Dr. Med. Viktorija Ķēniņa, PSKUS Reto neiroloģisko slimību centra vadītāja, Neiroimunulogu asociācijas valdes priekšsēdētāja, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Izbaudīt dzīvi arī vecumdienās jeb kas jāzina par demenci un iespējām to aizkavēt Sabiedrības novecošanās ir viena no problēmām, ar kuru saskaras ne tikai bagātās Rietumeiropas valstis, bet arī Latvija. Līdz ar to arvien aktuālāks kļūst
Latvijas Psihiatru asociācijas viceprezidents, Psihiatrijas un narkoloģijas ambulatorā centra “Pārdaugava” vadītājs Elmārs Tērauds Pēdējos četrus gadus mēs dzīvojam pasaulē, kad apkārt ir daudz stresa, baiļu un dusmu, kas var kalpot kā katalizators trauksmēm mūsos pašos. Citiem cilvēkiem tās var būt īslaicīgas, bet kādai daļai – var prasīt ilgāku laiku. Kā atpazīt trauksmi, un saprast, kuros
“Ilgi nāca, drīz aizgāja tie bagāti Ziemassvētki”, vēstī tautasdziesma. Vai kāds brīnums, ka svētkus gribas paildzināt un nosvinēt vairākas reizes – mājās, ģimenes lokā, ar draugiem un arī darbā kopā ar kolēģiem. Ne velti darba biedrus mēdz dēvēt par otro ģimeni – kopā pavadām dienas lielāko daļu.
Jau pēc pāris dienām svinēsim Ziemassvētkus, kam straujiem soļiem tuvosies arī Vecgada vakars. Tas nozīmē, ka daudziem, jo daudziem cilvēkiem šis ir pēdējais laiks, lai sagādātu dāvanas, svētku tērpus, rotātu mājas, sagādātu svētku galdam nepieciešamo un arī paspētu nosvinēt vēl darba kolektīvos, bērnudārzos un skolās. Daudz notikumu īsā laika periodā.
Ziemassvētki ir sena tradīcija, kas ir cieši saistīta ar kaut kā jauna sākumu. Neatkarīgi no tā, vai svētkus svinam kristietības vai senlatviešu tradīciju garā, velkam dedzināt bluķi vai lūkojamies pēc Betlēmes zvaigznes, Ziemassvētki ievada jaunu periodu un liek atvadīties no tā, kas ir bijis un pagājis.
Nomākts garastāvoklis, nevēlēšanās jebko darīt un mazkustīgums – to piedzīvo vismaz 40% Latvijas iedzīvotāju šoruden, liecina SKDS aptauja*. Tāpat katrs sestais atzīst, ka gada tumšajā laikā slimo, mokās ar miega traucējumiem un ir nervozi. Strauji augošās izmaksas un citi trauksmaini faktori omu padara vēl drūmāku nekā citus gadus. Kā uzlabot noskaņojumu un vairot enerģiju?
Stress un to saistītu traucējumu izplatība pasaulē un Latvijā pieaug: to ietekmē gan ekonomiskā krīze, gan ieilgusī Covid-19 pandēmija, un karš Ukrainā, kā arī dažādas lielākas un mazākas personiskas krīzes. Par stresu ir runāts daudz, taču tagad ikdienā biežāk nekā agrāk ienāk arī tādas galējas stresa izpausmes kā adaptācijas traucējumi un posttraumatiskā stresa (PTSS) sindroms.
Covid-19 laiks ir radījis jaunu realitāti, kurā tikšanās klātienē vismaz profesionālajā dzīvē vairs nav obligāti nepieciešama. Arī mācību un izklaides jomā ir daudz iespēju pieslēgties kvalitatīviem notikumiem attālināti vai baudīt digitalizētu saturu. Tomēr neirologi uzskata, ka ieguvēji ir tie, kas iet cilvēkos un pulcējas klātienē. Viens no iemesliem – socializēšanās veicina pareizu acetilholīna darbību cilvēka
Lai personalizētu Jums sūtāmās informācijas saturu, var tikt ņemta vērā informācija par Jūsu specialitāti, profesionālās darbības vietu, amatu un iepriekšējo komunikāciju. Norādot savus personas datus un nospiežot “PIEKRĪTU”, Jūs piekrītat, ka akciju sabiedrība “Olainfarm” (turpmāk - Olainfarm) ir tiesīga Jūsu personas datus izmantot, lai Jūs informētu par Olainfarm un tā grupas uzņēmumu izplatītajiem produktiem un organizētajiem pasākumiem veselības aprūpes speciālistiem. Šo piekrišanu Jums būs tiesības jebkurā brīdī atsaukt Olainfarm informatīvā sūtījumā norādītajā veidā, vai rakstot uz e-pasta adresi: dataprotection@olainfarm.com. Pārzinis: akciju sabiedrība Olainfarm, reģistrācijas Nr.40003007246, kontaktinformācija personas datu aizsardzības jautājumos: adrese: Rūpnīcu iela 5, Olaine, Olaines novads, LV-2114, e-pasta adrese: dataprotection@olainfarm.com, mobilā tālruņa numurs: +371 28327856. Papildu informācija par personas datu apstrādi pieejama ŠEIT.