Ražošanas process ir apjomīgs, tāpēc var notikt jebkas, piemēram, pēkšņi pazūd elektrība vai rodas citi tehniski riski. Tāpēc nepieciešams ne tikai sekot līdzi esošajai situācijai, bet skaidri un operatīvi reaģēt uz neparedzētiem gadījumiem.”

1972. gadā Valda Dzērve absolvēja Olaines profesionāli tehnisko skolu un sāka operatores darbu jaunuzceltajā Olaines ķīmiski farmaceitiskās rūpnīcas 6. korpusā. Tieši ar to sākās “Olainfarm”. “Viss ražošanas process izauga manā acu priekšā,” atceras Valda. “Rūpnīcā ieradāmies, labi sagatavojušies, ar pamatīgām ķīmijas zināšanām, tāpēc jau kopš pirmajām dienām bez īpašām grūtībām iekļāvāmies ražošanas procesā. Desmit gadus nostrādāju 6. korpusā, no tiem piecus – preparātu ražošanā. Pēc tam piedzima meita, un es pārcēlos uz 4. korpusu, kur 10 gadus nostrādāju noliktavā. Tad karjeru turpināju 1. korpusā. Un, lai gan darbs galvenokārt bija saistīts ar dokumentāciju, tas bija atbildīgs un prasīja gan lielu uzmanību un koncentrēšanos, gan zināšanas par ražošanas procesu. Pēc uzņēmuma reformas un aiziešanas pensijā turpinu strādāt AS “Olainfarm” par dispečeri.”

Uz jautājumu, kādas ir AS “Olainfarm” stiprās puses, Valda Dzērve atbild neminstinoties.

“Pa šiem gadiem daudz kas ir noticis,” skaidro ilggadējā “Olainfarm” darbiniece. “Taču mums vienmēr ir bijis ne tikai profesionāls, bet arī saliedēts un draudzīgs kolektīvs. Mēs pastāvīgi jūtam, ka par mums rūpējas, apsveic ne tikai dzimšanas, bet arī darba jubilejās. Tiek organizētas ekskursijas. Un kolektīvs to ļoti novērtē.”

Tradīcijas turpinās

AS “Olainfarm” Kvalitātes departamenta Atbildīgās personas daļas vadītāja Faina Jākobsone, kas arī uzņēmumā ir nostrādājusi 50 gadu, vidusskolā gāja Daugavpilī un pēc tās pabeigšanas apzināti izlēma savu dzīvi saistīt ar farmāciju. “Es iestājos Ļeņingradas Ķīmijas un farmācijas institūtā, kuru absolvēju ar sarkano diplomu,” stāsta Faina Jākobsone. “Mana specialitāte ir ķīmiķis tehnologs sintētisko medikamentu ražošanā. PSRS plašumos tā bija vienīgā specializētā augstskola, kas sagatavoja speciālistus mūsu rūpnīcai. 1972. gada augustā sāku strādāt Olaines ražotnē par maiņas vadītāju. Toreiz viss sākās ar 6. korpusu, vēl pat nebija palīgcehu, un vadība mitinājās nelielā piebūvē. AS “Olainfarm” izgāju visus posmus – maiņas, iecirkņa, ceha, darba procesa vadītāja, ražošanas direktore. Šajos amatos nostrādāju 30 gadus, tagad turpinu darbu struktūrā, kas atbild par kvalitātes kontroli un produkcijas sagatavošanu sertifikācijai.”

Faina Jākobsone atceras, ka pašā sākumā uzņēmums ražoja tikai trīs preparātus, bet tagad to skaits sniedzas jau vairākos desmitos. “Pa šiem gadiem daudz kas ir mainījies uz labo pusi,” stāsta Faina Jākobsone. “Progress visvairāk ir skāris kvalitātes laboratoriju, palīgā nākusi visu procesu datorizācija, un tehnoloģiskās pārmaiņas turpinās. Bet par vienu no galvenajiem “Olainfarm” sasniegumiem uzskatu mūsu kolektīvu – gan no cilvēciskā, gan profesionālā viedokļa. Jau no pirmajām darba dienām uzņēmumā mēs cits citu atbalstījām un gājām palīgā. Ar sevišķu pietāti es izturējos pret ražošanas operatoru darbu, jo strādāt ar ķīmiskajiem preparātiem ir liela atbildība un, es teiktu, pat aicinājums. Arī tagad Kvalitātes departamentā, kurā strādāju, ir ļoti saliedēta komanda, ar kuru ir prieks dalīties pieredzē. Ir ļoti svarīgi, lai tradīcijas netiktu pārtrauktas. Un to, starp citu, apliecina arī mana mazdēla izvēle, kurš iet manās pēdās un mācās par ķīmiķi.”

Viss tikai sākas…

Neskatoties uz jubilejas gadu, AS “Olainfarm” neapstājas pie sasniegtā – jau ir izstrādāts attīstības plāns turpmākajiem 50 gadiem. “Nākamajos 50 gados mēs ieejam ar ambicioziem plāniem nostiprināt savas pozīcijas Rietumu tirgos, būtiski palielinot investīcijas pētniecībā, attīstībā un jaunu produktu ražošanā,” saka AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis. “Mūsu pusgadsimtu ilgā pieredze farmācijas nozarē un zināšanas par tās attīstības tendencēm ļauj prognozēt, kādi medikamenti būs pieprasīti nākotnē. Kopā ar kvalitatīvo Latvijas zinātnisko bāzi, mūsu vairāk nekā 800 profesionāļu lielo komandu un starptautisko sadarbības partneru tīklu esam ceļā uz to, lai kļūtu par TOP 10 farmācijas uzņēmumu Centrālajā un Austrumeiropā.”

Ludmila VĒVERE

Veicinot uzņēmuma attīstību un turpinot pārorientēšanos uz rietumu tirgiem, AS “Olainfarm” akcionāri ir atbalstījuši un tuvāko piecu gadu laikā plāno investēt 100 miljonus eiro produktu portfeļa attīstībā, ražošanas iekārtu modernizācijā un jaudu palielināšanā jaunu produktu ieviešanai, kā arī “zaļo” tehnoloģisko procesu attīstībā.  Uzņēmuma mērķis ir turpmākajos piecos gados kļūt par vienu no 10 nozīmīgākajiem farmācijas uzņēmumiem Eiropā,  būtiski palielinot piedāvājamo produktu klāstu un to ražošanas apjomus.

Ņemot vērā slimību izplatīšanās tendences un to ārstēšanas iespējas  ražot zāles tikai vienam tirgum nav lietderīgi un arī ekonomiski pamatoti . Lai arī Latvijas zāļu tirgus ir salīdzinoši mazs, nacionālo farmācijas uzņēmumu līdzdalībai pacientiem nepieciešamo medikamentu nodrošināšanā ir jākļūst būtiski lielākai. Vietējo zāļu apjoma audzēšana ir  arī nacionālas drošības jautājums, lai ārkārtas situācijās, pārtrūkstot piegādes ķēdēm kā Covid-19 laikā, sabiedrība nepaliktu bez dzīvībai svarīgiem medikamentiem. Izstrādājot jaunus farmaceitiskos preparātus un palielinot to ražošanas apjomu, ne tikai iegūsim lielāku neatkarību no tirgus svārstībām un loģistikas ķēžu pārrāvumiem, bet arī straujāk pārorientēsimies uz jauniem tirgiem,” uzsver AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Ievērojamās investīcijas tiks novirzītas jaunu produktu izstrādei, uzņēmuma konkurētspējas stiprināšanai, ražošanas iekārtu modernizācijai, aktīvo farmaceitisko vielu jaunu ražošanas līniju un saules paneļu parka izveidei, kā arī elektrotīklu, siltumapgādes un tehnoloģiskā tvaika tīklu un notekūdeņu attīrīšanas sistēmas rekonstrukcijai.

““Olainfarm” 50 gadu jubileja ir pienākusi sarežģītā laikā – pēc Covid-19 pandēmijas un Krievijas uzsāktā kara Ukrainā. Piesaistīt investīcijas šim reģionam šajā periodā nav vienkārši, valstu finansējuma prioritātes ir mainījušās par labu drošības aspektiem. Tāpēc īpašs gandarījums, ka uzņēmums spēj mobilizēt līdzekļus investīcijām – piesaistot gan pašu līdzekļus, gan Eiropas Savienības fondu un Eiropas Ekonomikas atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu. Latvijas uzņēmumiem ir svarīgi nostiprināties Eiropas Savienības tirgos un dot savu ieguldījumu Latvijas ekonomikas noturības uzlabošanā, lai farmācijas nozarē palielinātu valsts gatavību potenciāla apdraudējuma un ārkārtas situācijās,” “Olainfarm” 50 gadu jubilejai veltītās konferences “Veselība. Drošība. Farmācija” atklāšanas uzrunā pauda Eiropas Komisijas izpildviceprezidents, tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.

Tuvākajā nākotnē “Olainfarm” plāno ievērojami paplašināt savu klātbūtni gan Eiropas, gan Āzijas eksporta tirgos, apgūstot jaunus tirgus reģionus ar gatavajām zālēm, kā arī turpinot piegādāt aktīvās vielas un to starpproduktus starptautiskiem farmācijas uzņēmumiem. Attīstība tiek plānota visos sabiedrības veselībai nozīmīgos virzienos.

9. martā notika pirmā plaša mēroga konference par veselības aprūpes un farmācijas nozīmi valsts ekonomikā “Veselība. Drošība. Farmācija” ar lēmumu pieņēmēju un ekspertu dalību. Veselības aprūpe un farmācijas industrija var dot pienesumu valsts ekonomikai un drošībai caur investīcijām cilvēkkapitālā un veselībā, un veselības aprūpes un farmācijas industrijas gatavība x stundai ir priekšnoteikums ekonomikas noturībai, tika secināts konferencē, atzīmējot AS “Olainfarm” 50. gadadienu.

“Salīdzinot ar globālo kopainu, Latvijas farmācijas nozares priekšrocība ir izcilā zinātniskā bāze, spēcīgās tradīcijas un nenovērtējamās inovācijas. Jau tagad Latvijā nodrošinām pilnu zāļu izstrādes, attīstības un apgādes ķēdi, kurā ietilpst augsta līmeņa izglītība, pētniecība un inovācijas, rūpnieciskā ražošana un eksports, vietējas un reģionālas nozīmes apgāde un farmaceitiskā aprūpe. Mums ir pa spēkam izstrādāt oriģinālmedikamentus. Tomēr tam nepieciešama daudz efektīvāka sinerģija starp medicīnas kopienu un sabiedrību, izglītību, zinātni, ražotājiem un lēmumu pieņēmējiem. Zāļu pieejamība ir kļuvusi ne tikai par sabiedrības veselības, bet arī par valsts drošības jautājumu. Tāpēc šajā konferencē aicinājām kopā visas puses un esmu gandarīts, ka izdevies par nozarei un valsts tautsaimniecībai svarīgiem jautājumiem uzsākt tik plaša mēroga diskusiju,” saka AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Farmācija kā fundamentāla nozare sevi pierādīja jau Covid-19 laikā, kad viens vīruss spēja paralizēt visu pasauli, iesaldēt ekonomiku un apstādināt tirdzniecību. Arī kara ēnā medikamentu pieejamība ir vitāli svarīga.

Konferences dalībnieku vidū bija veselības ministre Līga Meņģelsone, Eiropas Komisijas tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis, Latvijas Republikas ekonomikas ministre Ilze Indriksone, izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, Amerikas uzņēmējdarbības institūta (American Enterprise Institute, AEI) vecākā līdzstrādniece, “Foreign Policy” un “POLITICO Europe” žurnāliste, nacionālās drošības jautājumu eksperte un vairāku grāmatu autore Elizabete Bro (Elisabeth Braw),Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, Eiropas Ķīmijas rūpniecības padomes smalkās organiskās sintēzes ķīmisko vielu, biocīdu un sveķu klasteru direktore Megija Saikali (Maggie Saykali), tiesībsargs Juris Jansons, kā arī tādi veselības nozares eksperti kā Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece, Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents, ģimenes ārsts Ainis Dzalbs, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskā institūta direktors, Latvijas Universitātes asinsvadu ķirurģijas profesors, akadēmiķis Dainis Krieviņš, Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs, Nacionālā veselības dienesta direktors Āris Kasparāns, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols, farmācijas nozares pārstāvji – AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis un “Repharm” valdes loceklis Jānis Vanags. Konferencē zinātnes jomu pārstāvēja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš un Organiskās sintēzes institūta direktors Osvalds Pugovičs, bet par ekonomikas un eksporta jautājumiem runāja SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite, “Altum” valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora vietniece eksporta jautājumos Iveta Strupkāja, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Andris Grafs un Rīgas Ekonomikas augstskolas – Stockholm School of Economics in Riga profesors un Ilgtspējīgā biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Ielūkojieties attēlu galerijā!

Šodien, 9. martā, norisinās pirmā plaša mēroga konference par veselības aprūpes un farmācijas nozīmi valsts ekonomikā “Veselība. Drošība. Farmācija” ar lēmumu pieņēmēju un ekspertu dalību. Konference notiek nozīmīgā laikā, nozares ekspertiem kopā ar politikas veidotājiem meklējot risinājumus nozares problēmām un turpmākās iespējas investēt inovatīvu medikamentu izstrādē, konferences atklāšanā uzsvēra Eiropas Komisijas izpildviceprezidents, tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.

Farmācijas un veselības aprūpes nozarei Latvijā ir augsta pievienotā vērtība, kas veidojas no zināšanām, savā uzrunā konferences dalībniekiem norādīja komisārs. Farmācija ir viena no retajām nozarēm, kur Latvija ir spējusi nodrošināt spēcīgas pozīcijas Baltijā, turklāt dominējot nacionālajam kapitālam. Vienlaikus nozares nākotnes izaugsme ir atkarīga no šodienas investīcijām un inovācijām.

““Olainfarm” 50 gadu jubileja ir pienākusi sarežģītā laikā – pēc Covid-19 pandēmijas un Krievijas uzsāktā kara Ukrainā laikā. Krievija ir vainojama pie piegādes ķēžu pārrāvumiem un manipulācijām enerģijas tirgū, kas ietekmē arī farmācijas nozari. Piesaistīt investīcijas šim reģionam šajā periodā nav vienkārši, valstu finansējuma prioritātes ir mainījušās par labu drošības aspektiem. Tāpēc īpašs gandarījums, ka uzņēmums spēj mobilizēt līdzekļus investīcijām – piesaistot gan pašu līdzekļus, gan Eiropas Savienības fondu un Eiropas Ekonomikas atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu. Latvijas uzņēmumiem ir svarīgi nostiprināties Eiropas Savienības tirgos un dot savu ieguldījumu Latvijas ekonomikas noturības uzlabošanā, lai farmācijas nozarē palielinātu valsts gatavību potenciāla apdraudējuma un krīžu situācijās,” pauda Valdis Dombrovskis.

Veselības ministre Līga Meņģelsone savā uzrunā norādīja uz ciešas sadarbības nepieciešamību: “Tiecoties uz izcilību, līkumojot attīstības ceļus un pārvarot šķēršļus, ir svarīgi apstāties un palūkoties apkārt. Esmu pārliecināta, ka šajā dienā notiekošajās sarunās un diskusijās dzims jaunas sadarbības, idejas un projekti.”

“Salīdzinot ar globālo kopainu, Latvijas farmācijas nozares priekšrocība ir izcilā zinātniskā bāze, spēcīgās tradīcijas un nenovērtējamās inovācijas. Jau tagad Latvijā nodrošinām pilnu zāļu izstrādes, attīstības un apgādes ķēdi, kurā ietilpst augsta līmeņa izglītība, pētniecība un inovācijas, rūpnieciskā ražošana un eksports, vietējas un reģionālas nozīmes apgāde un farmaceitiskā aprūpe. Mums ir pa spēkam izstrādāt oriģinālmedikamentus. Tomēr tam nepieciešama daudz efektīvāka sinerģija starp medicīnas kopienu un sabiedrību, izglītību, zinātni, ražotājiem un lēmumu pieņēmējiem. Zāļu pieejamība ir kļuvusi ne tikai par sabiedrības veselības, bet arī par valsts drošības jautājumu. Tāpēc šajā konferencē aicinām kopā visas puses, lai uzsāktu plaša mēroga diskusiju par nozarei un valsts tautsaimniecībai svarīgiem jautājumiem,” sacīja AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Konferences dalībnieku vidū ir arī Latvijas Republikas ekonomikas ministre Ilze Indriksone, izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, Amerikas uzņēmējdarbības institūta (American Enterprise Institute, AEI) vecākā līdzstrādniece, “Foreign Policy” un “POLITICO Europe” žurnāliste, nacionālās drošības jautājumu eksperte un vairāku grāmatu autore Elizabete Bro (Elisabeth Braw),Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, Eiropas Ķīmijas rūpniecības padomes smalkās organiskās sintēzes ķīmisko vielu, biocīdu un sveķu klasteru direktore Megija Saikali (Maggie Saykali), tiesībsargs Juris Jansons, kā arī tādi veselības nozares eksperti kā Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece, Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents, ģimenes ārsts Ainis Dzalbs, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskā institūta direktors, Latvijas Universitātes asinsvadu ķirurģijas profesors, akadēmiķis Dainis Krieviņš, Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs, Nacionālā veselības dienesta direktors Āris Kasparāns, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols, farmācijas nozares pārstāvji – AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis un “Repharm” valdes loceklis Jānis Vanags. Konferencē zinātnes jomu pārstāvēja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš un Organiskās sintēzes institūta direktors Osvalds Pugovičs, bet par ekonomikas un eksporta jautājumiem runāja SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite, “Altum” valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora vietniece eksporta jautājumos Iveta Strupkāja, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Andris Grafs un Rīgas Ekonomikas augstskolas – Stockholm School of Economics in Riga profesors un Ilgtspējīgā biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Cukura diabēta pacientu skaits Latvijā strauji aug un tuvojas 100 000 robežai. Lai veicinātu drošu un pareizu medicīnas ierīču lietošanu neatkarīgi no pacientu ekonomiskās situācijas, AS “Olainfarm” grupas uzņēmums “Latvijas aptieka” Hronisko pacientu atbalsta programmas ietvaros no 5. marta uzsāks īpašu Diabēta pacientu atbalsta programmu. Tā paredz, ka jebkurš diabēta pacients reizi mēnesī būs tiesīgs ikvienā šī tīkla aptiekā bez maksas saņemt iepakojumu atbilstoša izmēra insulīna adatiņu (4 mm, 6 mm, 8 mm, 30 G, 31 G, 32 G).

Kā liecina Veselības statistikas datubāzes dati, 2021. gadā uzskaitē uzņemto diabēta pacientu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem pieaudzis teju par 18%, salīdzinot ar 2020. gadu. Palielinās arī izdevumi diabēta ārstēšanai un medikamentiem, bet lielās inflācijas un izaicinošās ekonomiskās situācijas ietekmē daudzi diabēta pacienti vienas un tās pašas ierīces, t. sk. insulīna adatiņas, lieto atkārtoti, radot papildu riskus savai veselībai.

“Apzīmējums “labbūtība” (angliski well-being) sabiedrības apritē ir ienācis salīdzinoši nesen, tomēr varam droši apgalvot, ka pacientu aprūpes un atbalsta programmas ietvaros to lietojam krietni ilgāk. Ikdienā, saskaroties ar pacientiem, redzam dažādas situācijas un rīcību, kas labbūtību nevis veicina, bet, tieši otrādi, – mazina. Esam pārliecināti, ka ar jaunās Diabēta pacientu atbalsta programmas ieviešanu spēsim uzlabot pacientu dzīves kvalitāti, vienlaikus palīdzot ietaupīt līdzekļus,” saka SIA “Latvijas Aptieka” valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis.

“Latvijas aptiekas” Hronisko pacientu atbalsta programma ir nekomerciāls projekts, kura ietvaros tiek veikta gan farmaceitu, gan sabiedrības izglītošana. Tajā iekļautas diabēta, stomas, multiplās sklerozes, astmas, reto slimību pacientu atbalsta programmas, kuru ietvarā notiek regulāra un aktīva komunikācija ne tikai ar speciālistiem un farmaceitiem, bet arī ar nevalstiskajām organizācijām, valsts un pašvaldību institūcijām, pacientu organizācijām, pašiem pacientiem un viņu ģimenes locekļiem.

Lai veicinātu Latvijas veselības aprūpes speciālistu tālākizglītību un sertifikāciju, AS “Olainfarm” kopš 2020. gada attīsta digitālu platformu “OpenOlainfarm”, kas piedāvā iespēju ārstiem un farmaceitiem attālināti apmeklēt vairāk nekā 70 lekcijas tādās medicīnas nozarēs kā alergoloģija, ginekoloģija,  infektoloģija, kardioloģija, psihiatrija/neiroloģija un uroloģija, kā arī izglītojošu lekciju ciklus Aritmijas skolā, Acetilholīna skolā un Emociju akadēmijā. Kopumā trīs gadu laikā projektā ieguldīti vairāk nekā 100 000 eiro.

