Ziemassvētki ir sena tradīcija, kas ir cieši saistīta ar kaut kā jauna sākumu. Neatkarīgi no tā, vai svētkus svinam kristietības vai senlatviešu tradīciju garā, velkam dedzināt bluķi vai lūkojamies pēc Betlēmes zvaigznes, Ziemassvētki ievada jaunu periodu un liek atvadīties no tā, kas ir bijis un pagājis.

“Ilgi nāca, drīz aizgāja tie bagāti Ziemassvētki”, vēstī tautasdziesma. Vai kāds brīnums, ka svētkus gribas paildzināt un nosvinēt vairākas reizes – mājās, ģimenes lokā, ar draugiem un arī darbā kopā ar kolēģiem. Ne velti darba biedrus mēdz dēvēt par otro ģimeni – kopā pavadām dienas lielāko daļu.

Nomākts garastāvoklis, nevēlēšanās jebko darīt un mazkustīgums – to piedzīvo vismaz 40% Latvijas iedzīvotāju šoruden, liecina SKDS aptauja*. Tāpat katrs sestais atzīst, ka gada tumšajā laikā slimo, mokās ar miega traucējumiem un ir nervozi. Strauji augošās izmaksas un citi trauksmaini faktori omu padara vēl drūmāku nekā citus gadus. Kā uzlabot noskaņojumu un vairot enerģiju?

Stress un to saistītu traucējumu izplatība pasaulē un Latvijā pieaug: to ietekmē gan ekonomiskā krīze, gan ieilgusī Covid-19 pandēmija, un karš Ukrainā, kā arī dažādas lielākas un mazākas personiskas krīzes. Par stresu ir runāts daudz, taču tagad ikdienā biežāk nekā agrāk ienāk arī tādas galējas stresa izpausmes kā adaptācijas traucējumi un posttraumatiskā stresa (PTSS) sindroms.

Covid-19 laiks ir radījis jaunu realitāti, kurā tikšanās klātienē vismaz profesionālajā dzīvē vairs nav obligāti nepieciešama. Arī mācību un izklaides jomā ir daudz iespēju pieslēgties kvalitatīviem notikumiem attālināti vai baudīt digitalizētu saturu. Tomēr neirologi uzskata, ka ieguvēji ir tie, kas iet cilvēkos un pulcējas klātienē. Viens no iemesliem – socializēšanās veicina pareizu acetilholīna darbību cilvēka