Šobrīd platformu “OpenOlainfarm” kā apmācību instrumentu izmanto vairāk nekā 4000 Latvijas veselības aprūpes speciālistu. Platforma ir noderīga plašam speciālistu lokam – tajā reģistrējušies 87 dažādu specialitāšu pārstāvji, galvenokārt ģimenes ārsti, kardiologi, neirologi un farmaceiti. Reģistrēto klientu skaits sevišķi strauji audzis pērn, kad tas teju divkāršojies. Līdz šim izsniegti 2460 sertifikāti par tālākizglītības apguvi.

“Covid-19 radītā pandēmija parādīja, ka veiksmīgai zinātnieku, farmācijas uzņēmumu, veselības aprūpes speciālistu un sabiedrības sinerģijai ir vajadzīga savstarpēja uzticēšanās – ne tikai starp ārstu un pacientu, bet arī starp visiem nozares speciālistiem. Esam gandarīti, ka, piedāvājot mūsdienīgu tālākizglītības saturu, varam ne vien veicināt mediķu un farmaceitu profesionālo kapacitāti un zināšanas mūsdienu pasaules aktuālākajos veselības izaicinājumos, bet vienlaikus arī akcentēt pacientu līdzestības ieguldījumu rezultāta sasniegšanā un stiprināt kopējo Latvijas sabiedrības veselību,” stāsta AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

“OpenOlainfarm” piedāvā iespēju apmeklēt lekciju ciklus padziļinātai apmācībai noteiktu terapeitisko indikāciju izpētē. Portāla saturs un apmācību kvalitāte tiek saskaņota ar atbildīgajām veselības aprūpes speciālistu biedrībām un asociācijām, kas nodrošina nemainīgi augstu kvalitāti un tālākizglītības prasībām atbilstošu un sertificētu saturu. Kopš 2022. gada apmācību process notiek jauktā režīmā, klātienes apmācības apvienojot ar iespēju apmeklēt pasākumu tiešsaistes režīmā.

Farmācija kā fundamentāla nozare sevi pierādīja jau Covid-19 laikā, kad viens vīruss spēja paralizēt visu pasauli, iesaldēt ekonomiku un apstādināt tirdzniecību. Arī kara ēnā medikamentu pieejamība ir vitāli svarīga. Cik gatava dažādiem satricinājumiem ir Latvija, un vai mēs spējam izgudrot un saražot šodien un nākotnē nepieciešamos medikamentus? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem meklēs AS “Olainfarm” konferencē “Veselība. Drošība. Farmācija” 9. martā, atzīmējot uzņēmuma 50. gadadienu. 

Konferences laikā plānots uzklausīt vietējo un ārvalstu ekspertu pieredzi tautsaimniecības un sabiedrības veselības jomā, kā arī diskutēt ar lēmumu pieņēmējiem par nozares attīstību un nākotni. Konference noritēs trīs blokos – “Sabiedrības veselība šķērsgriezumā”, “Farmācijas un medicīnas loma x stundā” un “Farmācijas industrija un Latvijas ekonomika”.

“Salīdzinot ar globālo kopainu, Latvijas farmācijas nozares priekšrocība ir izcilā zinātniskā bāze, spēcīgās tradīcijas un nenovērtējamās inovācijas. Jau tagad Latvijā nodrošinām pilnu zāļu attīstības un apgādes ķēdi, kurā ietilpst augsta līmeņa izglītība, pētniecība un inovācijas, rūpnieciskā ražošana un eksports, vietējas un reģionālas nozīmes apgāde un farmaceitiskā aprūpe. Mums ir pa spēkam izstrādāt oriģinālmedikamentus. Tomēr tam nepieciešama daudz efektīvāka sinerģija starp medicīnas kopienu un sabiedrību, izglītību, zinātni, ražotājiem un lēmumu pieņēmējiem. Zāļu pieejamība ir kļuvusi ne tikai par sabiedrības veselības, bet arī par valsts drošības jautājumu. Tāpēc šajā konferencē aicinām kopā visas puses un ceram rast atbildes uz būtiskiem jautājumiem,” saka AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Konferences dalībnieku vidū būs Amerikas uzņēmējdarbības institūta (American Enterprise Institute, AEI) vecākā līdzstrādniece, “Foreign Policy” un “POLITICO Europe” žurnāliste, nacionālās drošības jautājumu eksperte un vairāku grāmatu autore Elizabete Bro (Elisabeth Braw), Eiropas Komisijas tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis, Latvijas Republikas ekonomikas ministre Ilze Indriksone, izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, veselības ministre Līga Meņģelsone, Aizsardzības ministrijas Valsts sekretārs Jānis Garisons, Tiesībsargs Juris Jansons kā arī tādi veselības nozares eksperti kā Latvijas Ārstu Biedrības prezidente Ilze Aizsilniece, Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents, ģimenes ārsts Ainis Dzalbs, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskā institūta direktors, Latvijas Universitātes asinsvadu ķirurģijas profesors, LZA akadēmiķis Dainis Krieviņš, Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs, Nacionālā veselības dienesta direktors Āris Kasparāns, farmācijas nozares pārstāvji AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis un “Repharm” valdes loceklis Jānis Vanags. Konferencē zinātnes jomu pārstāvēs Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš un Organiskās sintēzes institūta direktors Osvalds Pugovičs; par ekonomikas un eksporta jautājumiem runās  – SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite, Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora vietniece eksporta jautājumos Iveta Strupkāja, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Andris Grafs un Rīgas Ekonomikas augstskolas – Stockholm School of Economics in Riga profesors un Ilgtspējīgā biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Svinot AS “Olainfarm” piecdesmitgadi, piedāvājam ieskatu uzņēmuma vēstures svarīgākajos brīžos – no mūsdienām līdz pirmsākumiem. “Olainfarm” no vienas ražotnes izaudzis līdz nozīmīgam farmācijas koncernam Baltijas valstīs ar ambīcijām nākamo piecu gadu laikā kļūt par vienu no TOP 10 farmācijas uzņēmumiem Centrālajā un Austrumeiropā.

AS “Olainfarm” šodien
Uzņēmuma produktu portfelī šobrīd ir vairāk nekā 60 dažādu gatavo zāļu formu, 25 aktīvās farmaceitiskās vielas un vairāk nekā 20 starpprodukti visas ģimenes veselībai, ko eksportē uz vairāk nekā 60 pasaules valstīm. “Olainfarm” turpina darbu pie sava esošā produktu portfeļa, kurā ietilpst medikamenti nervu sistēmas, sirds un asinsvadu veselībai, alerģiju ārstēšanai un antibakteriālie līdzekļi, paplašināšanas ar jauniem produktiem arī tādās jomās kā uroloģija un ginekoloģija, ik gadu piedāvājot pasaules tirgiem vismaz 10 jaunu produktu.

“Farmācijas tradīcijas Latvijā ir ļoti senas un spēcīgas. Jau padomju gados katrs ceturtais preparāts tika radīts Latvijā, “Olainfarm” esot nozares līderim. Nākamajā piecdesmitgadē ieejam ar ambicioziem plāniem nostiprināties rietumu tirgos, būtiski palielinot investīcijas jaunu produktu pētniecībā, izstrādē un ražošanā. Mūsu pusgadsimtu ilgā pieredze farmācijas nozarē un zināšanas par tās attīstības tendencēm ļauj mums paredzēt, kādi medikamenti būs pieprasīti nākotnē. Apvienojumā ar Latvijas augstvērtīgo zinātnisko bāzi, mūsu vairāk nekā 800 profesionāļu lielo komandu un starptautisko sadarbības partneru tīklu, esam ceļā uz TOP 10 farmācijas uzņēmumu Centrālajā un Austrumeiropā,” stāsta AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

90. gadi – jauno laiku sākums
1991. gadā, mainoties politiskajai un ekonomiskajai situācijai, tika ieviestas jaunas tehnoloģijas un apgūti jauni pārdošanas virzieni Rietumeiropā. Kļūstot par valsts uzņēmumu, jauns nosaukums – Olaines valsts uzņēmums “Latbiofarm”. Bet 1997. gadā Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīca tika privatizēta un reorganizēta par akciju sabiedrību AS “Olainfarm”. Par valdes priekšsēdētāju kļuva Valērijs Maligins.

80. gadi ar investīcijām vidē draudzīgā ražošanā
Īpaša uzmanība uzņēmumā vienmēr pievērsta arī ekoloģiskajiem pētījumiem, nodrošinot apkārtējo vidi pret ķīmiskajiem un notekūdeņu piesārņojumiem. 1989. gada martā nodibināta speciāla ražošanas zonas ekoloģijas laboratorija, kur ar mikroorganismu palīdzību veikti pētījumi notekūdeņu toksikoloģiskai vērtēšanai. Tāpat pētīta un analizēta gaisa kvalitāte rūpniecības zonā.

Jau pirmajos 30 gados lielākais medikamentu ražotājs reģionā
No 1976. gada līdz Latvijas neatkarības atjaunošanai Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīca bija viena no lielākajām medikamentu ražotājām visā Padomju Savienībā – rūpnīcā saražotais produkcijas apjoms spēja nodrošināt ar aktīvajiem ingredientiem un pusproduktiem visus Padomju Savienības ražotājus. 1991. gadā pēc politisko un ekonomisko apstākļu izmaiņām Latvijā Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīca uzsāka attīstīt adamantāna, hinuklidīna un citu atvasinājumu ražošanu ar mērķi tos pārdot rietumvalstīs.

Kopumā rūpnīcas Centrālā laboratorija sadarbojās ar 20 zinātniski pētnieciskajiem institūtiem, visciešāk – ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Organiskās sintēzes institūtu. Jau tajā laikā augsti attīstīts bija arī eksports – rūpnīca eksportēja produkciju uz Somiju, Sīriju, Grieķiju, Austriju, Vjetnamu, Afganistānu, Mongoliju, ASV, Vācijas Federatīvo Republiku. 1975. gadā Centrālā rūpnīcas laboratorija izstrādāja sirds līdzekļa difrila ražošanas tehnoloģiju, kā arī uzsāka medicīnisko preparātu ražošanu tablešu formā. 1976. gadā uzsākta slavenā pretvīrusu preparāta remantadīna, bet vēl nedaudz vēlāk – pretalerģijas zāļu fenkarola ražošana.

1972. gads – “Olainfarm” sākums
1972. gadā tika izveidota ķīmiski farmaceitiski ražojošā apvienība “Olainfarm”, kuras sastāvā bija Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīca, kā arī 3. un 6. Rīgas farmaceitiskā rūpnīca. Par Olaines ķīmiski farmaceitiskās rūpnīcas direktoru kļuva Ilmārs Penke, kas savus pienākumus pildīja līdz 1993. gadam. Jau 1975. gadā rūpnīcā strādājošo skaits sasniedza pusotru tūkstoti. Turpinājās ražošanas cehu un laboratorijas korpusu celtniecība, tāpat rūpnīca aktīvi piedalījās dzīvojamo un sabiedrisko ēku attīstīšanā – savulaik strādniekiem būvētajās kopmītnēs tagad atrodas Olaines novada pašvaldība, sociālais dienests, mūzikas un mākslas skola, kā arī restorāns un veikali.

Rūpnīcas celtniecība
Rīgas farmaceitiskajām rūpnīcām nespējot saražot pieprasīto medikamentu apjomu, 1968. gadā tika uzsākta Olaines ķīmiski farmaceitiskās rūpnīcas celtniecība. Tas bija viens no svarīgākajiem piecgades celtniecības objektiem līdztekus Rīgas HES un Inčukalna gāzes krātuves celtniecībai. Rūpnīcas celtniecība ilga trīs gadus, un tās procesā pamatīgi mainījās apkārtējā vide: vieta, kur cēla rūpnīcu, bija purvaina, ar nelielām smilšu kāpām. Paralēli cehu un citu ražošanas telpu būvniecībai rūpnīcā izbūvēja modernas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kuras attīrīja arī pilsētas notekūdeņus, dzelzceļa pievadu ar vairākiem atzarojumiem, noliktavas kompleksu sauso izejvielu un lielu cisternu parku šķidro izejvielu glabāšanai.

Šodien AS “Olainfarm” teritorijā notika vērienīgas pilna apjoma mācības, lai pārbaudītu konsultācijās ar ārvalstu ekspertiem izveidoto ārkārtas situāciju vadības sistēmu un sadarbību ar valsts operatīvajiem dienestiem.

“Pirmo reizi Olainfarm vēsturē noritēja tik apjomīgas ārkārtējās situācijas mācības, kuru laikā simulējām vairākus potenciālos scenārijus. Mums kā ķīmisko vielu ražošanas uzņēmumam šāda pieredze ir ļoti vērtīga un nepieciešama, lai reālajā dzīvē esam maksimāli gatavi rīkoties. Pateicos visiem operatīvajiem dienestiem un partneriem par iesaisti mācību organizēšanā un tapšanā,” stāsta “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

“Mācībās izspēlējām ķīmiskās vielas noplūdi, ugunsgrēka dzēšanu un cietušo glābšanu. Tāda mēroga mācības ar trīs dažādiem apdraudējumiem notiek reti, tāpēc tā bija īpaši vērtīga pieredze Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD). Kopumā mācības norisinājās ļoti labi un visi uzdotie uzdevumi bija izpildīti. Mācību scenārijs ļāva mums iepazīties ar uzņēmuma darbības specifiku, praktizēties ķīmisku vielu noplūdes novēršanā, atsārņošanas pasākumu īstenošanā un cilvēku glābšanā sarežģītos un bīstamos apstākļos. Notiekot negadījumam, ir svarīgi, lai ikkatrs no mums jauno žestiem un īsām komandām zinātu savus uzdevumus. Šādas mācības ļauj mums šīs prasmes attīstīt,” atklāja VUGD Olaines daļas komandieris Dmitrijs Novikovs.

Jaunās ārkārtas situāciju vadības sistēmas izveide prasīja vairāk nekā gadu. Šajā procesā, sadarbības algoritmu izveidē un speciālistu apmācībā iesaistītājs Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Valsts policija, Aizsardzības ministrija, Valsts Drošības dienests, Valsts Vides dienests, Olaines novada pašvaldība un Olaines novada pašvaldības policija, Kenyon International, kā arī citas organizācijas.

AS “Olainfarm” ir ieviestais modelis ir Latvijā unikāls  un apsteidz pasaules standartus – tas vienā sistēmā apvieno risku pārvaldības, krīžu vadības un pēckrīžu atjaunošanas moduļus. Šodienas mācībās tika pārbaudīta sistēmas darbība praksē, lai gūtu pilnīgu pārliecību par uzņēmuma gatavību veikt savas funkcijas arī sarežģītās situācijās.

Īpašās mācībās drošos un iedzīvotājiem un darbiniekiem nekaitīgos apstākļos tika simulēta konkrētas ķīmiskas vielas noplūde un sprādziena draudi ar cietušajiem. Tika iedarbinātas  un pārbaudītas trauksmes sirēnas AS “Olainfarm” teritorijā, kā arī mācību nolūkos tika izmantotas krāsainas dūmu sveces, kas nav kaitīgas cilvēku veselībai. AS “Olainfarm” sadarbībā ar atbildīgajiem  dienestiem arī pārbaudīja iedzīvotāju savlaicīgas brīdināšanas un informēšanas procedūru.

Ielūkojies mācību procesā!

Lai mazinātu inflācijas radīto dzīves dārdzības slogu, kas saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2022. gada decembrī bija par 20,8 % lielāks nekā pirms gada, AS “Olainfarm” kopš novembra ik mēnesi izmaksā 80 000 eiro savu darbinieku finansiālam atbalstam. Uzņēmums to plāno darīt vēl vairākus mēnešus. Šīs piemaksas ir tikai neliela daļa no atbalsta pasākumiem darbiniekiem, kas veicinājuši darbinieku lojalitāti: kā liecina ikgadējās darbinieku aptaujas dati, teju 80% “Olainfarm” darbinieku ir apmierināti ar darbu uzņēmumā.

“Olainfarm” saviem darbiniekiem nodrošina ne tikai finansiālu atbalstu inflācijas laikā, bet arī virkni dažādu bonusu ikdienā: veselības apdrošināšanu, transportu uz un no darba maršrutā Olaine-Rīga-Olaine, kā arī sabiedriskā transporta biļešu kompensāciju citos maršrutos, elastīgu darba grafiku studējošajiem darbiniekiem, papildu brīvdienas par darba stāžu un īpašas piemaksas visiem darbiniekiem valsts svētkos – 4. maijā un 18. novembrī, piecu nedēļu vasaras atvaļinājumu “Olainfarm” rūpnīcas apkopes laikā, atbalstu pensionētajiem kolēģiem utt.

Par to, cik šādi bonusi ir nepieciešami ikdienā, liecina arī ikgadējās darbinieku aptaujas dati: 88 % darbinieku jūtas lepni, ka strādā “Olainfarm”, 80% norāda, ka negrasās meklēt jaunu darbu, un 89% plāno strādāt uzņēmumā vēl vismaz divus gadus. Turklāt liels ir arī ilggadējo darbinieku skaits – 51% darbinieku “Olainfarm” strādā 10 un vairāk gadu.

“Ikgadējās darbinieku aptaujas ir vērtīgs instruments, kā apzināt uzņēmuma spēcīgākās puses un izgaismot pilnveidojamos aspektus. Darbiniekiem ir svarīgi justies novērtētiem, zināt, pēc kādiem kritērijiem viņu ieguldījums tiks vērtēts, un tieši tas pats sakāms par uzņēmuma vadību. Jūtamies gandarīti par darbinieku ciešo saikni ar uzņēmumu, kas ir mērķtiecīga un pārdomāta darba rezultāts, pastāvīgi investējot uzņēmuma modernizēšanā un darbinieku labbūtībā,” saka AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Tieši vadītāju empātija un spēja ieklausīties šogad ir darbinieku visaugstāk novērtētais faktors. Kā citus lielākos ieguvumus darbā “Olainfarm” aptaujātie minējuši modernu, labiekārtotu darba vidi un patīkamu iekšējo klimatu, iespēju strādāt attālināti, veselības apdrošināšanu, darba jubilāru sveikšanu un godināšanu, dotāciju pusdienām un iespēju satikt kolēģus neformālā gaisotnē uzņēmuma kopīgajos pasākumos.

AS “Olainfarm” grupas uzņēmuma – ambulatoro medicīnas pakalpojumu sniedzēja SIA “OlainMed” apgrozījums pērn salīdzinājumā ar 2021. gadu audzis par 15%, pirmo reizi uzņēmuma pastāvēšanas laikā pārsniedzot vienu miljonu eiro. Pēdējo piecu gadu laikā kopš pievienošanās AS “Olainfarm” grupai un tās veiktajām investīcijām uzņēmumā pusotra miljona eiro apmērā “OlainMed” apgrozījums stabili audzis katru gadu un 2022. gadu ļāvis noslēgt ar peļņu.

AS “Olainfarm” investīcijas ļāvušas būtiski uzlabot pacientiem pieejamos “OlainMed” pakalpojumus. Ievērojami līdzekļi ieguldīti ēkas modernizācijā, rekonstrukcijā un kabinetu pārplānošanā, jaunu funkciju, piemēram, zīdaiņu rehabilitācijas un oftalmoloģijas kabinetu, kā arī jauna reģistratūras bloka izveidē, zvanu centrāles efektivizēšanā, pirmo e-risinājumu ieviešanā un ārstu darba vietu modernizēšanā.

Tas ļāvis paplašināt pakalpojumu un diagnostikas iespēju klāstu, kā arī piedāvāt pacientiem visus pakalpojumus vienuviet, t. sk. modernizēto dienas stacionāru un zobārstniecības bloku, kas iepriekš atradās citā ēkā. Tāpat kopš pievienošanās “Olainfarm” grupai “OlainMed” speciālistu un medicīnas personāla skaits ir gandrīz divkāršojies.

“Mēs ļoti lepojamies ar savu komandu. Speciālisti, kuri pie mums strādā, šeit paliek ilgstoši – 15 gadu un vairāk, veidojot saliedētu komandu un labu sadarbību starp ārstiem, kas ir svarīgi arī pacientiem. Kad cilvēkiem ir medicīniska rakstura problēmas, ir ērti tās risināt vienuviet. “OlainMed” ir plaša spektra ambulatora iestāde, ļoti ērta ģimenēm, jo visi speciālisti strādā arī ar bērniem. Augstu novērtējam sadarbību arī ar speciālistiem no Ukrainas. Šobrīd pie mums strādā lieliska endokrinoloģe, kas ir liels ieguvums jebkurai reģionālai medicīnas iestādei, jo šādu speciālistu trūkst,” stāsta “OlainMed” valdes priekšsēdētāja Darja Cvetkova.

Viņa atzīst, ka šobrīd ļoti pieprasīti ir pulmonologa un rehabilitācijas pakalpojumi, kas nereti saistīts ar sūdzībām par elpas trūkumu un pastiprinātu nogurumu pēc Covid-19 pārslimošanas. Turklāt jāņem vērā, ka pandēmijas laika blaknes bija mazkustīgs dzīvesveids. Pacientu ar dažādām Covid-19 sekām pagājušajā gadā ir kļuvis apmēram par trešo daļu vairāk.

2023. gadā – savā 30. pastāvēšanas gadā – “OlainMed” plāno attīstīt telemedicīnu, modernizējot kabinetus, sistēmas un iegādājoties programmatūras licences, AS “Olainfarm” grupai uzņēmumā šogad investējot vairāk nekā 150 000 eiro. Ārstu darbavietu digitalizācija ļaus apkalpot vairāk pacientu, tajā skaitā konsultēt arī attālinātus pacientus. Telemedicīnas pakalpojuma pilotprojektu “OlainMed” īstenoja jau Covid-19 pandēmijas laikā. Lai ierobežojumu apstākļos nodrošinātu rehabilitācijas pakalpojumu pieejamību, “OlainMed” speciālisti vieni no pirmajiem Latvijā attālināti sāka sniegt ārstnieciskās vingrošanas pakalpojumu. “Pirmā konsultācija notiek klātienē, jo speciālistam ir jāizvērtē un jāapskata pacients. Pēc tam atbilstoši mūsu izstrādātai metodoloģijai var sniegt pakalpojumus arī attālināti, uz kontroli nākot klātienē ne biežāk kā reiz mēnesī,” par jauno telemedicīnas pakalpojumu stāsta “OlainMed” valdes priekšsēdētāja.

“Esam ļoti gandarīti par “OlainMed” sasniegtajiem rezultātiem, pēdējo gadu laikā kļūstot par pieprasītu ambulatoro pakalpojumu sniedzēju Zemgales reģionā. Skaidri redzam ieguvumus, ko sniedz iekļaušanās “Olainfarm” grupā – no investīcijām attīstībā līdz grupas uzņēmumu sadarbībai, kas ļauj labāk palīdzēt pacientiem. Piemēram, “OlainMed” sadarbība ar mūsu grupas uzņēmumu “DiaMed”, kas nodrošina augstas klases diagnostiku, ļauj pacientiem ātrāk iegūt nosūtījumu uz magnētisko rezonansi vai citu diagnostiku un izmeklēšanas rezultātus, lai ātrāk nozīmētu ārstēšanu,” stāsta AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Kopumā ik gadu “OlainMed” sniedz pakalpojumus 20 000 pacientu Olaines novadā, bet ģeogrāfiski ērto atrašanās vietu un augsti kvalificēto speciālistu pieejamību novērtē arī Mārupes novada iedzīvotāji un Rīgā strādājošie Jelgavas novada iedzīvotāji. 2022. gadā “OlainMed” pacientu skaits, salīdzinot ar 2021. gadu, audzis par vairāk nekā 5%.

Par “OlainMed”

SIA “OlainMed” sniedz plaša spektra ambulatoros medicīnas pakalpojumus, t. sk. sirds funkcionālās diagnostikas izmeklējumus, USG, rentgenogrāfiju, zobārstniecības, rehabilitācijas un fizikālās medicīnas pakalpojumus, kā arī ārstu-speciālistu konsultācijas. Uzņēmums nodarbina 54 cilvēkus. Tā auditētais apgrozījums 2021. gadā bija 908 835 eiro. 2017. gada jūnija beigās par Olaines pašvaldības kapitālsabiedrības SIA “Olaines veselības centrs” īpašnieci kļuva AS “Olainfarm” uzņēmumu grupa.

Juris Bundulis

AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs

Nav noslēpums, ka nu jau vairākus mēnešus akūti trūkst zāļu gan aptieku plauktos, gan slimnīcās. Kāpēc tā? Lai gan Latvijas farmācijas nozarei ir daudz, ko piedāvāt – izcila zinātniskā bāze, vērtīgas tradīcijas, patiešām kvalitatīvi un konkurētspējīgi produkti, tomēr 95% zāļu tirgus veido importa produkti. Piegāžu ķēžu un izejvielu pieejamības izaicinājumi pasaulē tiešā veidā ietekmē ārvalstu ražotājus un neizbēgami iedzīvotājus Latvijā. Lai dzīves kvalitātei un dzīvībai vitāli svarīgie medikamenti būtu pieejami gan miera laikos, gan x stundā, ir nepieciešama labāka sinerģija starp medicīnas kopienu un sabiedrību, izglītību, zinātni un ražotājiem.

Izvēloties vietējo, ieguvums iedzīvotāju un valsts veselībai

Ja skatāmies uz farmācijas nozari kopumā, Latvijai patiešām ir, ar ko lepoties. Esam vienīgā no Baltijas valstīm, kur ir tik stipra un konkurētspējīga farmācijas industrija. Taču, salīdzinot ar līdzīga līmeņa un struktūras uzņēmumiem Eiropas valstīs, kur vietējo ražotāju tirgus daļa veido vairāk nekā 40% no visu zāļu klāsta, Latvijā tie ir tikai ap 5%. Protams, slimības visās Eiropas valstīs ir daudzmaz vienādas, arī medikamenti to ārstēšanai ir līdzīgi, un nav brīnums, ka katras kaites ārstēšanai aptiekā pieejama plaša preparātu izvēle. Taču, kā visās nozarēs, arī farmācijā būtu vērtīgāk atbalstīt vietējos ražotājus, kas radītu būtisku pienesumu valsts ekonomikai. Tad kāpēc joprojām lūkojamies ārvalstu medikamentu virzienā? Viennozīmīgas atbildes nav. Iespējams, tas saistīts ar vēsturiski iesakņojošos pārliecību, ka ārvalstu ir labāks par vietējo, ko dažās jomās joprojām var novērot. Proti, Baltijā unikālā farmācijas industrija Latvijā izveidojās padomju gados, kad rietumos ražotās zāles bija deficīts un radās iespaids, ka tieši tās ir vislabākās, jo visi tās gribēja. Šobrīd vietējais piedāvājums ir krietni plašāks, un arī pēc drošības, kvalitātes un efektivitātes rādītājiem Latvijā ražotie medikamenti ir līdzvērtīgi rietumvalstu alternatīvām. Ārstiem un iedzīvotājiem izvēloties vietējo, būtu ieguvums gan iedzīvotāju, gan valsts veselībai. Vēl vairāk – paplašinot vietējo zāļu īpatsvaru, farmācijas industrijai ir potenciāls kļūt par vienu no Latvijas ekonomikas dzinējspēkiem. Vietējo zāļu tirgus audzēšana ir arī nacionālās drošības jautājums, lai stundā x, pārtrūkstot piegādes ķēdēm, sabiedrība nepaliktu bez dzīvībai svarīgiem medikamentiem. Veselības sistēmas noturība krīzes apstākļos būs atkarīga ne tikai no Latvijā ražotām zālēm un elastīgiem vietējiem ražotājiem, kas spēj nodrošināt valsts “pasūtījumu”, bet arī no stratēģiskajām zāļu rezervēm, kuru sistēma vēl ir jāveido Latvijā, valstij konstruktīvi sadarbojoties ar Latvijas privātajiem farmācijas uzņēmumiem.

Zinātniskā bāze – izcila, bet jāveicina sadarbība

Salīdzinot ar globālo kopainu, Latvijas priekšrocība ir izcilā zinātne. Mums ir Organiskās sintēzes institūts, Biomedicīnisko pētījumu centrs, RSU, LU, RTU, augstvērtīga zinātniskā bāze ar bagātīgām tradīcijām. Farmācijas uzņēmumi Latvijā nemitīgi strādā pie produktu protfeļa paplašināšanas, nepārtraukti pētot, kādas ir tendences un vajadzības, kādi būs nākotnes medikamenti. Norit darbs arī pie oriģinālzāļu izstrādes, kas farmācijā ir augstākais līmenis. Šobrīd gan nepietiek finansiālās kapacitātes, lai radītu oriģinālpreparātus, jo tie ir apjomīgi un dārgi pētījumi, bet mēs varam attīstīt idejas, meklēt sadarbības partnerus un kopā novest ieceres līdz rezultātam. Farmācija ir nozare ar milzīgu pievienoto vērtību, ko apliecina arī dažādi Ekonomikas ministrijas rādītāji, un varam lepoties, ka šāda nozare Latvijā attīstās pat apstākļos ar nepietiekamu valsts atbalstu.

Vienlaikus speciālistu klāsts ir ierobežots, jo zāļu ražotāju ir daudz un pieprasījums – attiecīgi liels. Speciālistu pārvilināšana no konkurentiem nav labs risinājums, jo, ja uz brīdi viens iegūst, pārējie zaudē, un agrāk vai vēlāk nozarē sākas problēmas. Ir bijuši gadījumi, kad vadošie uzņēmumi intensīvi pārpērk viens otra speciālistus, taču tas nav labākais ceļš attīstībai. Tāpēc ir svarīgi pašiem apmācīt noteikta līmeņa speciālistus. Piemēram, “Olainfarm” to risina, piedāvājot prakses vietas, stipendijas, sadarbojoties ar augstskolām, kas savukārt atsevišķos posmos palīdz produktu izstrādē. Latvietim vienmēr ir bijis grūti atzīt, ka pats kaut ko neprot, un meklēt palīdzību. Stipri sadarbības partneri ir tas, kas nozarei nepieciešams, jo tas dod iespēju mācīties un sasniegt daudz labākus rezultātus. Spēja pārkāpt savam lepnumam un piesaistīt partnerus, kuri noteiktos izstrādes posmos ir tikuši tālāk uz priekšu, dotu iespēju vismaz daļēji kompensēt nišas speciālistu trūkumu.

Ko farmācijas nozarei māca Covid-19 krīze

Farmācija gan Latvijā, gan citviet pasaulē ir viena no visstingrāk regulētajām jomām ar ļoti augstām prasībām un bezgalīgiem likumiem, noteikumiem un regulām. Ja pirms 10 gadiem reģistrēti medikamenti šodien Eiropā būtu jāreģistrē no jauna, tas nebūtu izdarāms bez papildu pētījumiem un pierādījumiem. Tomēr arī jauniem spēlētājiem vieta tirgū atrodas, it īpaši, ja tie spēj piedāvāt kaut ko visiem vajadzīgu un konkurētspējīgu.

Covid-19 krīze parādīja, ka apstākļi var mainīties ārkārtīgi strauji, tāpēc zinātniekiem un ražotājiem ir jāspēj operatīvi reaģēt, lai piedāvātu jaunus medikamentus ļoti lielam cilvēku skaitam. Un, kas vēl būtiskāk, pacietīgi jāaudzē medicīnas speciālistu un sabiedrības uzticēšanās. Daudzi apšaubīja Covid-19 vakcīnu uzticamību, jo tās tika izstrādātas ļoti īsā termiņā un reģistrētas lielā tempā, šķietami bez pietiekamas pierādījumu bāzes. Farmācijas nozare saskārās ar milzu pieprasījumu no vienas puses un lielu sabiedrības neuzticēšanos – no otras, un tas bija loģiski un saprotami, jo cilvēkiem nevar pārmest, ka viņi neuzticas tam, ko nepazīst. Ja pacients neatrod atbildes uz saviem jautājumiem pie speciālistiem, viņš tās meklē pats. Taču mūsdienās ir ļoti daudz informācijas, un tās atziņas, ko pacients atrod un izvēlas pats, vairs nav atkarīgas no nozares speciālistiem. Starptautiskajā arēnā tik strauji un dramatiski ierodoties Covid-19, tieši tā bija lielākā kļūda – nepietiekama sabiedrības informēšana. Tas māca, ka ir jāstiprina uzticēšanās ne tikai starp ārstu un pacientu, bet arī starp nozares speciālistiem, lai kopā veidotu plaukstošu nozari un paplašinātu vietējo tirgu, kur savu nišu atrast daudziem lieliskiem produktiem.

Jaunākā SKDS aptauja* liecina, ka gada tumšais laiks neatstāj nekādu ietekmi uz 25% iedzīvotāju, kas ekspertu ieskatā ir ļoti neliela sabiedrības daļa. Lai pārvarētu nomāktību, ko radījis tumšais laiks, neziņa un trauksme par nākotni, kā arī ģeopolitiskie satricinājumi, cilvēki tiek aicināti vairāk rūpēties par savu labsajūtu. Par to domājot, AS “Olainfarm” kopā ar psihoterapeitu Aldi Miglinieku sagatavojuši ieteikumus iedzīvotājiem, kā uzlabot garastāvokli un vairot enerģiju, kā arī izveidojuši īpašu “Ceļš uz labsajūtu” maršrutu virzienā no Rīgas uz Olaini.

Tāpat aptauja atklāj, ka rudens-ziemas periodā sliktāk jūtas gados vecāki iedzīvotāji – 67% vecumā no 55 līdz 63 gadiem – un jaunieši no 18 līdz 24 gadiem, no kuriem ļoti slikti un viduvēji savu noskaņojumu vērtē teju 60%.

Nomākts garastāvoklis, nevēlēšanās neko darīt un mazkustīgums ir starp biežākajām iedzīvotāju sūdzībām gada tumšajā laikā, liecina aptauja. “Satraucošie apstākļi ar ilgstošo Covid-19 pandēmiju, karu kaimiņos, energoresursu cenu pieaugumu vēl vairāk ietekmē cilvēku pašsajūtu, tāpēc šoruden vairāk nekā citus gadus ir svarīgi pievērst uzmanību līdzcilvēku noskaņojumam,” uzsver psihoterapeits un AS “Olainfarm” Darba efektivitātes vadītājs Aldis Miglinieks.

Ir svarīgi doties dabā, ķert sauli, lai papildinātu D vitamīna krājumus, tikties ar draugiem un veltīt laiku rūpēm par sevi, lai justos labi par spīti tumsai, aukstumam un ziemas tuvumam – tie ir daļa no ieteikumiem, ko iesaka A. Miglinieks, vienlaikus aicinot ikvienu aizdomāties par katra paša individuālo ceļu uz labsajūtu. Iedvesmai ikviens rosināts doties AS “Olainfarm” sagatavotajā “Ceļš uz labsajūtu” maršrutā pa ceļam no Rīgas uz Olaini, pievēršot uzmanību vizuālajiem pamudinājumiem Maskavas ielā 68, Vienības gatvē pie Rīgas pilsētas robežas, kā arī Jelgavas šosejas malās. Foto ieskats maršrutā: ŠEIT.

Gada tumšajā laikā 36% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka kopumā jūtas labi vai ļoti labi – vispozitīvāk tumšajā laikā jūtas iedzīvotāji Kurzemē (42%) un Zemgalē (41%), kur pretī Latgalē tikai 30% un Rīgā 33% aptaujāto atzinuši, ka šoruden jūtas labi. Par gada tumšo laiku īpaši priecājas vien 3% aptaujāto.

“Gribam atgādināt Latvijas sabiedrībai, ka reizēm nemaz nevajag daudz, lai uzlabotu pašsajūtu un atgrieztos pie dzīvesprieka. Tik vienkāršas, bet ikdienā nozīmīgas lietas kā malks svaiga gaisa, izkustēšanās vai pozitīvas emocijas, tiekoties ar mīļiem cilvēkiem, var būtiski uzlabot mūsu dzīves kvalitāti. “Olainfarm” jau gadu desmitiem rūpējas pa to, lai Latvijas iedzīvotāji būtu veseli un justos priecīgi, mierīgi un pilni enerģijas. Un vienmēr nebūt nav nepieciešamas zāles, lai tā patiešām notiktu – reizēm pietiek ar vienkāršu atgādinājumu, mazliet lielākām rūpēm par līdzcilvēkiem, smaidu,” saka AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Lai cilvēki justos labi, ir svarīgi ne tikai apmierināt pamatvajadzības – paēst, dzert pietiekami daudz ūdens, izgulēties, bet arī gūt prieku un pozitīvas emocijas. A. Miglinieks uzsver – svarīgi, lai papildus darbam, kurā sevi realizējam ikdienā, un labām attiecībām ar tuviniekiem, būtu arī kāds hobijs. Tam ir būtiska loma labas mentālās veselības nodrošināšanā. Koris, gleznošana, regulāras sporta nodarbības – jebkas, ar ko cilvēks patiesi aizraujas, palīdz līdzsvarot ikdienas emocijas.

“Nav noslēpums, ka, dienasgaismas stundām saraujoties īsākām, daudziem ir grūti pierast pie tumsas. Nereti tas var būt saistīts ar sezonālo depresiju, par kuru ārsti runā jau kopš astoņdesmitiem gadiem. Taču daudziem vienkārši pazeminās enerģijas līmenis, cilvēki kļūst miegaināki, jo tumsā cilvēka smadzenēs izstrādājas “miega hormons” melatonīns; savukārt to neiromediatoru līmenis, kuri nodrošina dzīvesprieku, samazinās. Iepriekšējām paaudzēm tas varbūt bija mazāk izteikti, jo sabiedrības dzīvesveids kopumā ir ļoti mainījies – mūsu vecvecāki daudz vairāk uzturējās laukā, strādājot dažādus fiziskus darbus, bet tas nozīmē, ka viņi arī ieguva vairāk saules staru un izmantoja diennakts gaišās stundas. Mūsdienās, it īpaši biroja darbiniekiem, šāda iespēja bieži vien iet secen,” stāsta A. Miglinieks.

Viņš norāda – ja redzam, ka cilvēks ir nomākts, zaudējis prieku, jūtas bezspēcīgs, pastāvīgi dusmojas, netiek galā ar ikdienišķiem pienākumiem, noteikti vajadzētu piedāvāt savu atbalstu – kaut vai mudināt dienas gaišajā laikā iziet dabā, izstaigāt vajadzīgos soļus, ieelpot svaigu gaisu, pamanīt, kā mainās gadalaiki, bet vēl labāk – darīt to kopā. Nepieciešamības gadījumā nevajadzētu arī vilcināties ar profesionālas palīdzības meklēšanu.

“Mēs neesam pasargāti no krīzēm, taču ir svarīgi saprast, kā palīdzēt un sniegt psiholoģisku atbalstu, kā pamanīt, kas notiek ar līdzcilvēkiem, un iesaistīties viņu pašsajūtas uzlabošanā. Daudzas lietas var ietekmēt ar medikamentiem, var palīdzēt uztura bagātinātāji, bet primāras ir apzinātas rūpes par sevi, lai aktivizētu organismu un justos labāk,” stāsta Aldis Miglinieks.

*Dati ir daļa no pētījumu centra SKDS aptaujas par iedzīvotāju noskaņojumu gada tumšajā laikā. Tā veikta 2022. gada novembrī, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Savu 50. darbības gadu AS “Olainfarm” atzīmē ar vēsturiski lielāko saražoto zāļu daudzumu – 15 miljonu iepakojumu. 1972. gada 10. oktobrī dibinātais uzņēmums no vienas ražotnes izaudzis līdz nozīmīgam farmācijas koncernam Baltijas valstīs ar ambīciju nākamo piecu gadu laikā kļūt par vienu no TOP 10 farmācijas uzņēmumiem Centrālajā un Austrumeiropā.

Uzņēmuma produktu portfelī šobrīd ir vairāk nekā 60 dažādu gatavo zāļu formu, 25 aktīvās farmaceitiskās vielas un vairāk nekā 20 starpprodukti visas ģimenes veselībai, ko eksportē uz vairāk nekā 60 pasaules valstīm. “Olainfarm” turpina darbu pie sava esošā produktu portfeļa, kurā ietilpst medikamenti nervu sistēmas, sirds un asinsvadu veselībai, alerģiju ārstēšanai un antibakteriālie līdzekļi, paplašināšanas ar jauniem produktiem arī tādās jomās kā uroloģija un ginekoloģija, ik gadu piedāvājot pasaules tirgiem vismaz 10 jaunu produktu.

“Farmācijas tradīcijas Latvijā ir ļoti senas un spēcīgas. Jau padomju gados katrs ceturtais preparāts tika radīts Latvijā, “Olainfarm” esot nozares līderim. Nākamajā piecdesmitgadē ieejam ar ambicioziem plāniem nostiprināties rietumu tirgos, būtiski palielinot investīcijas jaunu produktu pētniecībā, izstrādē un ražošanā. Mūsu pusgadsimtu ilgā pieredze farmācijas nozarē un zināšanas par tās attīstības tendencēm ļauj mums paredzēt, kādi medikamenti būs pieprasīti nākotnē. Apvienojumā ar  Latvijas augstvērtīgo zinātnisko bāzi, mūsu vairāk nekā 800 profesionāļu lielo komandu un starptautisko sadarbības partneru tīklu, esam ceļā uz TOP 10 farmācijas uzņēmumu Centrālajā un Austrumeiropā,” stāsta AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Jubilejas gadā AS “Olainfarm” saņēmis izcilu vērtējumu Latvijas zīmolu topā, ierindojoties 5. vietā gan zaļāko, gan cilvēcīgāko zīmolu vidū, ko veicinājuši gan pastāvīgi centieni ilgtspējīgas vides un veselas sabiedrības veidošanā, gan tādas aktivitātes sabiedrības labklājības jomā kā atbalsts ģimenēm, kurās aug bērni ar uzvedības problēmām, kampaņā “Draugi no citas planētas”, ciešā sadarbība ar Latvijas Bērnu atbalsta fondu, Izcilības stipendijas farmācijas nozares studentiem u. c.

Atzīmējot uzņēmuma piecdesmitgadi, piedāvājam ieskatu tā vēstures svarīgākajos brīžos – no mūsdienām līdz pirmsākumiem. AR FOTO https://failiem.lv/u/ten8z8xg9

AS “Olainfarm” šodien. Šobrīd uzņēmums eksportē savu produkciju – gatavās zāļu formas, aktīvās farmaceitiskās vielas un starpproduktus uz vairāk nekā 60 valstīm, Latvijā realizējot 1,6 % saražotās produkcijas. AS “Olainfarm”  turpina attīstīt savu darbību esošajos tirgos, kā arī plāno palielināt apgrozījumu Baltijas valstīs, tai skaitā Latvijā. Lai ieceres realizētu, ir nepieciešams būtiski paplašināt produktu portfeli, kur izaugsmes iespējas ir valsts un apdrošināšanas kompensējamo zāļu segmentā. Būtisku lomu “Olainfarm” nākotnes izaugsmē ieņem jaunu produktu izstrāde, ko nodrošina  jaunizveidotais Zinātnes un pētniecības centrs. Uzņēmuma valdē un padomē ir farmācijas, finanšu, vadības un korporatīvās pārvaldības jomas līderi, kuru mērķis ir padarīt “Olainfarm” par vienu no TOP 10 Centrālās un Austrumeiropas farmācijas uzņēmumiem. “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs ir Juris Bundulis, bet padomes priekšsēdētājs Jānis Buks.

90. gadi – jauno laiku sākums. 1991. gadā, mainoties politiskajai un ekonomiskajai situācijai, tika ieviestas jaunas tehnoloģijas un apgūti jauni pārdošanas virzieni Rietumeiropā. Kļūstot par valsts uzņēmumu, jauns nosaukums – Olaines valsts uzņēmums “Latbiofarm”. Bet 1997. gadā Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīca tika privatizēta un reorganizēta par akciju sabiedrību AS “Olainfarm”. Par valdes priekšsēdētāju kļuva Valērijs Maligins.

80. gadi ar investīcijām vidē draudzīgā ražošanā. Īpaša uzmanība uzņēmumā vienmēr pievērsta arī ekoloģiskajiem pētījumiem, nodrošinot apkārtējo vidi pret ķīmiskajiem un notekūdeņu piesārņojumiem. 1989. gada martā nodibināta speciāla ražošanas zonas ekoloģijas laboratorija, kur ar mikroorganismu palīdzību veikti pētījumi notekūdeņu toksikoloģiskai vērtēšanai. Tāpat pētīta un analizēta gaisa kvalitāte rūpniecības zonā.

Jau pirmajos 30 gados lielākais medikamentu ražotājs reģionā. No 1976. gada līdz Latvijas neatkarības atjaunošanai Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīca bija viena no lielākajām medikamentu ražotājām visā Padomju Savienībā – rūpnīcā saražotais produkcijas apjoms spēja nodrošināt ar aktīvajiem ingredientiem un pusproduktiem visus Padomju Savienības ražotājus. 1991. gadā pēc politisko un ekonomisko apstākļu izmaiņām Latvijā Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīca uzsāka attīstīt adamantāna, hinuklidīna un citu atvasinājumu ražošanu ar mērķi tos pārdot rietumvalstīs. Kopumā rūpnīcas Centrālā laboratorija sadarbojās ar 20 zinātniski pētnieciskajiem institūtiem, visciešāk – ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Organiskās sintēzes institūtu. Jau tajā laikā augsti attīstīts bija arī eksports – rūpnīca eksportēja produkciju uz Somiju, Sīriju, Grieķiju, Austriju, Vjetnamu, Afganistānu, Mongoliju, ASV, Vācijas Federatīvo Republiku. 1975. gadā Centrālā rūpnīcas laboratorija izstrādāja sirds līdzekļa difrila ražošanas tehnoloģiju, kā arī uzsāka medicīnisko preparātu ražošanu tablešu formā. 1976. gadā uzsākta slavenā pretvīrusu preparāta remantadīna, bet vēl nedaudz vēlāk – pretalerģijas zāļu fenkarola ražošana.

1972. gads – “Olainfarm” sākums. 1972. gadā tika izveidota ķīmiski farmaceitiski ražojošā apvienība “Olainfarm”, kuras sastāvā bija Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīca, kā arī 3. un 6. Rīgas farmaceitiskā rūpnīca. Par Olaines ķīmiski farmaceitiskās rūpnīcas direktoru kļuva Ilmārs Penke, kas savus pienākumus pildīja līdz 1993. gadam. Jau 1975. gadā rūpnīcā strādājošo skaits sasniedza pusotru tūkstoti. Turpinājās ražošanas cehu un laboratorijas korpusu celtniecība, tāpat rūpnīca aktīvi piedalījās dzīvojamo un sabiedrisko ēku attīstīšanā – savulaik strādniekiem būvētajās kopmītnēs tagad atrodas Olaines novada pašvaldība, sociālais dienests, mūzikas un mākslas skola, kā arī restorāns un veikali.

Rūpnīcas celtniecība. Rīgas farmaceitiskajām rūpnīcām nespējot saražot pieprasīto medikamentu apjomu, 1968. gadā tika uzsākta Olaines ķīmiski farmaceitiskās rūpnīcas celtniecība. Tas bija viens no svarīgākajiem piecgades celtniecības objektiem līdztekus Rīgas HES un Inčukalna gāzes krātuves celtniecībai. Rūpnīcas celtniecība ilga trīs gadus, un tās procesā pamatīgi mainījās apkārtējā vide: vieta, kur cēla rūpnīcu, bija purvaina, ar nelielām smilšu kāpām. Paralēli cehu un citu ražošanas telpu būvniecībai rūpnīcā izbūvēja modernas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kuras attīrīja arī pilsētas notekūdeņus, dzelzceļa pievadu ar vairākiem atzarojumiem, noliktavas kompleksu sauso izejvielu un lielu cisternu parku šķidro izejvielu glabāšanai.

Par AS “Olainfarm”

AS “Olainfarm“ ir viens no lielākajiem uzņēmumiem Baltijas valstīs ar 50 gadu pieredzi medikamentu un ķīmiski farmaceitisko produktu ražošanā. Uzņēmums ražo uzticamus un efektīvus augstākās kvalitātes produktus Latvijai un visai pasaulei. Uzņēmuma grupas konsolidētais apgrozījums 2021. gadā sasniedza 105,5 miljonus eiro. Uzņēmuma ikdienas darbu nodrošina 840 darbinieki, nodrošinot nepārtrauktu produktu ražošanas procesu 24/7 režīmā.  AS “Olainfarm” ieguva Zelta kategoriju Ilgtspējas indeksā un novērtēts kā Ģimenei draudzīgs uzņēmums.

AS “Olainfarm” ir ieviesis Baltijā unikālu ārkārtas situāciju vadības sistēmu, kas apvieno risku pārvaldību, krīžu vadības un pēckrīžu vadības procesus. Plāna izveides un ieviešanas procesā, iesaistot plašu darbinieku loku, tika izvērtēta iepriekšējā pieredze, izstrādāta detalizēta rokasgrāmata, precizēts ārkārtas situācijas komandas sastāvs un uzdevumi, kā arī organizētas apmācības visiem uzņēmuma darbiniekiem atbilstoši katra atbildībai un lomai, iekļaujot visu līmeņu darbiniekus.

““Olainfarm” ir viens no retajiem uzņēmumiem Baltijas reģionā, kas ieviesis šāda apjoma pilnu ārkārtas situāciju vadības sistēmu. Mūsu darbība visos posmos ir ārkārtīgi komplicēts un daudzveidīgs process. 48 ha lielajā teritorijā ir daudzas laboratorijas, ražošanas un noliktavas telpas, aukstumstacija un cita veida infrastruktūra, kas ikdienā nodrošina zāļu ražošanu un loģistiku. Mums bija nepieciešamība pēc efektīvas ārkārtas situāciju vadības sistēmas, kas nodrošinātu gatavību reaģēt atbilstoši situācijai. Turklāt svarīgi, lai šī sistēma balstītos uz pasaulē pārbaudītu praksi un visos posmos būtu saprotama katram iesaistītajam dalībniekam,” uzsver Juris Bundulis, AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs.

Šo sistēmu turpmākajos mēnešos plānots pārbaudīt, sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, Valsts policiju, Valsts drošības dienestu un citām institūcijām rīkojot pilna mēroga praktiskās mācības. Lai pilnveidotu uzņēmuma ārkārtas situāciju vadību un stiprinātu darbinieku sadarbību ar iesaistītajiem dienestiem, mācības norisināsies vairākos līmeņos.
Ārkārtas situāciju vadības plāna izstrāde un ieviešana ir daļa no “Olainfarm” attīstības stratēģijas. Plāna izveides un ieviešanas procesā tika izvērtēta iepriekšējā pieredze, izstrādāta ārkārtas situāciju vadības rokasgrāmata, noteikts ārkārtas situācijas komandas sastāvs un uzdevumi, kā arī organizētas apmācības visiem uzņēmuma darbiniekiem atbilstoši katra atbildībai un lomai, iekļaujot visu līmeņu darbiniekus un iesaistītās organizācijas. Apjomīgais ārkārtas situācijas vadības plāns tiek īstenots sadarbībā ar vienu no pasaules vadošajiem ekspertiem ārkārtas situāciju vadībā – “Kenyon International Emergency Services”.

Vairāk nekā 200 ārsti no visas Latvijas – neirologi, psihiatri, kardiologi un ģimenes ārsti – tikās Baltijā lielākā farmācijas uzņēmuma AS “Olainfarm” rīkotā zinātniskā konferencē par aktuālo veselības aprūpē – sākot no stresa reakcijām pārmaiņu laikā un emocionālajai inteliģencei līdz graudaugu alerģiju diagnostikai un jaunumiem Covid-19 attīstībā un ārstēšanā.

“Veselības aprūpē pastāvīga izglītošanās un zināšanu apmaiņa ir ārkārtīgi būtiska, tai skaitā starp dažādu jomu speciālistiem, lai pacienti saņemtu vēl labāku aprūpi, tāpēc savu 50 gadu jubileju AS “Olainfarm” atzīmē ar zinātnisku konferenci ārstiem. Arī mums kā farmācijas uzņēmumam sadarbība un komunikācija ar ārstiem, farmaceitiem un citiem nozares speciālistiem ir pamatu pamats, lai labāk varētu palīdzēt pacientiem. Tas ļauj mums identificēt pacientu vajadzības, nereti atklāt papildu īpašības jau zināmajām zālēm un meklēt jaunas attīstības iespējas,” pauda AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Ar lekcijām par tādām tēmām kā stresa reakcijas pārmaiņu laikā, acetilholīna nozīme cilvēka organismā, kviešu un graudaugu alerģiju diagnostika, emocionālā inteliģence, sirds veselība un Covid-19 pandēmijā piedzīvotais konferencē uzstājās psihiatrs, RPNC “Pārdaugava” klīnikas vadītājs Dr. Elmārs Tērauds (RSU), Reto neiroloģisko slimību centra vadītāja un Neiroimunologu asociācijas prezidente doc. Viktorija Ķēniņa (RSU, PSKUS), alergologs, pulmonologs, Latvijas Alergologu asociācijas valdes priekšsēdētājs asoc. prof. Dr. Māris Bukovskis (LU, PSKUS), Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācijas prezidente Dr. Gunta Andžāne, kardiologs, aritmologs prof. Oskars Kalējs (RSU, PSKUS) un infektologs, hepatologs asoc. prof. Gunta Stūre (RSU, RAKUS, Latvijas Infektoloģijas centrs).

50 gadu jubileju AS “Olainfarm” svin oktobrī. Jubilejas gadā uzņēmuma akcionāri lēma par dinamiskāku stratēģijas īstenošanu ar koncentrētāku vadības komandu, lai ar pētniecības un inovāciju palīdzību nostiprinātos Rietumu tirgos. Uzņēmuma darbības fokusā ir 10 jaunu produktu izstrāde gadā. “Olainfarm” ir viens no retajiem uzņēmumiem Latvijā ar tik bagātu vēsturi. Pusgadsimtu rūpējoties par sabiedrības veselību, “Olainfarm” ir kļuvis ne tikai par lielāko farmācijas koncernu Baltijas valstīs, bet arī par dažādu sociāli nozīmīgu projektu atbalstītāju.

Jubilejas gadā AS “Olainfarm” saņēmis izcilu vērtējumu Latvijas zīmolu topā, ierindojoties 5. vietā gan zaļāko, gan cilvēcīgāko zīmolu vidū, ko veicinājuši gan pastāvīgi centieni ilgtspējīgas vides un veselas sabiedrības veidošanā, gan tādas aktivitātes sabiedrības labklājības jomā kā atbalsts ģimenēm, kurās aug bērni ar uzvedības problēmām, kampaņā “Draugi no citas planētas”, ciešā sadarbība ar Latvijas Bērnu atbalsta fondu, stipendijas farmācijas nozares studentiem u. c.

Par AS “Olainfarm”

AS “Olainfarm“ ir viens no lielākajiem uzņēmumiem Baltijas valstīs ar 50 gadu pieredzi medikamentu un ķīmiski farmaceitisko produktu ražošanā. Uzņēmums ražo uzticamus un efektīvus augstākās kvalitātes produktus Latvijai un visai pasaulei. Uzņēmuma grupas konsolidētais apgrozījums 2021. gadā sasniedza 105,5 miljonus eiro. Uzņēmuma ikdienas darbu nodrošina 840 darbinieki, nodrošinot nepārtrauktu produktu ražošanas procesu 24/7 režīmā.  AS “Olainfarm” ieguva Zelta kategoriju Ilgtspējas indeksā un novērtēts kā Ģimenei draudzīgs uzņēmums.

Ielūkojies attēlu galerijā!

AS “Olainfarm” saņēmis izcilu vērtējumu Latvijas zīmolu topā, ierindojoties 5. vietā gan zaļāko, gan cilvēcīgāko zīmolu vidū. Straujais kāpums kopš pagājušā gada (no 61. vietas zaļāko zīmolu un no 57. vietas cilvēcīgāko zīmolu topā) ir visas komandas neatlaidīga darba rezultāts, investējot resursus uzņēmuma ilgtspējas veicināšanā.

AS “Olainfarm” galvenā misija ir rūpes par sabiedrības veselību, īpašu uzmanību pievēršot arī ilgtspējas aspektiem savā ikdienas darbībā un kā lielam ražošanas uzņēmumam uzskatot par savu pienākumu ieviest praksē videi draudzīgus procesus, samazināt uzņēmuma darbības ietekmi uz apkārtējo vidi, rūpēties par savu klientu labklājību un ilgtspējīgi un cieņpilni sadarboties ar visiem uzņēmuma darbiniekiem. Šogad AS “Olainfarm” aktivitātes sabiedrības labklājības jomā apliecinājusi gan kampaņa “Draugi no citas planētas”, lai atbalstītu ģimenes, kurās aug bērni ar uzvedības problēmām, gan ciešā sadarbība ar Latvijas Bērnu atbalsta fondu, ilggadējās stipendijas farmācijas nozares studentiem u. c.

“Sabiedrības augstais novērtējums ir vislielākā atzinība par mūsu darbu. Tas nozīmē, ka mūsu centieni ilgtspējīgas vides un veselas sabiedrības veidošanā ir novērtēti un pamanīti. Dinamiskā izaugsme zaļāko un cilvēcīgāko zīmolu topā, ko esam piedzīvojuši kopš pagājuša gada, ir apliecinājums tam, ka esam izvēlējušies pareizo ceļu un varam sniegt būtisku ieguldījumu ilgtspējīgas nākotnes veidošanā,” pauž AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Zīmolu topā augstu vērtējumu saņēmis arī “Olainfarm” grupas zaļās farmācijas uzņēmums “Silvanols”, iegūstot 3. vietu zaļāko uzņēmumu kategorijā Latvijā. “Silvanols” godalgoto zīmolu vidū ierindojies pirmo reizi.

Zaļāko zīmolu tops tiek veidots jau septīto gadu, un tā pamatā ir sabiedrības priekšstati par to, cik draudzīgi videi savā darbībā ir dažādi uzņēmumi. Savukārt par cilvēcīgākajiem zīmoliem tiek lemts ceturto gadu pēc kārtas, un to galvenais kritērijs ir tas, cik uzņēmums ir sociāli atbildīgs sabiedrības skatījumā.

Vērtējumi pavisam četrās kategorijās – mīlētākais, zaļākais, cilvēcīgākais un visvairāk meklētais zīmols – apkopoti, RAIT aptaujā no 2022. gada jūlija līdz augustam aptaujājot 2800 ekonomiski aktīvu Baltijas valstu iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Ar citiem uzvarētājiem visās kategorijās var iepazīties vietnē https://balticbrands.eu.

Par AS “Olainfarm”

AS “Olainfarm“ ir viens no lielākajiem uzņēmumiem Baltijas valstīs ar 50 gadu pieredzi medikamentu un ķīmiski farmaceitisko produktu ražošanā. Uzņēmums ražo uzticamus un efektīvus augstākās kvalitātes produktus Latvijai un visai pasaulei. Uzņēmuma grupas konsolidētais apgrozījums 2021. gadā sasniedza 105,5 miljonus eiro. Uzņēmuma ikdienas darbu nodrošina 840 darbinieki, nodrošinot nepārtrauktu produktu ražošanas procesu 24/7 režīmā.  AS “Olainfarm” ieguva Zelta kategoriju Ilgtspējas indeksā un novērtēts kā Ģimenei draudzīgs uzņēmums.

Baltijas lielākā farmācijas uzņēmuma “Olainfarm” akcionāru sapulce šodien, 22.septembrī, apstiprinājusi dinamiskāku stratēģijas īstenošanu ar koncentrētāku vadības komandu, lai ar pētniecības un inovāciju  palīdzību nostiprinātos Rietumu tirgos.

Par AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētāju iecelts Juris Bundulis. Valde turpmāk darbosies trīs cilvēku sastāvā līdzšinējo četru vietā un darbu valdē veiks arī Andris Jegorovs  un Jānis Leimanis. Līdzšinējais  valdes priekšsēdētājs Jānis Buks, kurš pārraudzīja sekmīgu uzņēmuma transformāciju no biržas par privāto uzņēmumu un uzsāka optimizācijas procesus, turpmāk vadīs uzņēmuma padomi piecu cilvēku sastāvā. Šāda uzņēmuma līderības kompetenču koncentrēšana valdē un padomē ļaus mērķtiecīgāk īstenot pērnā gada nogalē publiskoto stratēģisko attīstību Rietumu tirgos un pilnvērtīgi investēt jaunu produktu izstrādē un pētniecībā.

“Esmu pagodināts jaunajā līderības modelī strādāt kopā ar farmācijas, finanšu, vadības un korporatīvās pārvaldības jomas līderiem, kas kopā ar savām komandām radīs jaunu produktu portfeli, paplašinās  tirgus daļu Latvijā un visā Baltijas reģionā, kā arī virzīsies Rietumeiropas tirgos. Mūsu mērķis ir būt starp 10 lielākajiem ražošanas uzņēmumiem Centrālajā un Austrumeiropā. Līdzšinējā vadības struktūrā esam sagatavojuši labus priekšnoteikumus mūsu mērķu sasniegšanai, tagad varēsim tos īstenot vēl straujāk!” norāda “Olainfarm” jaunais valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Savukārt līdzšinējais valdes priekšsēdētājs, jaunais padomes priekšsēdētājs Jānis Buks atzīst: “ Mums šis ir bijis pagrieziena gads – uzņēmuma darbība ir kļuvusi efektīvāka, esam atbrīvojušies no smagnējiem biržas procesiem un sagatavojuši pamatu dinamiskam periodam atīstībā. Mēs izveidojām Zinātnes un pētniecības centru, uzlabojām stratēģisko darbību, ieviesām pasaules standartus apsteidzošu ārkārtas situāciju vadības modeli, nebūtiskās uzņēmuma funkcijas nodevām ārpakalpojumā, lai mērķtiecīgi pievērstos mūsu pamatdarbībai ar augstu pievienoto intelektuālo un industriālo vērtību, tādējādi nostiprinot mūsu darbinieku uzticību uzņēmuma stabilitātei un izaugsmei!”

Valdē – farmācijas un vadības smagsvari

Jurim Bundulim ir vairākās desmitgadēs mērāma pieredze gan Baltijā nozīmīgāko farmācijas uzņēmumu vadībā, gan arī valsts pārvaldes augstākajā līmenī. Juris Bundulis līdz šim darbojies AS “Olainfarm”, AS “Repharm”, AS “Grindex”, Veselības ministrijā, Labklājības ministrijā un zinātniskās pētniecības jomā. Andrim Jegorovam ir ilggadēja pieredze farmācijas jomā, pildot vadības pienākumus AS “Olainfarm” un AS “Grindeks”, vadot ražošanas un kvalitātes nodrošināšanas procesus, kā arī pārstāvot nozari zāļu ražotāju asociācijā. Jānis Leimanis ir vadības un finanšu profesionālis, kura pieredze valdēs un padomēs veidojusies daudzu gadu garumā plašā uzņēmumu spektrā – AS “Olainfarm”, SIA “Clean R”, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”,  SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” un citos.

Padomē – korporatīvās pārvaldības un veselības aprūpes profesionāļi

Jānim Bukam, kurš turpmāk vadīs AS “Olainfarm” padomi piecu cilvēku sastāvā, ir plaša vadības un korporatīvās pārvaldības  pieredze starptautiskos uzņēmumos – “Luminor Latvija”, “Nordea”, “Uni Credit Leasing”. AS “Olainfarm” padomē turpmāk līdztekus Jānim Bukam darbosies Andrejs Leibovičs, Roberts Tavjevs un Vadims Telica, kuri pēdējo trīsdesmit gadu laikā mērķtiecīgi stiprinājuši Latvijas veselības aprūpes nozari, izveidojot un attīstot sistēmiski nozīmīgus un iedzīvotājiem nepieciešamus privātos medicīnas un farmācijas uzņēmumus.

Par AS “Olainfarm”

AS “Olainfarm” ir viens no lielākajiem uzņēmumiem Baltijas valstīs ar 50 gadu pieredzi medikamentu un ķīmiski farmaceitisko produktu ražošanā. Uzņēmums ražo uzticamus un efektīvus augstākās kvalitātes produktus Latvijai un visai pasaulei. Uzņēmuma grupas konsolidētais apgrozījums 2021. gadā sasniedza 105,5 miljonus eiro. Uzņēmuma ikdienas darbu  nodrošina 840 darbinieki, nodrošinot nepārtrauktu produktu ražošanas procesu 24/7.  AS “Olainfarm” ieguva “Zelta” kategoriju Ilgtspējas indeksā un novērtēts kā Ģimenei draudzīgs uzņēmums.

Plašāka informācija www.olainfarm.com.

Ar Latvijas Bērnu atbalsta fonda (LBAF) jaunradītās himnas pirmatskaņojumu 16. septembrī atklāts Sensorais Džims – īpaša  sporta zāle bērniem pērn izveidotajā multifunkcionālajā centrā “Domino” Iļģuciemā. Tas ir pirmais šāda veida pakalpojums Latvijā, kas bērniem ar uzvedības un emocionāliem traucējumiem palīdzēs veicināt fizisko, kognitīvo, sensoro, komunikācijas un sīkās motorikas attīstību.

Bērnu uzvedības problēmas ir viens no mūsdienu ģimeņu izaicinājumiem – katrs piektais vecāks novērojis saviem bērniem biežas dusmu lēkmes,  savukārt 52% aptaujāto vecāku norāda, ka viņu bērna klasē vai bērnudārza grupiņā ir bērni, kuri traucē citiem mācīties, liecina SKDS aptauja*. LBAF multifunkcionālajā centrā “Domino” kopš pērnā rudens pieejams psihosociāls atbalsts bērniem ar saskarsmes un iekļaušanās grūtībām, kā arī viņu ģimenēm. Šobrīd noslēdzas centra būvniecības otrā kārta, kuras ietvaros izveidots Sensorais Džims, kas iedarbojas uz dažādām maņām un palīdz bērniem justies mierīgākiem, koncentrētākiem, mazināt dusmu lēkmes un stresu. Vienlaikus ar šīs unikālās sporta zāles izveidi iekārtota arī klusuma/sajūtu telpa, fizioterapijas kabinets un speciālistu kabineti.

“Šodienas bērni ir nākamie pieaugušie, mūsu nākotnes sabiedrība, tāpēc mums nedrīkst būt vienalga, ja bērniem trūkst emocionālā un mentālā spēka, pašapziņas, prasmes iekļauties un risināt konfliktus. Uzvedības problēmas nav bērnu vaina, tas ir ārējo apstākļu rezultāts, ko var mainīt un risināt. Tāpēc ir ļoti svarīgi atbalstīt ģimenes, kas kaut kādā brīdī ir pazaudējušas ceļu pie saviem bērniem un nezina, kā uz tā atgriezties. Tāpēc ir vajadzīga profesionāla palīdzība un dažādi palīglīdzekļi, un mēs priecājamies, ka Rīga ir kļuvusi par vēl vienu atbalsta iespēju bagātāka. Ceram, ka drīzumā šādas iespējas pavērsies arī reģionos,” pauž AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Jānis Buks. Kamēr šādu iespēju nav, veidot ciešāku saskarsmi ar bērniem, kuriem ir uzvedības un emocionāli traucējumi, var palīdzēt kampaņas “Draugi no citas planētas” materiāli, kas pieejami šeit.

“Nevienam nav jābūt vienam – šie vārdi, kas izskan jaunās LBAF himnas piedziedājumā, trāpīgi atspoguļo mūsu misiju: attīstīt ar vien jaunus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus bērniem ar uzvedības traucējumiem un saskarsmes grūtībām, lai palīdzētu viņiem un viņu ģimenēm uzlabot savstarpējās attiecības, justies labāk un dzīvot pilnvērtīgāk. Mēs visi kaut reizi dzīvē esam nonākuši situācijā, kad nolaižas rokas un ģimenes piedzīvo bezpalīdzības sajūtas. Tāpēc esam ļoti gandarīti, ka gadiem ilgi lolotā ideja beidzot ir īstenojusies. Tas būs stiprs, iedvesmojošs pamats, lai nākotnē šādus centrus izveidotu arī reģionos, vairojot izpratni par bērna vajadzībām pēc atbalsta ģimenē, uzlabojot attiecības un prasmi risināt konfliktus, veicinot bērnu sociālās iekļaušanās spējas bērnudārzā un skolā. Sensorais Džims turpmāk būs daļa no mūsu pakalpojuma, lai tas kļūtu vēl labāks un efektīvāks. Priecē, ka tas patiešām ir ļoti pieprasīts, kas nozīmē, ka ģimenēm mūsu sniegtais atbalsts ir nepieciešams. Patlaban jau 70% pieraksta ir aizpildīts, bet joprojām gaidām pieteikumus,” aicina LBAF valdes loceklis Kaspars Markševics.

Kaut arī šeit atrodamas šūpoles, batuti, terapijas bumbas, bumbu bedres, kāpšanas sienas un daudz kas cits, sensoriskā trenažieru zāle ir vairāk nekā tikai sporta zāle vai rotaļu istaba. Sensorā sporta zāle ir vieta aktīvai nodarbībai, kas stimulē visas bērnu maņas un vienlaikus nodrošina veselības un fitnesa prasmes, uzlabo bērna pašcieņu un sociālās prasmes. Tā kā bērni ir dažādi un katram ir savas vajadzības un sensorās maņas, uz kurām jādarbojas, sensorajā sporta zālē pieejamais aprīkojums tiek veidots taustes, dzirdes, redzes, garšas un ožas, propriocepcijas (muskuļu un saišu), vestibulārā aparāta (līdzsvara), interocepcijas (iekšējo orgānu izjūtas), termorecepcijas (temperatūras izmaiņu uztveres) un nocicepcijas (sāpju sliekšņa)  stimulēšanai un regulēšanai.

Sensorā sporta zālē apmācītu speciālistu pavadībā bērniem būs iespējams arī izmantot Latvijā izveidotu un Rietumeiropā novērtētu inovāciju – līdzsvara platformu “Barboleta”, kas ir veidota kā inovatīvs un efektīvs instruments uzmanības fokusēšanai, motivēšanai, informācijas iegaumēšanai un enerģijas veicināšanai darbā un mācību procesā.

Centra “Domino” pakalpojumus Rīgas pilsētas bērniem un ģimenēm ir iespējams saņemt bez maksas – tos finansē Rīgas domes Labklājības departaments.

“Svarīgi ir ieguldīt bērnos agrīni, jo tas ilgtermiņā novērš virkni sociālu problēmu, kuru risināšana ar laiku kļūst gan sarežģīta, gan dārga. Šobrīd Rīgā kvalitatīvi pakalpojumi ģimenēm ar bērniem ir pieprasīti, tāpēc mēs strādājam, lai tie būtu pieejami. Pateicoties mūsu partneru pašaizliedzīgam darbam un ieguldījumam, modernu, uz ģimeni kopumā vērstu pakalpojumu kļūst aizvien vairāk, veidojot Rīgu par sociālo inovāciju galvaspilsētu,” saka Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas vadītājs Viesturs Kleinbergs.

LBAF draugs un atbalstītājs AS “Olainfarm” aktīvi iesaistījies bērnu mentālās veselības stiprināšanā, gan piedaloties sociālajā kampaņā “Draugi no citas planētas”, gan ziedojot centra “Domino” darbībai.

Pasākuma laikā pirmatskaņojumu piedzīvoja jaunradītā LBAF himna, kuras vārdu autors ir Guntars Račs, bet mūziku sacerējis Normunds Zušs. Tā iedvesmojoši akcentē ideju par to, ka LBAF drošs atbalsts ģimenēm, kas pašas netiek galā ar bērnu uzvedības problēmām.

To apstiprina arī Nila mamma Sintija: “Tas bija neizmērojams atbalsts mūsu ģimenei. Bērns ir iemācījies izprast savas emocijas, nosaukt tās vārdos, labāk kontrolēt un pats galvenais – nevis kliegt, bet izstāstīt savas sajūtas un vajadzības. Uzlabojumus jūtam ne tikai mēs – vecāki, bet arī klases audzinātāja un līdzcilvēki. Piedalīties pakalpojumā ieteiktu tiem vecākiem, kuri paši ir gatavi iesaistīties, strādāt ar sevi un veltīt tam laiku. Tad noteikti viss izdosies!”. Jaunais Sensorais Džims dos iespēju ar bērniem strādāt vēl efektīvāk.

* Aptauju veicis pētījumu centrs SKDS 2022. gada maijā, aptaujājot 350 respondentu, kuriem ir 4–9 gadus veci bērni.

30.augustā AS “Olainfarm” viesojās Korejas Republikas vēstnieks Latvijā Songdžins Hans (Seong-Jin Han), viņu vizītē pavadīja trešais sekretārs, vice-konsuls Mjungdže Songs (Myungje Sung). Vizītes laikā tika pārrunāts iespējamās sadarbības iespējas starp Dienvidkoreju un Latviju farmācijas jomā, kā arī viesi tika iepazīstināti ar uzņēmuma darbību un stratēģiskajiem mērķiem.

“Esam pagodināti par Dienvidkorejas vēstnieka interesi par mūsu uzņēmumu. Mēs Āzijas reģionā saskatām milzīgu sadarbības potenciālu un ikkatra saruna un labas attiecības var būt sākums kaut kam vērtīgam,” pauž Juris Bundulis, AS “Olainfarm” padomes priekšsēdētājs.

Dienvidkorejas vēstnieks Songdžins Hans un trešais sekretārs, vice-konsuls Mjungdže Songs tikās ar Juri Bunduli, padomes priekšsēdētāju, Lindu Litiņu, Biznesa attīstības departamenta direktori un Andri Jegorovu, Ražošanas departamenta direktoru.

Agresija, dusmu lēkmes un noteikumu neievērošana mājās, bērnudārzā vai skolā – 4–9 gadus vecu bērnu izplatītākās uzvedības problēmas būtiski ietekmē arī citus bērnus un skolotājus, liecina SKDS veiktā vecāku aptauja.* Katrs desmitais vecāks atzīst, ka ar bērna uzvedību netiek galā un nezina, kur meklēt palīdzību. Lai pievērstu sabiedrības uzmanību bērniem ar uzvedības problēmām un atbalstītu viņu vecākus jaunajā mācību gadā, Latvijas Bērnu atbalsta fonds (LBAF) kopā ar farmācijas uzņēmumu AS “Olainfarm” uzsāk sociālo kampaņu “Draugi no citas planētas”.  

Bērniem vecāku, pārējo pieaugušo un citu bērnu pasaules bērnudārzā vai skolā nereti šķiet kā svešas planētas. Bērni nesaprot noteikumus, kā sazināties ar šiem citu planētu iemītniekiem, ko no viņiem sagaidīt un kā uzvesties viņu klātbūtnē. Tomēr tas nenozīmē, ka bērni ar viņiem negribētu draudzēties.

LBAF un “Olainfarm” kopīgajā kampaņā “Draugi no citas planētas” ar atraktīviem animāciju video rādīs, kā bērni uztver vecākus, skolotājus un citus bērnus un sniegs ieteikumus, kā sadraudzēties ar šiem citu planētu iemītniekiem. Kampaņas ietvaros ir sagatavoti un pieejami izglītojoši materiāli vecākiem par to, kā runāt ar bērniem par emocijām, kā palīdzēt viņiem labāk tās saprast un  piedāvāti praktiski ieteikumi dienas plānam kopā ar bērniem un rotaļu idejām. Izglītojošie materiāli un video ikvienam vecākam pieejami: šeit, kā arī sociālajos tīklos. Animācijas video sērijas pirmais stāsts par vecāku planētu šeit.

“Katrs bērns ir pelnījis izaugt drošā vidē, kur viņu saprot, mīl un pieņem. Vide un dažādi pārdzīvojumi, kā piemēram, vecāku savstarpējās attiecības, ietekmē bērnu uzvedību un emocijas. Pieaugušie nereti netiek galā ar savām emocijām un tāpēc nespēj palīdzēt arī bērnam. Iedvesmojoties no kampaņas materiāliem, aicinām vecākus ar saviem bērniem runāt par ikdienu mājās, skolā un citās vidēs, lai labāk izprastu sajūtas un uzvedības cēloņus. Savukārt netiekot galā pašiem, rosinu vērsties pēc profesionāļu palīdzības. Bērni jau šodien veido mūsu nākotnes sabiedrību, tāpēc mums ir svarīgi iesaistīties bērnu psihoemocionālajai veselībai veltītās aktivitātēs un runāt par ģimenes lomu jau šodien,” stāsta Jānis Buks, AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs.

Sajūta, ka neviens tevi nesaprot un citi uzvedas kā no svešas planētas, iet rokrokā ar dažādām uzvedības problēmām – agresiju, aizkaitināmību, atteikšanos ievērot noteikumus, grūtībām iegūt draugus un nespēju risināt konfliktus. Kā rāda aptaujas rezultāti, bērnu uzvedības problēmas ietekmē ne tikai viņu vecākus, bet arī citus bērnus un skolotājus. 52% aptaujāto norāda, ka viņu bērna klasē vai bērnudārza grupiņā ir bērni, kuri traucē citiem mācīties, bet 18% novērojuši, ka bērna skolotāja vai audzinātāja bieži ir dusmīga un kliedz uz bērniem, ja tie neklausa.

“Ne tikai apjautas rezultāti, bet arī lielais pieprasījums pēc mūsu sociālās rehabilitācijas pakalpojuma bērniem ar uzvedības traucējumiem un saskarsmes grūtībām apliecina, ka tas ir izaicinājums daudzās ģimenēs. Maldīgs ir priekšstats, ka tas attiecas tikai uz sociāli nelabvēlīgām ģimenēm, jo patiesībā ar bērnu uzvedības problēmām var saskarties ikviena ģimene. Drošības un mīlestības trūkums vai, gluži pretēji, pāraprūpe nereti noved pie psiholoģiskām problēmām jau agrā bērnībā. Lai problēmas nesamilztu līdz vairākkārtējām skolu maiņām un pusaudža gados līdz pāraudzināšanas iestādēm, to risināšanu nevajadzētu atlikt, problēmas pašas no sevis nepazudīs līdz ar bērna pieaugšanu. Visefektīvāk ir strādāt ar bērniem no 4-9 gadu vecuma, kas arī izvēlēts par kampaņas fokusu. Cerams, ka kopā mums izdosies palīdzēt bērniem justies labāk, bet vecākiem – labāk saprast savu bērnu,” saka Kaspars Markševics, LBAF valdes loceklis.

Kampaņas ietvaros ikvienam ir pieejami izglītojoši materiāli www.lbaf.lv un sociālajos tīklos. Savukārt Rīgas ģimenēm ir iespēja pieteikties LBAF sociālās rehabilitācijas pakalpojumam “Ceļš pie sevis”, ko vecākiem sedz no Rīgas domes finansējuma. Programmas ietvaros vecāki un bērni apmeklē nodarbības un konsultācijas, ko vada profesionālu speciālistu komanda: sociālais darbinieks, ģimenes atbalsta persona, ģimenes sistēmiskais psihoterapeits, klīniskais psihologs, skaņu terapeits un citi speciālisti pēc nepieciešamības. Plašāka informācija: http://lbaf.lv/lv/projekti/planetas

* Aptauju veicis pētījumu centrs SKDS 2022. gada maijā, aptaujājot 350 respondentu, kuriem ir 4–9 gadus veci bērni.

Piektdien, 17.jūnijā, tika paziņoti Ilgtspējas indeksa 2022.rezultāti. Šogad pirmo reizi Ilgtspējas indeksa izvērtējumā piedalījās arī AS “Olainfarm”, iegūstot “Zelta” kategoriju.

“Pirmo reizi startējot Ilgtspējas indeksā, mums bija būtiski apzināt un analizēt uzņēmuma ietekmes sfēras, lai mērķtiecīgi virzītu savu izaugsmi un sniegtu ieguldījumu kopējā sabiedrības attīstībā. Veicinot efektīvāku uzņēmējdarbību, rūpējoties par darbiniekiem, investējot darba vidē, kā arī izglītojot sabiedrību par veselīgu dzīvesveidu, veicinām uzņēmuma ilgtspēju, vienlaikus pozitīvi ietekmējot arī nozari un valsts attīstību. Mums priekšā ir plašas izaugsmes iespējas,” uzsver Jānis Buks, AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs. 

“Ilgtspējas indekss” ir stratēģisks vadības instruments, kura pamatā ir starptautiski atzīta metodoloģija. Ilgtspējas indeksa ikgadējā izvērtējumā piedalās arvien vairāk Latvijas uzņēmumu – šogad saņemti vairāk nekā 130 pieteikumi, kas īsteno atbildīgu, godprātīgu un ilgtspējīgu uzņēmējdarbības praksi, sniedzot objektīvus kritērijus sabiedrībai, valsts un nevalstiskajām organizācijām, lai uzslavētu un atbalstītu tādus uzņēmumus, kuri palīdz stiprināt Latvijas ekonomiku ilgtermiņā. 

Lai izvērtētu pretendentu atbilstību balvai, eksperti izjautāja balvas pretendentus par paveikto dažādās ilgtspējas jomās. Tāpat tika analizēti gan uzņēmuma sniegtie dati, gan publiski pieejamā informācija par šo uzņēmumu attieksmi pret darbiniekiem un klientiem, to ieguldījumi nozares un valsts attīstībā, kā arī nākotnes plāni ilgtspējas jomā. 

Katrs ceturtais vecāks atzīst, ka nezina, kā risināt bērna uzvedības problēmas, piemēram, agresiju bērnudārzā vai skolā. 15% aptaujāto ir meklējuši palīdzību, savukārt 10% nezina, kā un kur uzvedības problēmas risināt, noskaidrots SKDS aptaujā* 4–9 gadus vecu bērnu vecākiem. 1. jūnijā, Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā, Latvijas Bērnu atbalsta fonds (LBAF) un farmācijas uzņēmums “Olainfarm” aicina īpašu uzmanību pievērst bērnu emocionālajai audzināšanai, mēģinot izprast uzvedības iemeslus, nevis nosodīt vai atstumt.

Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā tradicionāli tiek pievērsta uzmanība bērnu tiesībām, taču AS “Olainfarm” aicina par bērnu emocionālo veselību domāt ik dienu. “Mums rūp, lai nākotnes sabiedrība, nākamie pieaugušie, ir emocionāli un mentāli stipri, tas ir stipras un pašapzinīgas nācijas pamats. Tāpēc mums ir svarīgi jau šodien iesaistīties diskusijā un aktivitātēs, kurās atklāti runājam par ģimenes un pieaugušo lomu, kas ietekmē bērnu uzvedību un emocijas. Šodien, Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā, aicinām vecākus runāt ar saviem bērniem par to, kā viņi jūtas savā ģimenē, savā dzīvē, meklēt cēloņus uzvedības izpausmēm, kas traucē pašam bērnam un apkārtējiem un, ja nepieciešams, vērsties pēc profesionālas palīdzības. Uzvedības problēmas noteikti nav bērnu vaina, tas ir ārējo apstākļu rezultāts, ko var mainīt un risināt,” pauž AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Jānis Buks.

“Būtu vērtīgi apzināties, ka katrs bērns ir pelnījis izaugt drošā vidē, kur viņu saprot, mīl un pieņem, neraugoties uz dzīves nobruģētiem pagriezieniem. Diemžēl tieši drošības un mīlestības trūkums vai, gluži pretēji, pāraprūpe nereti noved pie psiholoģiskām problēmām jau agrā bērnībā. 4–9 gadu vecums ir laiks, kad ar bērniem var strādāt visefektīvāk, lai pēc tam pusaudža gados problēmas nenāktos risināt pāraudzināšanas iestādēs. Lai kā vecākiem gribētos, uzvedības problēmas nepāries pašas no sevis, tāpēc mums visiem kopā ir jāiesaistās un jāpalīdz bērniem justies labāk, bet vecākiem – labāk saprast savu bērnu,” saka LBAF valdes loceklis Kaspars Markševics.

Starptautiskās bērnu aizsardzības dienas pirmsākumi meklējami 1954. gadā, iestājoties par bērnu tiesībām, tajā skaitā pieejamību izglītībai, kā fundamentālu cilvēktiesību jautājumu. Šo dienu dažādās pasaules valstīs atzīmē dažādos datumos, tostarp 1. jūnijā, kad to darām arī Latvijā.

* Minētie dati ir daļa no aptaujas “Bērni ar uzvedības problēmām”, ko veicis pētījumu centrs SKDS pēc AS “Olainfarm” un Latvijas Bērnu atbalsta fonda pasūtījuma, lai aizsāktu plašāku diskusiju par bērniem ar uzvedības problēmām un iespējamiem īstermiņa un ilgtermiņa risinājumiem. Aptauja veikta 2022. gada maijā, aptaujājot 350 respondentu, kuriem ir 4–9 gadus veci bērni.

“Klīnika DiaMed” līdz gada beigām plāno investēt 1,5 miljonus eiro Magnētiskās rezonanses (MR) pakalpojuma paplašināšanā. Attīstības projekta ietvaros ir plānota 2. MR iekārtas iegāde un telpu pielāgošana, kas ļaus pacientiem saņemt šo pieprasīto pakalpojumu ātrāk, negaidot garās rindās. Otrs MR diagnostikas kabinets savu darbību uzsāks šī gada rudenī.

“Šobrīd magnētiskās rezonanses kabinets ir pilnībā noslogots. Veicam līdz pat 30 izmeklējumiem dienā un redzam, ka pieprasījums pēc šī izmeklējuma tikai pieaug. Tieši šī iemesla  dēļ esam nolēmuši attīstīt šo virzienu un iegādāties augstās klases Philips Ingenia Ambition X MR iekārtu ar bezhēlija tehnoloģiju. Tas ir būtisks ieguldījums ne tikai mūsu klīnikas attīstībā, bet  arī Latvijas veselības nozarē, padarot šo precīzās diganostikas pakalpojumu pieejamāku visai sabiedrībai,” stāsta SIA “Klīnika DiaMed”  valdes priekšsēdētāja Darja Cvetkova.

Ņemot vērā diagnostikas iespējas, kuras sniedz magnētiskās rezonanses izmeklējumi, pieprasījums pēc tiem, attīstoties medicīnas tehnoloģijām, pastāvīgi aug. Arvien biežāk ārsti nozīmē MR izmeklējumus agrīnu veselības problēmu diagnosticēšanai un pareizas ārstēšanas nozīmēšanai. MR diagnostika ir ātra, precīza un cilvēkam nekaitīga metode. Tā palīdz operatīvi noteikt problēmas cēloni un uzsākt ārstēšanu. Pagājušajā gadā “Klīnika DiaMed” veica vairāk nekā 10 tūkstošus MR izmeklējumu.

Pateicoties jaunās magnētiskās rezonanses iekārtas bezhēlija tehnoloģijai, tā aizņem mazāk vietas un ir kļuvusi vieglāka. Tehnoloģiju ziņā tā spēj nodrošināt ļoti ātru izmeklējumu veikšanu un  augstu attēlu kvalitāti. Pacienta komfortam tiek novērsta klaustrofobiskā sajūta izmeklējuma laikā.

Dr. Kārlis Kupčs, “Klīnika DiaMed” medicīnas direktors un valdes loceklis uzsver: “ Klīnikā ir iespējams veikt arī valsts apmaksātu MR izmeklējumu, tomēr piešķirtās kvotas ir salīdzinoši mazas un tiek aizpildītas jau pirmajās divās stundās pēc rindas atvēršanas. Kā arī gaidīšanas laiks uz  valsts apmaksātu izmeklējumu, bieži vien, ir vairāki mēneši. Šāda kabineta atvēršana noteikti mazinās garās rindas un sekmēs ātrāku veselības problēmu diagnostiku, tādejādi ļaujot savlaicīgi uzsākt ārstēšanu. Tāpat precīzi un izsmeļoši diagnostiskas attēli ļauj nepieciešamo operāciju plānot mazāk traumatisku, ar mazāku iejaukšanos, kas pacientam nozīmē ātrāku atveseļošanos.”

SIA “Klīnika DiaMed” ir uzņēmuma “Olainfarm” Grupas meitas uzņēmums. “Klīnika DiaMed” jau vairāk nekā 15 gadus specializējas diagnostikā, ārstēšanā un rehabilitācijā. Klīnikā darbojas vairāk nekā 70 ārstniecības personas, tajā skaitā augstas klases radiologi- diagnosti.

Š.g. 12. maijā AS “Olainfarm” saņēma Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) atzinības rakstu par uzņēmuma ieguldījumu profesionālās izglītības attīstībā. LDDK atzinīgi novērtē, ka “Olainfarm” sniedz prakses un darba iespējas jaunajiem speciālistiem, kuri savu karjeru vēlējušies saistīt tieši ar farmācijas nozari. Ražotnē viesojās LDDK pārstāve, projekta vadītāja ESF projektā “Profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu dalība darba vidē balstītās mācībās un mācību praksēs uzņēmumos” Jolanta Vjakse.

“Latvija jau ilgus gadus ir spēcīgs spēlētājs farmācijas nozarē Eiropā, un priecājos, ka mūsu uzņēmums ir daļa no šiem panākumiem. Nozare attīstās strauji un darbinieku zināšanām un prasmēm ir jāaug tai līdzi. Jaunie speciālisti ir nozīmīgas darba rokas mūsu ikdienā un atbalsts nākotnes izaugsmē, un, ja praktikants ir motivēts un veiksmīgi apliecina savas zināšanas, tam ir iespēja kļūt par daļu no mūsu komandas arī turpmāk. Īpaši novērtējam praktikantus, kuri pēc studiju beigām izvēlas karjeru turpināt tieši pie mums “Olainfarm” grupas uzņēmumos. Esmu gandarīts par saņemto novērtējumu,” norāda Juris Bundulis, AS “Olainfarm” padomes priekšsēdētājs.

“Olainfarm” sadarbojas ar Latvijas vadošajām augstskolām un profesionālajām izglītības iestādēm, lai sniegtu prakses iespējas topošajiem speciālistiem. Uzņēmums pie sevis labprāt aicina praktikantus no visdažādākajām nozarēm – gan tos, kuri karjeru iecerējuši saistīt ar ķīmiju un farmāciju, gan tos, kuri sevi vēlas apliecināt tehniskās profesijās.

Uzņēmums izsaka pateicību visiem darbiniekiem, kuri ikdienas gaitās rod laiku jauno speciālistu apmācībām, lai praktikantu karjeras ceļš iesāktos motivējošā un draudzīgā vidē.

Š.g. 6.aprīlī “Olainfarm” pievienojās Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) īstenotajai valsts programmai “Ģimenei draudzīga darbavieta”. Programmas mērķis ir veicināt iekļaujošas sabiedrības un ģimenei draudzīgas darba vides veidošanu, un tā uzsākta 2021.gadā.

“Ticu, ka neskatoties uz šī brīža izaicinājumiem “Olainfarm”, esam atbalstošs un ģimenēm draudzīgs darba devējs. Esmu pārliecināts, ka, lai katrs no mums būtu labs darbinieks, mūsu dzīvei ir jābūt veselīgā līdzsvarā. Kad esam darbā – mēs profesionāli pildām savus pienākumus, bet savu brīvo laiku veltām ģimenei, attiecībām, savai labsajūtai,” Jānis Buks, AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs.

“Ģimenei draudzīga darbavieta” programmas ietvaros tiek nodrošināts konsultatīvs un informatīvs atbalsts gan privātā, gan publiskā sektora organizācijām. Pirmajā darbības gadā statusu “Ģimenei draudzīga darbavieta” bija ieguvuši 75 darba devēji, kam 2022. gada pirmajā ceturksnī pievienojušies vēl 38 uzņēmumi un organizācijas no visas Latvijas, kas pārstāv gan privāto, gan publisko sektoru.

“Ģimenei draudzīgas darbavietas” statusa piešķiršana ir balstīta ne tikai uz likumdošanā noteikto prasību ievērošanu attiecībā uz ģimenēm ar bērniem, bet arī uz papildu iniciatīvām un aktivitātēm, kas ļauj rūpēties par darbinieku privātās un profesionālās dzīves harmoniju.

Kvalitatīvā atzinuma mērķis ir, balstoties uz organizāciju veikto pašnovērtējumu, sniegt ekspertu vērtējumu un norādīt gan uz jomām, kurās organizācija uzrādījusi teicamus rādītājus, kā arī uz iespējamiem pilnveidojumiem.

Ar visiem “Ģimenei draudzīga darbavieta” statusu ieguvušajiem darba devējiem ikviens var iepazīties https://www.vietagimenei.lv.

“Gada balva medicīnā” svinīgā ceremonija šogad notika jau 12. reizi un tajā tika pasniegts rekordliels balvu skaits – 22! Nozīmīgāko no balvām – “Balvu par mūža ieguldījumu medicīnā” šogad saņēma divas izcilas personības –  Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe, farmakoloģe un profesore Vija Zaiga Kluša un onkologs, pirmais atjaunotās Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes dekāns, profesors Uldis Vikmanis.  Savukārt “Gada cilvēks medicīnā 2021” balvu saņēma Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Krūts slimību centra vadītājs, onkologs un krūts ķirurgs, asoc. prof.  Arvīds Irmejs, bet par “Gada notikumu medicīnā 2021” tika atzīts Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācijas iesaistīšanās Latvijas veselības aprūpes sistēmas pilnveidē un sabiedrības veselības veicināšanā, kā arī Covid-19 pacientu glābšanā.

Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) rīkotajā pasākumā viesus un TV skatītājus uzrunāja Valsts prezidents Egils Levits ar kundzi Andru Leviti. Ceremonijas viesus priecēja Latvijas Radio kora mākslinieki, grupa “Gapoljeri” un čellista Valtera Pūces un pianista Daiņa Teņa duets, bet pasākumu vadīja TV personība Ģirts Timrots un aktrise Elīna Bojarkina. Balvas Latvijas labākajiem mediķiem šogad pasniedza tādas sabiedrībā zināmas personības kā režisore Māra Ķimele un aktieris Andris Keišs, “Lielā talka” vadītāja Vita Jaunzeme, labdarības biedrības “Pipars” vadītāju un balvas “Latvijas lepnums” ieguvējs Rojs Puķe, LDDK ģenerāldirektori Līga Meņģelsone un citi mediķu sabiedrībā augstu vērtēti cilvēki.

 Valsts prezidents Egils Levits: “Klusie varoņi, kuri godprātīgi kalpo savam aicinājumam – sniegt palīdzību cilvēkiem – ir arī šovakar apbalvošanai izvirzītie mediķi. Taču es aicinu paust cieņu un apbrīnu arī jūsu kolēģiem – mediķiem Ukrainā. Riskējot ar savu dzīvību, viņi glābj ievainotos karadarbības zonās, viņi turpina darbu sabombardētās ambulancēs un namu pagrabos, kur aprūpē slimniekus un palīdz nākt pasaulē jaunām dzīvībām. Ārsts vai māsiņa vienmēr, pat visbezcerīgākajos apstākļos, iemieso cerību. Būsim Latvijā gatavi darbam, kādu šis laiks no mums prasa un vēl prasīs. Palīdzēsim ukraiņu bēgļiem un palīdzēsim varonīgajiem Ukrainas mediķiem! No sirds jūs apsveicu un pateicos par jūsu darbu! Vēlu Latvijas mediķu saimei izturību un spēku!”

 Šogad “Gada balva medicīnā” tika pasniegta 15  tradicionālās nominācijās, kā arī pirmo reizi ceremonijas ietvaros tika pasniegta arī Profesora Ilmāra Lazovska balva, godinot Latvijas izcilā ārsta piemiņu un 90 gadu jubileju. Pasākumā tika pasniegts arī AS „Grindeks” augstākais profesionālais apbalvojums – D. H. Grindeļa balva. Tāpat tika pasniegtas arī vairākas specbalvas – LMT balva “Gada inovācija medicīnā 2021” un AS “Olainfarm” balva “Gada bērnu psihiatrs 2021”, kā arī LĀB izdotā žurnāla Ārsts.lv specbalvas. Par “Gada balvas medicīnā” 10 nominācijām LĀB interneta mājaslapā varēja balsot ikviens sabiedrības pārstāvis. Kopumā sabiedrība balvām nominēja vairāk nekā 500 pretendentus, bet unikālo balsotāju skaits pārsniedza 8 tūkstošus.

Balva “Gada vecmāte” šogad piešķirta Rīgas Dzemdību nama vecmāte Līgai Priedei. 

Balvu “Gada farmaceits” saņēma “Latvijas Aptieka” farmaceits Vladimirs Keidāns par kuru balsotāji un aptiekas apmeklētāji teic, ka viņš vienmēr sniedz pašus labākos padomus, ir allaž laipns un atsaucīgs. Savukārt nominācijā “Gada ģimenes ārsts” balvu saņēma pediatre, ģimenes ārste no Bauskas Ina Mortukāne. Baušķenieki neslēpj, ka dakteri Mortukāni viņu apkaimē mīl gan mazuļi, gan bērni, bet ciena un klausa pieaugušie. Viņa ir iejūtīga un sirsnīga! Savos lēmumos ļoti profesionāla.

Balvu “Gada ārsts speciālists” ieguva Aizkraukles medicīnas centra psihiatre, narkoloģe un bērnu psihiatre Evija Smilgāja. Pacienti atzīst, ka viņa iemieso visas īpašības, kādām būtu jāpiemīt izcilam ārstam. Ne velti daudzi pie viņas uz Aizkraukli brauc pat no Rīgas un Liepājas, jo viņa sarunai ir gatava arī Līgo vakarā! Savukārt Latvijas Jauno ārstu asociācija balvu “Gada jaunais ārsts 2021” piešķīruši Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas hematoonkoloģei Annai Valainei. Pateicoties jaunās ārstes Annas Valaines  iniciatīvai, ir izdevies panākt, ka pirmais bērns Latvijā ar neiroblastomu ir saņēmis imūnterapijas medikamentu atbilstoši Eiropas ārstēšanas ieteikumiem. Kolēģi īpaši uzteic Annas attieksmi – kā viņa strādā ar mazajiem pacientiem un viņu ģimenēm – darbā redzama augsti attīstīta emocionālā inteliģence, kurā liels nopelns ir Annas ģimenei.

Nominācijā “Gada ārsta palīgs” šogad saņēmusi Druvienas feldšeru – vecmāšu punkta ārsta palīgs Larisa Zvirgzdiņa. Savukārt balva “Gada zobārsts” šogad nonākusi Zobārstniecības “DentaNata” zobārstes Nataļjas Bošas rokās.

Balvu “Gada māsa” šogad saņēma Ģimenes ārsta pediatra prakses “Ilstre” māsa Arta Rasimenoka. Savukārt par “Gada māsas palīgu” ir atzīta māsas palīgs Vidzemes slimnīcā Anita Baķe. 

Par “Gada funkcionālais speciālists 2021” kļuvusi Kuldīgas slimnīcas ergoterapeite Selga Kancāne. 

Nominācijā “Gada docētājs” par saviem pedagogiem katru gadu balso Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) un Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes ārstniecības studenti. Par “Gada docētāju” šogad atzīta Latvijas Universitātes lektore, bioloģe Zane Lukstiņa, savukārt RSU studenti titulu “Gada docētājs” piešķīruši asoc. prof. Dzintrai Kažokai.

Balva “Gada slimnīca 2021” šogad aizceļo uz Vidzemes slimnīcu, to kolektīva vārdā saņēma valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs.

Par nozīmīgu ieguldījumu farmācijas vai medicīnas jomā piešķir latviešu izcelsmes ķīmiķa un aptiekāra Dāvida Hieronīma Grindeļa vārdā nosauktu balvu. Tā ir mākslinieces Andas Munkevicas veidota skulptūra, kas darināta no diviem simboliski atšķirīgiem materiāliem – metāla un stikla. Balva šogad tika piešķirta Latvijas Psihiatrijas asociācijas prezidentam, ārstam psihiatram Elmāram Tēraudam. Viņš ir arī Psihiatrijas un narkoloģijas centra Ambulatorā centra “Pārdaugava” vadītājs, veic pētījumus, kas skar pacientus ar šizofrēniju, depresiju un bipolārajiem traucējumiem.

Šogad pirmo reizi tiks pasniegta “Olainfarm” speciālbalva “Gada bērnu psihiatrs 2021”. Tās mērķis ir stiprināt bērnu psihiatrijas nozīmību un lomu sabiedrības garīgās veselības uzturēšanā un atgūšanā, kā arī aktualizēt jautājumu par akūto bērnu psihiatru trūkumu Latvijā. Balvu veidojis mākslinieks Artis Sīmanis. Pirmais balvu saņēma Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītājs Ņikita Bezborodovs.

 LMT šogad pasniedza speciālbalvu “Gada inovācija medicīnā”, to šogad rehabilitācijas programmas insulta pacientiem “Vigo Health” komandas vārdā saņēma uzņēma dibinātājs Jānis Šlēziņš. “Vigo Health” dod iespēju insulta pacientiem saņemt nepieciešamo palīdzību attālināti, savās planšetēs, bet ārstiem un ārstniecības personālam palīdz ikdienas darbā, risinot pieejamības problēmu.

Profesora Ilmāra Lazovska balvu šogad saņēma prof. Aivars Pētersons, kas gandrīz 30 gadus vada Paula  Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Nefroloģijas centru, bet jau vairāk nekā trešdaļu gadsimtu ar lielu aizrautību rūpējas par jauno ārstu izglītošanu. Savukārt LĀB žurnāls “Ārsts.lv” speciālbalvu par ieguldījumu Latvijas iedzīvotāju veselībpratības veicināšanā saņēma bērnu un pieaugušo psihiatrs Gunārs Trimda.

„Gada balvas medicīnā” pasākumu organizē LĀB sadarbībā ar Latvijas Jauno ārstu asociāciju un Latvijas Māsu asociāciju, kā arī Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti. Pasākuma lieldraugi ir AS „Olainfarm”, AS „Grindeks”, AS Sentor farm aptiekas – “Mēness aptieka”, SIA “Centrālā laboratorija” un AS „Veselības centru apvienība”, SIA “Latvijas Mobilais Telefons” un SIA “Veselības centrs 4”.  

Solidarizējoties ar ukraiņu tautu un sniedzot palīdzības roku, AS “Olainfarm” Grupas uzņēmumi SIA “Klīnika DiaMed” un SIA “OlainMed” ir gatavi piedāvāt ukraiņu mediķiem darba iespējas savos uzņēmumos. Uzņēmumi ir gatavi pieņemt darbā ārstus – speciālistus, ārsta palīgus, kā arī medicīnas māsas.

SIA “Klīnika DiaMed” un SIA “OlainMed” pievienojas Rīgas Austrumu klīniskas universitātes slimnīcas aicinājumam Latvijas valdībai un Veselības ministrijai pārskatīt obligāto latviešu valodas lietojumu prasību attiecībā uz ukraiņu bēgļu statusa ieguvušiem cilvēkiem, kuriem ir medicīnas izglītība un spējas integrēties Latvijas veselības aprūpes darba tirgū.

“Jau šobrīd Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums paredz Ukrainas iedzīvotājiem, kuriem tika piešķirts bēgļa statuss, saņemt visus valsts apmaksātus medicīnas pakalpojumus bez maksas. Savukārt, ukraiņu mediķiem tiek atļauts strādāt Latvijas medicīnas speciālistu uzraudzībā. Palielinoties Ukrainas iedzīvotāju plūsmai Latvijā, pieaug nepieciešamība nodrošināt šos cilvēkus ar kvalitatīvu veselības aprūpi viņiem saprotamā valodā. Šeit savu artavu varētu sniegt paši ukraiņu mediķi, kuriem ir pietiekamās zināšanas un kompetences, lai integrētos mūsu veselības aprūpes sistēmā” – uzskata Darja Cvetkova, SIA “Klīnika DiaMed” un ‘”OlainMed” valdes priekšsēdētāja.

Viņa piebilst, ka esošajā situācijā, tas varētu būt labs pagaidu risinājums, kamēr ukraiņu bēgļa statusa ieguvušās personas neapgūs latviešu valodu nepieciešamajā apjomā. “Nevar zināt, cik ilgi būs karš Ukrainā un vai cilvēki varēs atgriezties normālajā dzīves ritmā savā Dzimtenē, tāpēc mums visiem jārīkojas proaktīvi, radot ukraiņu bēgļiem iespējas ātrāk integrēties Latvijas darba tirgū un pašiem pelnīt iztiku sev un savām ģimenēm. Šāda pieeja vēl vairāk saliedēs abas nācijas un palīdzēs Latvijas ekonomikai pārdzīvot grūtus laikus”

SIA “Klīnika DiaMed” un SIA “OlainMed” ir gatavi nodrošināt ar darbu savās iestādēs neirologus, internistus – terapeitus, endokrinologus, kardiologus, radiologus, t. sk. USG speciālistus, LOR speciālistus, stomatologus, kā arī ķirurgus. Darbs tiks piedāvāts operāciju māsām, anestēzijas māsām, zobārstniecības māsām, fizioterapeitiem, funkcionālām māsām un ambulatorām māsām.

“Gada balva medicīnā” šogad tiks pasniegta jau 12. reizi un tās svinīgā ceremonija būs skatāma 12. martā ReTV plkst. 22.00. Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) rīkotajā pasākumā viesus un TV skatītājus uzrunās Valsts prezidents Egils Levits ar kundzi Andru Leviti. Ceremonijā tiks pasniegtas 22 balvas, bet nozīmīgāko no balvām – “Balvu par mūža ieguldījumu medicīnā” šogad saņems divas izcilas personības –  Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe, farmakoloģe un profesore Vija Zaiga Kluša un onkologs, pirmais atjaunotās Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes dekāns, profesors Uldis Vikmanis. 

Svinīgajā pasākumā uzstāsies Latvijas Radio kora mākslinieki, grupa “Gapoljeri” un čellista Valtera Pūces un pianista Daiņa Teņa duets, bet pasākumu vadīs TV personība Ģirts Timrots.

“Medicīna, iespējams, ir viens no grūtākajiem, bet reizē arī skaistākajiem veidiem kā nodzīvot piepildītu un jēgpilnu dzīvi. Medicīna ir kalpošana cilvēkam, cilvēcei un cilvēcībai, kas ne tikai uzliek visaugstāko profesionālās varēšanas latiņu, bet ik dienu, ik stundu pārbauda arī tavu ētisko kodolu. Visi veselības aprūpes darbinieki, kas šogad saņems balvas, ir izturējuši gan laika, gan cilvēcības pārbaudi, iemantojot dziļu kolēģu cieņu, sabiedrības apbrīnu un savu pacientu mīlestību. Mēs ar jums lepojamies un būsim pagodināti tikties svinīgajā balvu pasniegšanas ceremonijā,” uzsver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

Tiks pasniegtas arī vairākas specbalvas – LMT balva “Gada inovācija medicīnā 2021” un AS “Olainfarm” balva “Gada bērnu psihiatrs 2021”, kā arī LĀB izdotā žurnāla Ārsts.lv specbalvas.

LMT prezidents Dr. oec. Juris Binde: “Zināšanu pārnese un starpnozaru sadarbība ir ceļš, ko pēdējos gados iet medicīnas un citu eksakto jomu izcilākie prāti. Mums kā IT inovāciju uzņēmumam ir gods pasniegt LMT balvu par aizvadītā gada inovāciju medicīnā. Patiesi lepojamies, ka Latvijas vārdu pasaulē nes unikālas un funkcionālas tehnoloģijas, kas ārstiem un ārstniecības personālam palīdz ikdienas darbā, savukārt pacientiem dod iespēju uzlabot dzīves kvalitāti un izmantot viedo tehnoloģiju priekšrocības savas veselības stiprināšanai.”

Balvas tiks pasniegtas nominācijās “Gada ģimenes ārsts”, “Gada ārsts speciālists”, “Gada zobārsts”, “Gada ārsta palīgs”, “Gada farmaceits”, “Gada māsa”, “Gada māsas palīgs”, “Gada vecmāte”, “Gada funkcionālais speciālists” un “Gada slimnīca”. Par šīm nominācijām LĀB interneta mājaslapā varēja balsot ikviens sabiedrības pārstāvis. Kopumā sabiedrība balvām nominēja vairāk nekā 500 pretendentus, bet unikālo balsotāju skaits pārsniedza 8 tūkstošus.

“Gada balva medicīnā ir lieliska iespēja publiski pateikt paldies kolēģiem, kuri ar izcilību veic savu darbu un pat vēl vairāk – aktualizē un uzlabo jomas, kam tas akūti nepieciešams. Tāpēc šogad nācām ar iniciatīvu izcelt bērnu psihiatrijas lomu un izcelt tos līderus, kuri iegulda enerģiju, zināšanas un savu laiku, lai pilnveidotu jomu, kam šobrīd ir milzīga loma sabiedrībā – tā ir mūsu bērnu garīgā veselība. Ieguldījums bērnu veselībā un tās aprūpes attīstība ir pamatu veidošanu veselīgai sabiedrībai nākotnē – tās ir vērtības par ko iestājamies,” atzīmē AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Jānis Buks.

Tradicionāli “Gada balva medicīnā” tiks pasniegta arī nominācijās “Gada jaunais ārsts”, “Gada cilvēks medicīnā”, “Gada notikums medicīnā” un “Gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā”. Šajās nominācijās uzvarētājus nosaka Latvijas Ārstu biedrības un Latvijas Jauno ārstu asociācijas ekspertu vērtējums. Savukārt nominācijā “Gada docētājs” par saviem pedagogiem balso Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes ārstniecības studenti.

„Ikkatrs nozarē strādājošais ir sniedzis neatsveramu ieguldījumu un pelnījis mūsu un visu Latvijas cilvēku neizmērojamu pateicību par paveikto. Mūsu medicīnas profesionāļi ir apliecinājuši savas zināšanas, atbildību, spēju sadarboties, iejūtību un gatavību ziedoties līdzcilvēku vārdā. Gada balvu medicīnā, kurā izceļam īpašus sasniegumus, šogad uzskatām kā pateicību visai nozarei, kura spējusi paveikt iepriekš nepieredzēta apjoma un sarežģītības uzdevumus,” teic veselības uzņēmumu grupas Repharm pārstāvis Dins Šmits.

„Gada balvas medicīnā” pasākumu organizē LĀB sadarbībā ar Latvijas Jauno ārstu asociāciju un Latvijas Māsu asociāciju, kā arī Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti. AS „Olainfarm” ir viens no pasākuma lieldraugiem.

Par “Gada balvu medicīnā”

Pirmo reizi “Gada balva medicīnā” tika pasniegta 2008. gadā. Ar katru gada šī balva kļuvusi arvien nozīmīgāka un pašlaik tā ir veselības aprūpes nozares gada nozīmīgākais pasākums. Šajos gados strauji pieaugusi arī sabiedrības iesaiste un pašlaik cilvēki savus pieteikumus sūta pat no ārzemēm, vēloties godināt labākos no labākajiem mediķiem. 2010. gadā krīzes dēļ balva netika pasniegta, bet tradīcija tika atjaunota 2012. gadā. „Gada balvas medicīnā” balsojumā 2020. gadā piedalījās gandrīz 9 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju un balva tika pasniegta 14 nominācijās. “Gada balvas medicīnā” autors ir metālmākslinieks Armands Jēkabsons.

Par LĀB

LĀB dibināta 1988. gadā un tās mērķis ir Latvijas veselības aprūpes sistēmas un ārstu kvalifikācijas pilnveidošana, ārstu tiesisko, profesionālo un ekonomisko interešu aizstāvība, tautas veselības veicināšana, veselības aprūpes organizācijas uzlabošana un medicīnas izglītības sistēmas pilnveidošana, kā arī ārstu ētikas principu popularizēšana un to ievērošanas kontrole. Biedrība sadarbojas ar Lietuvas Ārstu biedrību, Igaunijas Ārstu biedrību, Baltijas un Vācijas Ārstu biedrību. LĀB ir WMA (Pasaules Medicīnas asociācijas), CPME (Eiropas pastāvīgās ārstu komisijas) un UEMS (Eiropas medicīnas speciālistu asociācijas) biedrs. LĀB pārstāvji piedalās Saeimas komisiju sēdēs likumprojektu izstrādē, diskutējot par likumprojektiem, iesniedzot priekšlikumus un ieteikumus. Biedrība sadarbojas arī ar Veselības ministriju dažādu normatīvo aktu projektu izstrādē, kuri cieši skar profesionālos jautājumus. LĀB biedri un valdes locekļi darbojas Veselības ministrijas Stratēģiskajā padomē un Galveno speciālistu institūcijā. Biedrība sadarbojas ar citām medicīnas profesionālajām organizācijām: Latvijas Jauno ārstu asociāciju, Latvijas Māsu asociāciju un Latvijas Farmaceitu biedrību.

AS Olainfarm vairākuma akcijas pārstāv viens uzņēmums – AS AB City, ir beigušies akcionāru strīdi un ar tiem saistītās ķibeles, kā arī neskaitāmie paziņojumi presei par skandāliem. Ir pienācis praktiska darba un attīstības laiks. Dienas Biznesa jautājumi AS Olainfarm tiešajam vadītājam, valdes priekšsēdētājam Jānim Bukam.

– Dienas Biznesā jau esam intervējuši gan AS Olainfarm jauno padomes priekšsēdētāju Juri Bunduli, gan vēlāk arī AS AB City, kas pārstāv AS Olainfarm akciju vairākumu, valdes locekli Robertu Tavjevu. Līdz ar to mums jau zināms, ka turpmāk vairs nebūs akcionāru strīdu, akciju sabiedrība ir atstājusi biržu un priekšā ir attīstības un investīciju laiks. Tieši šeit sākas Olainfarm pārmaiņu stāsts. Esat tiešais uzņēmuma vadītājs ikdienā. Ar ko jūs sāktu šo stāstu? Kādi ir praktiskie plāni?

Lapaspuse par akcionāru strīdiem, par laimi, ir aizvērta. Pēdējie trīs gadi ir atstājuši savu nospiedumu gan uzņēmuma attīstībā, gan arī cilvēku izjūtās strādājot, jo šāda šūpošanās un neskaidrība par nākotni radīja ne mazumu stresa un satraukuma.

Līdz ar to šis tas ir iekavēts un ir plašs darba lauks. Pamatā es definētu trīs galvenos virzienus AS Olainfarm attīstībā.

Mums ir skaidra turpmāko piecu gadu stratēģija, kas ir ļoti ambicioza. Pirmais stratēģiskais attīstības virziens ir produktu portfeļa būtiska palielināšana, otrais – produktu realizācijas tirgu paplašināšana un diversifikācija. Trešais attīstības virziens ir cilvēkresursi, kas kā problēma ir konstanta un prasa sistēmiskus risinājumus.

– Sāksim uzreiz ar karstāko – uzņēmuma eksporta tirgiem, kas šobrīd, ja pareizi saprotu, ir pamatīgs risks. Vai Ukrainas – Krievijas attiecības var kļūt par Olainfarm problēmu?

Mēs eksportējam uz vairāk nekā 50 valstīm pasaulē, bet pamattirgi ir Krievija, Ukraina, Baltkrievija, Kazahstāna, Uzbekistāna, proti, NVS valstis. Ģeopolitiskie riski uzņēmumam ir ļoti aktuāli tieši šobrīd. Krievijas armija stāv pie Ukrainas robežas, un ik brīdi var sākties karš ar visām no tā izrietošajām sekām mums kā eksportētājam. Mums ir plāns, kā iet jaunos tirgos un diversificēt eksporta tirgu grozu. Tomēr ieiešana jebkurā jaunā tirgū nav pat viena gada jautājums, tādēļ riska faktors ir arī laikā, proti, vai paspēsim, ja notiek sliktākais scenārijs.

– Par produktu portfeli. Tas jums ir nepilnīgs?

Produktu portfelis mums neapšaubāmi ir jāpalielina. Mūsu pamata ieņēmumus veido seši pamatprodukti. Kopumā mums ir ap 60 produktu, ko ražojam, tomēr galveno apgrozījuma masu veido seši produkti. Mums ir jāpanāk izmaiņas, pirmkārt, līdzsvarojot ieņēmumus no produktiem, otrkārt, pievienojot jaunus mūsu produktu grozam.

– Kāda ir galvenā doma, ja runājam par vienu produktu, ko ražojat?

Ja viena produkta apgrozījums ir vismaz 10 miljoni gadā, tad varam teikt, ka tas ir labs produkts un gūst atdevi no ieguldījumiem. Saprotams, ka praksē tas neizdosies ar visiem produktiem, bet lielākajai daļai ir jātiecas uz šo mērķi. Viens no stratēģiskajiem mērķiem ir, lai AS Olainfarm ik gadu būtu desmit jauni produkti izstrādē. Skaidrs, ka visi desmit uzreiz nenonāks tirgū, bet, ja tas izdosies ar pieciem, būs labi, ja ar astoņiem – izcili. Es teiktu, ka tas ir reāli, tie ir aizsniedzami, realizējami mērķi.

– Vai uzsvars jaunu produktu radīšanā būs pašu izstrādāti un savās laboratorijās radīti produkti vai arī jau gatavu produktu iegāde un zāļu ieviešana ražošanā?

Mēs iesim kombinēto ceļu, pirmkārt, jau izstrādājot pašiem savus jaunus produktus vai izstrādājot produktus, kam ir beidzies patenta termiņš, t.s. ģenēriķus. Vien jārēķinās, ka farmācijā jauna produkta radīšana ir ļoti ilgstošs un dārgs ceļš, savukārt mūsu ambīcijas ir jau šobrīd.

Otrkārt, strādāsim pie jau esošu produktu vai produktu portfeļu iegādes, lai ieviestu tos mūsu ražošanā. Var pirkt gatavus produktus, var pārcelt ražošanu uz Olaini, var licencēt jaunus produktus. Ir vairāki veidi, kā mūsu portfelī ierakstīt jaunus produktu nosaukumus. Ne visi paņēmieni ir vienlīdz ekonomiski izdevīgi.

Uzdevums ir šo procesu veikt gudri un pārdomāti, un plāns mums ir.

– Neapšaubāmi, ka jaunu aktīvo vielu formulu iegādes un jebkādu jaunu produktu ieviešana ražošanā ir saistīta ar investīcijām, lai cik arī lieli nebūtu tēriņi pašu produktu iegādei, vēl paliek ražošanas līnija. Esat gatavi investēt? Cik?

Esam. Mūsu akcionārs ir ar ilgtermiņa redzējumu par uzņēmuma attīstību un ir gatavs investēt. Mums labā ziņa ir tā, ka akcionārs nav tendēts uz tūlītēju dividenžu izmaksu un labi saprot farmācijas biznesu un jomu kopumā, tādēļ ir gatavs investēt ne tikai tuvākajos gados, bet runa ir par ilgāku periodu. Olainfarm ik gadu ģenerē stabilu un prognozējamu peļņu, protams, atkarībā no gada, un visu šo peļņu esam gatavi investēt attīstībā.

– Pievērsīsimies tirgiem! Ja vēlme ir diversificēt tirgu, lai viss uzņēmuma apgrozījums neveidojas tikai NVS valstīs, tad kāds ir vektors? Eiropa, Āzija, Āfrika? Ko esat pētījuši, un kur saredzat visdrīzāko cerību realizāciju?

Mūsu pašreizējā ambīcija ir kļūt TOP10 Austrumeiropas un Centrāleiropas ražotāju vidū savās terapiju grupās. Produkcijas realizācijas tirgu diversifikācijas procesā pirmkārt lūkojamies uz mums labi saprotamajiem Eiropas valstu tirgiem, taču nepavisam neizslēdzam iespējas atvērt sev durvis arī citos ģeogrāfiskajos tirgos.

– Kā noprotu, jaunas terapiju grupas īpaši nevēlaties meklēt?

Vismaz sākotnēji koncentrēsimies uz attīstību savās esošajās terapiju grupās.

Mēs izvērtējam iespējas, piemēram, onkoloģija šobrīd visā pasaulē ir ļoti aktuāla tēma un viennozīmīgi ir viena no iespējām paplašināt produktu spektru. Tomēr tie pagaidām ir tirgus izpētes un ražošanas iespēju jautājumi.

– Vai vakcinācijas jomā domājat par Covid-19 vakcīnām, tā varētu būt arī Latvijas farmācijas iespēja?

Visdrīzāk – nē. Esošās Covid-19 vakcīnas, manā skatījumā, patlaban jau ir pagātne un vairāk publiskās telpas debašu jautājums, nevis biznesa stratēģijas nākotne.

Runājot par vakcīnu produktiem, domāju mazliet plašāk, jo šie produkti ir atsevišķs, diezgan specifisks produktu virziens. Tādēļ, ja par kaut ko tādu izšķiras, ir jābūt iespējai šos produktus saražot, iepakot, uzglabāt, piegādāt. Tikai pēc tam mēs varam skaidri runāt par konkrētu vakcīnu izstrādi vai ražošanas licenču iegādi.

– Kādas ir Olainfarm pamatterapijas grupas, kurās tiek ražotas zāles?

Neiroloģija, uroloģija, kardioloģija, kā arī pretalerģijas zāles. Tas ir tas pamats, kur skaidri redzam uzņēmuma attīstību, tomēr, kā jau minēju, izvērtējam attīstības iespējas citās terapiju grupās.

– Kādēļ nestartēt visās iespējamajās zāļu grupās?

Veiksmīga attīstība ir iespējama tikai tad, ja fokusējas konkrētām zāļu grupām. Zāļu ražošana ir investīciju un laika ietilpīgs process, tādēļ uzņemties pārmērīgu risku nepazīstamās nozarēs ir pārgalvīgi un bieži vien arī neiespējami, jo visam naudas nepietiks.

– Austrumeiropa un Centrāleiropa – tālāk ne metru, vai tomēr redzat iespējas arī citās valstīs vai valstu grupās?

Noteikti neizslēdzam iespējas darboties citviet. Piemēram, Tuvie Austrumi, līča valstis ir perspektīvi tirgi, iespējas tur ir.

Jāatzīst, līdz pārdomām par Brazīliju vai Latīņameriku pagaidām detalizētā līmenī neesam tikuši, bet iespēja eksportēt uz turieni noteikti netiek noliegta. Jo lielāks attālums, jo vairāk jāved, arī zāļu gadījumā darbojas šis princips. Ja uz Lietuvu var vest nelielas partijas, tad, pieļauju, pāri okeānam ir runa par daudz lielāku minimālo partiju.

– Kā vienu no attīstības virzieniem pieminējāt cilvēkresursu attīstību. Kas darāms šajā jomā, kur ir galvenie uzsvari? Speciālistu piesaiste no ārzemēm, vietējo studentu vervēšana jau augstskolās – kas ir prioritārs?

Pirms pāris mēnešiem darbā pieņēmām jaunu pētniecības un attīstības vadītāju no Ukrainas ar ļoti lielu pieredzi farmācijā. Šobrīd kopīgi vērtējam iespējamos tirgus. Pārdošanas direktore ir no Maskavas.

Tā ka, protams, mēs jau šobrīd piesaistām nepieciešamos darbiniekus starptautiskajā tirgū. Arī vienkāršo darbinieku un zinātnieku vidū notiek kadru maiņa, kaut vai tādēļ, ka kāds iet pensijā.

Jauni darbinieki ir nepieciešami visu laiku.

Patlaban mums izdodas šo problēmu veiksmīgi risināt, bet uzsvēršu, ka mēs pie šī jautājuma intensīvi strādājam un cilvēkresursu jautājums ir viens no pirmajiem dienaskārtībā. Cilvēki ir viens no jebkura uzņēmuma veiksmīgas attīstības stūrakmeņiem.

Mēs varam pirkt jaunas mašīnas, bet, ja nebūs, kas ar tām prot strādāt labi un efektīvi, tad investīcijām nebūs nozīmes.

Mūsu darbinieku kalves pamats ir Latvijā, sākot ar Olaines tehnikumu, gan Stradiņa universitāte, gan Rīgas Tehniskā universitāte, gan Latvijas Universitāte.  Mēs strādājam gan ar augstskolām, gan ar studentiem viens pret vienu, piešķiram uzņēmuma stipendijas, nodrošinām prakses vietas utt. Sadarbība ar augstskolām un studentiem ir viens no mūsu sabiedrisko attiecību galvenajiem virzieniem.

Mūsdienās nepietiek ar to, ka uzņēmums ir nozares flagmanis, jaunais darbinieks ir jāpārliecina, ka, paliekot Latvijā, ir iespējas un labs atalgojums.

– Vai piedāvājat arī dzīvokļus Olainē?

Jāteic, Olaine ir tik tuvu Rīgai, ka dzīvoklis nav izšķirošais faktors. Drīzāk ir runa par to, kādu sociālo paketi piedāvājam darbiniekiem, kādi ir darba apstākļi, kolēģi, sabiedriskā dzīve un atalgojums.

Tā ir vesela labumu paka, kas paredzēta, lai darbinieks mūsu uzņēmumā justos ērti un komfortabli.

– Kāds ir paša uzņēmuma stāvoklis? Nav jau noslēpums, ka Olainfarm ēkas, ražošanas pamati un pati struktūra ir tapusi pirms gadiem 50. Tas, kas kādreiz bijis moderns, efektīvs un labs, šodien, iespējams, vairs tāds nav. Pieņemu, ka, mainoties īpašniekiem, notiek arī savas domāšanas izmaiņas pēc būtības. Vai ir lietas, ko pilnveidot?

Nenoliedzami, ka daudzi procesi uzņēmumā vēl aizvien ir ar šo seno piegaršu. Lietas ir mainītas, tomēr ne līdz galam, ne tā, lai varētu teikt, ka visi procesi ir efektīvi. Tieši šobrīd notiek funkciju un procesu izvērtēšana, lai funkciju izpilde nedublētos un procesi būtu maksimāli efektīvi. Mans uzskats ir, ka jebkura biznesa veiksmes pamatā ir pareiza procesu loģistika.

Cik veiksmīgi ir salikti procesi, tik arī veiksmīgs ir bizness. Es ar apbrīnu raugos, piemēram, uz IKEA ražošanas un pārdošanas procesu sistēmu. Tu zini, ka jebkurā veikalā pasaulē ieiesi un ieraudzīsi lietu konkrētā vietā, norakstīsi cipariņu un aiziesi pagrabā, kur to atradīsi nodalījumā. Nav nekā lieka. Viss ir vienkārši.

Tas ir tas, ko es vēlētos arī Olainfarm procesos. Lai ir vienkārši un pārdomāti procesi, bez dublēšanās, bez liekas greznības, maksimāli fokusējoties uz savām pamatfunkcijām un neveicot farmācijai neraksturīgas funkcijas. Realizējot ne pamatfunkcijas, ērtāk un pareizāk ir ņemt ārpakalpojumu.

Piemēram, es nāku ar banku biznesa vēsturisko pieredzi. Kādreiz, pirms gadiem 20, visām bankām savas centrālo biroju un pat filiāļu ēkas bija īpašumā. Milzīgi biroji. Tad vienā brīdī bankas attapa, ka tas nav ekonomiski izdevīgi, jo tādējādi tiek iesaldēts banku kapitāls un bankas nav nekustamo īpašumu kompānijas. Šobrīd vairumam banku biroju ēkas nav īpašumā. Profesionāļi šo īpašumu pārvaldību veic efektīvāk, un tas ir pierādījies. Atdodot neprofila funkciju izpildi profesionāļiem, mēs varam fokusēties uz tām funkcijām, kurās paši esam profesionāļi, proti, uz farmāciju.

– Ja runājam tieši par ražošanas līnijām, toreiz, pirms gadiem 50, un šobrīd, kas ir mainījies, kur ir efektivizācijas iespējas?

Piemēram, iepakojums. Ļoti daudzus procesus var automatizēt. Lietot mākslīgo intelektu, automatizāciju, digitalizējot procesus, ir šodienas prioritātes. Ir jau konkrēti piemēri. Šobrīd iegādājamies pakošanas iekārtu, kas būs pilnībā automatizēta. Nebūs cilvēciskā faktora. Iekārta neslimo un dara precīzi un bez kļūdām. Protams, atbrīvojām četrus pilna laika darbiniekus, bet darbs būs tiem, kas programmē, iestata iekārtu darbam, veic apkopes. Kopumā cilvēkiem darbs būs, bet mēs iegūstam nevainojamu un precīzu iepakošanas procesu. Mēs iegūstam digitālo uzskaites procesu, kas ir ārkārtīgi nozīmīgi mūsu gadījumā, un nav jau noslēpums, ka cilvēkam pakošanas darbs ir apnicīgs, tādēļ kļūdas parādās neizbēgami.

– Olainfarm jau nav tikai tablešu ražotne, jūsu sastāvā ir arī citi meitas uzņēmumi. Vai arī šādā aspektā ir paredzēta darba efektivizācija?

Mēs esam liela uzņēmumu grupa. Ir Tonus Elast, ir Silvanols, ir Latvijas aptieka un DIAMED, un Olainmed medicīnas centri. Līdz šim visā grupā nav bijis centralizētas funkciju pārvaldības politikas. Piemēram, grāmatvedība katram uzņēmumam bijusi sava. Tās ir iespējas funkciju centralizācijai. Mana filozofija ir, ka meitas uzņēmumiem ir jāfokusējas uz saviem tiešajiem procesiem – Tonus Elast jāražo kompresijas izstrādājumi, Silvanolam jāražo pārtikas piedevas, medicīnas centriem ir jāuzlabo cilvēku veselība un labsajūta, bet grāmatvedība, cilvēkresursu pārvaldība vai juridiskās funkcijas veikšana jākoordinē centralizēti.

Rezultātā tas nozīmē skaidru ekonomiju un funkciju izpildes kvalitātes paaugstināšanu.

– Skatāties arī uz otru farmācijas milzi Latvijā AS Grindeks?

Mēs skatāmies un vērtējam daudzus farmācijas uzņēmumus un cenšamies saprast, kādu labāko praksi būtu iespējams pārņemt. Protams, ka sekojam un vērtējam arī mūsu Latvijas kolēģus Grindeks.

Grindeks ir labs paraugs, no kā mācīties, – pirms 10 gadiem tas bija faktiski viena produkta (mildronāta) uzņēmums. Tagad uzņēmums ir ar milzīgu produktu portfeli un vērā ņemamiem ekonomiskajiem rādītājiem. Ticu, ka arī Olainfarm tuvākajā nākotnē nodemonstrēs vismaz tikpat labu attīstības dinamiku.

– Tātad būs jāpieliek solis. Vai esat gatavs?

Esmu gatavs skriet, kavēties Olainfarm vairs nav laika! Skaidri ir redzams, kas ir jāsasniedz. Mums ir plāns, uzņēmumam ir ļoti laba komanda, un mērķi ir sasniedzami!

– Nedaudz atgriežoties pie nepieciešamajām investīcijām, vai ir raksturojošie lielumi tuvākajā laikā vai kopumā – piecos gados?

Piecu gadu periodā pēc provizoriskiem aprēķiniem būtu nepieciešams investēt aptuveni 100 miljonus eiro. Te ir runa par lieliem, fundamentāliem projektiem. Protams, pirmkārt ir runa par investīcijām jaunu produktu izstrādē un ražošanas iekārtām, kas bija jāpērk, ir un būs jāpērk. Liels projekts ir uzņēmuma attīrīšanas iekārtas. Mūsu izšķiršanās ir būvēt attīrīšanas iekārtas blakus ražotnēm, kas nodrošinās daudz labāku vides aizsardzības risku pārvaldību un būs ekonomiski efektīvākas. Piemēram, uzņēmums Silvanols atrodas Rīgas centrā, nomātās telpās, ar ierobežotām iespējām attīstīties. Mums šeit Olainē ir 48 hektāri, vairākas lielas un brīvas ēkas. Šobrīd izvērtējam Silvanola ražotnes pārcelšanu uz Olaini, tomēr, lai pārceltos, ir nepieciešamas vērā ņemamas investīcijas.

– Pandēmijas korekcijas Olainfarm grupā, attālinātais darbs birojos, gāzes cenas – šo ietekmi izjūtat?

Liela daļa cilvēku strādā attālināti, un šobrīd ir situācija, kad, kopumā skaitot, varētu pāris administratīvā korpusa stāvus samazināt, salikt visus birojus atlikušajos stāvos. Ja par gāzes cenām, tad tās ir nogalinošas, man nav cita vērtējuma. Mūsu biznesā gāze nav kritiski liela sastāvdaļa zāļu pašizmaksā, bet mēs neapšaubāmi sāpīgi izjūtam energoresursu cenas pieauguma ietekmi.

– Domājot par attīstību, vienmēr ir jautājums par parādsaistībām. Vai tādas Olainfarm ir?

Tā ir mūsu priekšrocība. Ilgtermiņa parādsaistību uzņēmumam nav. Ir nelielas līzinga saistības par automašīnām, tomēr tas ir maznozīmīgi. No kā seko, ka savu peļņu varēsim ieguldīt attīstībā.

– Domājot par jaunu produktu izstrādi vai jaunām nozarēm, jau minējāt onkoloģiju. Vai sadarbojaties ar Latvijas pētniekiem?

Ir mums ļoti laba sadarbība ar faktiski visiem zinātniski pētnieciskajiem institūtiem. Tāpat laba sadarbība ir ar Rīgas Tehnisko universitāti. Mums ir iespējas pirkt viņu zināšanas, kompetences un pakalpojumus pie produktu izstrādes.

– Jums jau bija replika par Covid-19. Olainfarm ir ļoti plaša grupa, vai tiešām neesat domājuši par kādu no sadaļām, kas varētu attiekties uz pandēmijas apkarošanu? Sākot no maskām un testiem, beidzot ar zālēm, par kurām šobrīd Latvijā runā kautrīgi.

Covid-19 virzienā noteikti – nē. Jo manā skatījumā tieši šis vilciens kā biznesa iespēja ir aizgājis. Domājot par zālēm, noteikti būtu nepieciešams profesionāļu viedoklis. Manuprāt, īpaši par šīs slimības ārstēšanu nav pamata domāt, ja runājam par pilnīgi jaunu zāļu izstrādi. Ja nemaldos, Pfizer jau kaut ko piedāvā. Statistika jau parāda, ka pie milzīga saslimušo skaita mirstība ir zema. Slimnīcas nav pārpildītas. Covid-19 lēnām pārvēršas par kaut ko līdzīgu iesnām. Ar iesnām mēs cīnāmies ar visparastākajiem līdzekļiem, un arī šajā gadījumā, pieņemu, vēl pēc kāda laika būs līdzīga attieksme. Proti, saslimšana būs tik viegli pārslimojama, ka īpašas zāles vajadzēs reti vai ļoti reti. Līdz ar to specializēties biznesa nišā, kur jau ir milzīgi ražotāji, nebūtu gudri.

– Runājot tieši par vakcīnām kā produktu vispār, vai saskatāt, ka Olainfarm var šādu projektu nofinansēt no saviem līdzekļiem, ja būtu šāds lēmums? Kāda ir sadarbība ar valsti, vai ir atbalsts?

Vienatnē pacelt tādu projektu būtu faktiski neiespējami. Te ir nepieciešams valsts atbalsts, jo vakcīnu ražošanā būtu jāinvestē ļoti daudz. Tās ir milzīgas investīcijas.

Otra problēma noteikti ir tā, ka zināšanu apjoms mums ir par mazu, tā ka kopumā Latvijā līdz vakcīnu ražošanai ir ļoti tālu. Tajā pašā laikā, ja ceļu nesāk iet, tad nekad arī nav iespējams nonākt galamērķī.

Tādēļ arī saku, ka šī iespēja tiek pētīta. Pieņemu, ka valsts varētu būt ieinteresēta šāda produkta ražošanā uz vietas – tepat, Latvijā. Zināšanu problēmu var atrisināt, izglītojot mūsu speciālistus vai speciālistus piesaistot no ārvalstīm. Jāpiebilst, ka līdz šim mums bijuši daudzi projekti ar Eiropas Savienības fondu līdzekļiem un valsts atbalstu un daudzas lietas tiek paveiktas, strādājot kopā. Tieši šobrīd veras vaļā projektu sadaļa jaunajam plānošanas periodam, un visā drīzumā zināsim, kādās projektu grupās varam startēt.

– Par jūsu izaicinājumu atrast jaunus tirgus praktisko izpildījumu. Proti, ko tas maksā, un kādi ir noteikumi? Valstis taču atšķiras, un noteikumi atšķiras.

Ieejot jaunā tirgū, ir jāvērtē tiešām daudzi aspekti, piemēram, cik liels ir tirgus, kāda ir tirgus maksātspēja, kādi ir mūsu produktu analogi, cik liels ir valsts atbalsts zālēm, kāda ir konkurence utt. Un jāatzīst, ka tiešām katra valsts pat Eiropas Savienības ietvaros ir atšķirīga. Mēs to visu vērtējam ļoti detalizēti, jo jebkura kļūda, iespējams, var maksāt daudzus tūkstošus eiro, pat simtus tūkstošus.

– Noslēgumā – jūsu Olainfarm vīzija pēc septiņiem gadiem!

Esmu pragmatisks un optimistisks sapņotājs.

Mana vīzija ir, ka pēc septiņiem gadiem Olainfarm apgrozījums ir vismaz 450 miljoni eiro salīdzināmās cenās ar šodienu. Pie kam Olainfarm nav samazinājis savu klātbūtni esošajos tirgos, taču būtiski ir audzējis savu klātesamību citos tirgos. Proti, vairāk nekā 300 miljoni būs jaunajos tirgos, kur šobrīd vēl nav mūsu klātbūtnes vai tā ir nenozīmīga.

“TONUS ELAST” – medicīnisko elastīgo izstrādājumu ražotājs, AS “Olainfarm” grupas uzņēmums, 13. janvārī atvēris atjaunoto koncepta veikalu Rīgā, Miera ielā 55. Turpmāk šajā veikalā varēs iegādāties pašus jaunākos uzņēmuma izstrādājumus un iepazīties ar inovācijām, kas masveida ražošanā tiks laistas nākotnē. Atzīmējot šo notikumu, “TONUS ELAST” dāvina gandrīz 70 kompresijas zeķu pāru Rīgas Dzemdību namam.

Atjaunotais veikals iekārtots, vadoties pēc jaunā zīmola stila, un kļuvis daudz atbilstošāks mūsdienu dzīves ritmam, kā arī klientiem saprotamāks un pieejamāks. Šajā koncepta veikalā uzņēmums demonstrēs savu kompetenci dažādās produktu kategorijās un iepazīstinās ar pašiem jaunākajiem produktiem, kas vēl nebūs pieejami nekur citur. Kaut arī 72% “TONUS ELAST” klientu ir sievietes, daudzas no viņām – grūtnieces, uzņēmums piedāvā medicīniskos izstrādājumus dažāda vecuma un dzimuma cilvēkiem. Veikalā varēs iegādāties gan “TONUS ELAST” populārāko produkciju – kompresijas zeķes, t. sk. dizaina kompresijas zeķes, zeķubikses un piedurknes, grūtnieču jostas un veļu, gan muguras balsta jostas, stājas korektorus, pēcoperācijas jostas, kā arī dažāda veida saites un ortozes locītavu veselībai. Veikala sortimentā būs AS “Olainfarm” grupas uzņēmuma “Silvanols” produkcija, nostiprinot sinerģiju starp grupas uzņēmumiem. Iecerēts, ka koncepta veikala telpās ar laiku varēs saņemt arī ārsta flebologa konsultācijas.

Atzīmējot šo īpašo notikumu, “TONUS ELAST” dāvina gandrīz 70 pusgaro kompresijas zeķu pāru Rīgas Dzemdību namam, pacientu kāju veselībai. Topošajām māmiņām nereti rodas izaicinājumi ar kāju vēnu veselību. Grūtniecība laikā ķermeni pavada dažādas izmaiņas – tostarp augot bērniņam, pieaug arī topošās mammas svars, tas savukārt rada papildus slodzi asinsritei un limfritei, kas reizēm var radīt sarežģījumus kāju vēnās. Šī iemesla dēļ, ārsti visbiežāk rekomendē kompresijas zeķes simptomu mazināšanai.

“Veikals Miera ielā 55 darbojas jau 18 gadu – kopš 2004. gada 6. janvāra, un šajā laikā mums izveidojušās lieliskas kaimiņattiecības ar Rīgas Dzemdību namu. Grūtniecēm bērniņa gaidīšanas laikā ir īpaši svarīgas dažādas kompresijas un atbalsta preces, tāpēc priecājamies palīdzēt ar savu kompetenci. Atzīmējot veikala atjaunošanu un aizsākot jaunu posmu mūsu kaimiņattiecībās, ar prieku dāvinām kompresijas zeķes Rīgas Dzemdību namam. Ceram, ka, tāpat kā šīs zeķes ir spēcīgs atbalsts cilvēka asinsritei, šis dāvinājums būs labs turpinājums mūsu esošajai sadarbībai,” pauž SIA “TONUS ELAST” valdes priekšsēdētājs Jevgenijs Fedjaņins.

Kompresijas zeķu uzdevums ir saspiest kāju galvenokārt potītes rajonā, tā sašaurinot vēnas un stimulējot asinsriti, kas palīdz izvairīties no pietūkuma un nosprostojumiem situācijās, kad asinis pietiekami ātri neplūst atpakaļ uz sirdi. Tam var būt dažādi iemesli – liela fiziskā slodze, ilgstoša stāvēšana kājās, svara pieaugums u. c.

“Priecājamies, ka mūsu pacientēm, kurām mūsu speciālisti rekomendējuši kompresijas zeķu nēsāšanu, nav tālu jāmeklē, kur šo izstrādājumu iegādāties, jo veikals atrodas tepat blakus Dzemdību namam. Arī mūsu darbinieki, kuru darba specifikas dēļ daudzas stundas pavada kājās, un darba beigās izjūt diskomfortu kāju tūskas dēļ, ir iecienījuši “TONUS ELAST” izstrādājumus. Novēlam saviem kaimiņiem izdošanos un sakām lielu paldies par dāvinājumu”, saka Rīgas Dzemdību nama darba aizsardzības vecākā speciāliste Zigrīda Zepa.

Kopš novembra “TONUS ELAST” kļuvis vēl pieejamāks klientiem, jo produkcija pieejama arī e-veikalā, kur pāris mēnešu laikā veikti jau vairāk nekā 600 pasūtījumu no Latvijas, Spānijas, Austrijas, Īrijas, Somijas, Igaunijas un Lietuvas.

Foto no kreisās puses: Svetlana Dorošenko, Tonus Elast veikala Mierā ielā vadītaja, Jevgenijs Fedjaniņs, Tonus Elast valdes priekšsēdētājs, Jānis Buks, Olainfarm valdes priekšsēdētājs

Vairāk foto no atjaunotā veikala atvēršanas: https://we.tl/t-9JgqM6mXnA 

Pēc AS “Olainfarm” Akcionāru lēmuma izslēgt Sabiedrības akcijas no biržas, ir noslēgusies Sabiedrības akciju izslēgšanas procedūra no Baltijas Oficiālā saraksta un pēdējā akciju kotācijas diena ir 2022. gada 10. janvāris.

““Olainfarm” attīstības ieceres ir saistītas ar ražošanas modernizāciju – jaunu un inovatīvu iekārtu iegādi, ražošanas līniju automatizāciju, jaunu eksporta produktu izstrādi, produktu portfeļa paplašināšanu un darbības efektivizāciju. Iziešana no biržas šos procesus ļaus veikt bez lieka un ilga birokrātiska procesa.  Mums ir svarīgi panākt ļoti strauju izaugsmi un turpināt attīstīties Austrumu tirgos, un būtiski – arī citu tirgu virzienā, lai dažādotu produktu realizācijas ģeogrāfiju, jo kā redzam šobrīd – Austrumu tirgus tendences ir neprognozējamas,” stāsta Jānis Buks, AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs.

Līdzekļus investīciju mērķu sasniegšanai plānots iegūt, kāpinot efektivitāti un reinvestējot peļņu, kā arī piesaistot papildu finansējumu.

Atgādinām, ka 2021. gada pirmajos deviņos mēnešos Grupas ieņēmumi sasniedza 99 111 tūkst. EUR, kas ir par 10 218 tūkst. EUR jeb 11,5% pieaugums salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn. Bruto peļņa sastādīja 56 730 tūkst. EUR, kas ir pieaugums par 4 140 tūkst. EUR jeb 7,9 %, salīdzinot ar to pašu periodu pagājušajā gadā. Bruto peļņas rentabilitāte pārskata periodā ir 57,2 %, kas ir 2,0 p.p. samazinājums salīdzinājumā ar 2020. gada rādītāju 59,2 %. Nozīmīgākā ietekme uz bruto peļņas izmaiņām ir izmaksu pārklasificēšana starp administrācijas un ražošanas izdevumiem. Šajā periodā “Olainfarm” Grupas neto peļņa sasniegusi 9 998 tūkst. EUR, kas ir 4 848 tūkst. EUR jeb 94,1% palielinājums pret iepriekšējā gada rādītāju.